27.novembrī redakcijā Pasta ielā 3 ienāca sirms kungs no ASV, kas stādījās priekšā kā 20. gadsimta 30. gadu “Kurzemes Vārda” redaktora Kristapa Grāmatnieka mazdēls, raisot patiesu prieku laikraksta kolektīvā.

Pirmkārt, Kristaps Grāmatnieks bija Latvijas pirmās brīvvalsts laika laikraksta “Kurzemes Vārds” ievērojamākā personība, otrkārt, Normunds Juris Akots, kā sauc viesi, redakcijas durvis vēra, pašam to nezinot, tieši “Kurzemes Vārda” 101. dzimšanas dienā! Un, treškārt, kaut arī Latvijā viņam šī ir trešā viesošanās, Liepājā kungs ir pirmoreiz!

Amerikas ciemiņus redakcijā laipni uzņēma “Kurzemes Vārda” redaktore Anda Pūce. Liels bija Normunda pārsteigums, ka izdevniecības “Kurzemes Vārds” pašreizējais vadītājs Ints Grasis izmanto to pašu pamatīgo ozolkoka rakstāmgaldu, pie kura savulaik strādāja Kristaps Grāmatnieks.

Normunds ar akcentu runā labā latviešu valodā, bet dzīvesbiedrei Džūlijai gan mūsu valoda ir sveša. Viesis dzimis 1951. gadā Bostonā, pašlaik dzīvo Portlendā, un redaktors Grāmatnieks bija viņa mammas tēvs. Amerikas latvietis pēc profesijas ir psihologs, viņa jaunākajai meitai ir 18 gadu, un viņa par Latviju fano tik ļoti, ka mācās latviešu valodu un domā par apmešanos mūsu zemē uz dzīvi. Otro reizi Normunds Latvijā bijis pirms trim mēnešiem kopā ar meitu, bet tagad šurp atvedis Džūliju, lai viņai parādītu mūsu zemi. Džūlija ir fotomāksliniece. Arī viņai Latvija šķiet ļoti skaista.

“Pieļauju, ka vecumdienās es varētu pārvākties uz Latviju,” sacīja viesis, piebilstot, ka ar Grāmatnieku Amerikā nav īpaši bieži ticies. “Reiz bērnībā vectēvs apgūlās mājas priekšā zālienā. Es viņam jautāju: “Kādēļ tu guli uz zemes?” Viņš teica, ka no zemes smeļas spēku…”

Cīravā dzimušais Kristaps Grāmatnieks Latvijas pirmās brīvvalsts laikā 11 gadus (1927–1938) bija laikraksta “Kurzemes Vārds” galvenais redaktors, bet pirms un pēc tam – prasmīgs saimnieciskais vadītājs, kurš tika saukts arī par Kurzemes preses karali. Pēc Otrā pasaules kara viņš emigrēja uz ASV un mira 1964. gada pirmajā dienā Bostonā. Grāmatnieks trimdā sarakstīja spilgtu atmiņu grāmatu “Dzintara krastā” par Liepāju un redakcijas tā laika dzīvi.

“Liepāja Latvijas valsts liktenī ieņēmusi tik ievērojamu vietu, te sākusies un beigusies Latvijas valsts brīvā eksistence. Varbūt šis loks vēl nav noslēdzies un no Liepājas atkal kādreiz vīsies ceļš uz brīvo Latvijas valsti. Šādā ticībā arī rakstīju savu īso atskatu par mana mūža pavadītajiem gadiem. Lai Dievs dotu, ka šis mūžs vēlreiz krustotu Latvijas brīvības ceļu!” savu grāmatu beidzot, 1960. gadā Bostonā rakstīja Kristaps Grāmatnieks. Latvija tiešām atkal kļuva brīva, diemžēl viņš to dienu nepiedzīvoja.