Pie skursteņslauķa pogas pieskarties, jeb Hoijeres manteļskurstenis iztīrīts
”To tiešām nepateikšu, cik daudz ļaužu pie mana skursteņslauķa formas tērpa pogām visu darba gadu laikā ir pieķērušies, cerot uz laimi un izdošanos! Tie noteikti būs tūkstoši un vairāk,” atzina skursteņslauķis Jānis Andersons, kurš šajā profesijā strādā jau vairāk nekā 35 gadus. Turoties pie pogas, cilvēkam kaut kas jāvēlas un vēlme piepildīšoties – tāds ir ticējums!
liepajniekiem.lv
Sestdien interjera muzejā ”Hojeres kundzes viesu nams” tika veikts ļoti svarīgs darbs – manteļskursteņa tīrīšana pirmo reizi.
Uz šo pasākumu Liepājas meistars Dainis Kreināts bija uzaicinājis vēl trīs savus kolēģus: Gati Matisonu no Rīgas, Jāni Andersonu no Aizkraukles, kopā ar viņa meitu Līgu Ondzuli, kura šobrīd Latvijā ir vienīgā sieviete skursteņslauķe.
Latvijā ir sava skursteņslauķu amata brālība un tajā apvienojušies ap 80 sertificētu speciālistu. Liepājā strādā septiņi.
Protams, ir vēl daudzi citi, kas dara šo darbu, bet nav profesionālās brālības biedri. Sākot tīrīt manteļskursteni, D. Kreināts smaidot atgādināja, ka viņi visi – skursteņslauķi – ir ļoti vērtīgi cilvēki, jo viņiem ikdienā nākas gana cieši saskārsties ar ko dimantiem līdzīgu, proti, pelniem, sodrējiem, kuriem gan cits oglekļa blīvums nekā dimantiem. Jeb, kā paši saka, šķidrajiem dimantiem!
Līga Ondzule ir sertificēta skursteņslauķe jau astoņus gadus un, atbildot uz jautājumu, kādēļ izvēlējusies tieši šo profesiju, viņa norādīja uz savu tēvu Jāni:
”Kādu dienu tētis pasauca mani palīgos. Vienu reizi, otru un sapratu, ka skursteņslauķa profesija tiešām patīk un jāsāk to apgūt nopietnāk.”
Skursteņslauķe atzina, ka profesija nebūt nav vienkārša. Viens no galvenajiem nosacījumiem – nedrīkst būt bailes no augstuma. Vienmēr ļoti svarīga ir uzmanība un apdomība, jo lieki riskēt nedrīkst.
Tā kā nevienā arodskolā skursteņslauķa profesiju apgūt nevar, joprojām spēkā vecā, pārbaudītā sistēma, ka topošais skursteņslauķis vismaz trīs gadus iet un strādā kopā ar pieredzējušu meistaru, apgūstot amata noslēpumus. Bet – ja meistars tevi vispār paņems sev par mācekli!
Skursteņslauķa darba rīku arsenāls ir visnotaļ plašs, sākot no speciālas karotes ar salokāmu kārtu, līdz pat urbim un putekļsūcējam.
Viens no vērā ņemamiem Daiņa Kreināta padomiem, kas jāliek aiz auss visiem namsaimniekiem, – uz skursteņa ķieģeļiem nedrīkst taupīt. Tie jābūvē tikai un vienīgi no kvalitatīviem un izturīgiem materiāliem.
Liepājnieces Larisa un Iveta uz Hojeres namu un manteļskursteņa tīrīšanu bija nākušas, lai uzzinātu kaut ko jaunu un interesanti pavadītu laiku.
”Mūsdienu industriālajā pasaulē skursteņi šķiet kaut kas patiešām īsts, latvisks, pamatīgs un ļoti vajadzīgs,”
sacīja Larisa Blāze, kura dzīvo mājā ar malkas apkuri. Nama saimnieks esot rūpīgs – skursteņslauķus aicinot katru gadu tīrīt dūmeņus.
”Tik interesanti klausīties, kā šī amata meistari paši stāsta par savu darbu. Skursteņslauķis nav tā populārākā profesija, bet tāpēc jo īpaši jauks pasākums,” piebilda Iveta Kalēja.