Deputāti Liepājas pilsētas domes sēdē šodien, 5.novembrī, nolēma
piedalīties konkursā, lai saņemtu finansējumu un mūsu pilsētā uzstādītu ātruma
kontroles displejus, portāls uzzināja domes sēdē.

Skatot jautājumu par projektu “Ielas brauktuves
elementu – ātruma kontroles displeju uzstādīšana pie pilsētas izglītības
iestādēm un neregulējamām gājēju pārejām uz valsts galveno autoceļu
turpinājumiem Liepājas pilsētā”, deputāti atbalstīja projekta “Ielas
brauktuves elementu – ātruma kontroles displeju uzstādīšana pie pilsētas
izglītības iestādēm un neregulējamām gājēju pārejām uz valsts galveno autoceļu
turpinājumiem Liepājas pilsētā” iesniegšanu Satiksmes ministrijā saskaņā
ar Ministru kabineta 2008.gada 25.marta noteikumiem “Valsts pamatbudžeta
valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas
programmu”.

Tāpat deputāti atbalstīja projekta kopējo izmaksu, kas
sastāda 71 429 eiro, apstiprināšanu.

Paredzēts nodrošināt projekta īstenošanai 2016.gadā
nepieciešamo Liepājas pilsētas pašvaldības līdzfinansējumu 21 429 eiro apmērā
un priekšfinansējumu 50 000 eiro apmērā.

Kā portālam iepriekš skaidroja Attīstības pārvaldes vadītājs
Mārtiņš Ābols, saskaņā ar MK noteikumiem pašvaldībai ir iespēja iesniegt
projektu, lai saņemtu Autoceļu fonda līdzfinansējumu.

Deputātu lēmums ir nepieciešams, lai atbalstītu projekta
”Ielas brauktuves elementu – ātruma kontroles displeju uzstādīšana pie pilsētas
izglītības iestādēm un neregulējamām gājēju pārejām uz valsts galveno autoceļu
turpinājumiem Liepājas pilsētā” iesniegšanu Satiksmes ministrijā.

Satiksmes ministrijā saskaņā ar MK noteikumiem ”Valsts
pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas
programma” ir jāiesniedz nepieciešamā dokumentācija, lai varētu pretendēt uz
autoceļu fonda finansējumu.

”Īstenojot šo projektu tiks uzlabota un pilnveidota
satiksmes drošība vairākos pilsētas tranzītielu posmos, kas skar tādas
satiksmes drošībai nozīmīgas vietas kā skolu un bērnudārzu tuvums, bīstamos
tranzītielu posmus, neregulējamo gājēju pāreju, piemēram, pie Neredzīgo
biedrības Ganību ielā, kā arī pie pilsētu robežām Klaipēdas ielā un Brīvības
ielā,” skaidroja M.Ābols, piebilstot: ”Tas disciplinēs autobraucējus ievērot
ceļu satiksmes noteikumus un būt uzmanīgiem pie satiksmes drošībai nozīmīgiem
ceļu posmiem.”

Viņš norādīja, ka ātruma kontroles displejus plānots
uzstādīt arī Brīvības ielā pie Liepājas robežas un Klaipēdas ielā pie pilsētas
robežas, kā arī Zirņu un Salmu ielas krustojumā, kur līkumā jau ne reizi vien
notikuši satiksmes negadījumi.

Kopējās projekta izmaksas tiek plānotas 71 429 eiro apmērā.
Nepieciešamais Liepājas pilsētas pašvaldības līdzfinansējums ir 30% no 71 429
eiro – 21 429 eiro.  

Ja izdosies saņemt līdzfinansējumu, projektu plānots īstenot
2016.gadā.

”Iecere mūsu pilsētā uzstādīt ātruma kontroles displejus ir
tikai apsveicama,” portālam iepriekš atzina CSDD Liepājas nodaļas priekšnieks
Gvido Ķirsons: ” Piedaloties ceļu satiksmē, šīs mērierīces varam redzēt ne
tikai Eiropā, bet arī vairākās vietās Latvijā. Cik man zināms, ātruma kontroles
displeji jau uzstādīti Smiltenē un Ventspilī.”

”Ātruma kontroles displeji sevi jau pierādījuši, tos
atzinīgi novērtējuši arī autovadītāji. Ieguvums no šīm ierīcēm ir tas, ka
nereti, iebraucot apdzīvotā vietā, pārslēgšanās no ātruma, kas ir ārpus
apdzīvotām vietām, proti, 90 kilometri stundā, uz krietni mazāku ātrumu – 50
kilometri stundā, autovadītājam, maigi izsakoties, piemirstās. Bet ja ir šāda
informatīva mērierīce, kas parāda transportlīdzekļa faktisko ātrumu, tas
atgādina par maksimālā atļautā ātruma izmaiņām un tā ievērošanu,” viņš
turpināja.

Un uzsvēra, ka vietās, kur braukšanas ātrums tiek kontrolēts
ar fotoradariem, tiek kontrolēts ne tikai ātrums. Ja atļautais braukšanas
ātrums tiek pārsniegts, par to vadītāji tiek sodīti. Kontrole ar displejiem
sodīšanu neparedz – soda jautājums izpaliek. Displeji darbojas kā atgādinājums
par to, kādam ātrumam konkrētajā vietā ir jābūt, vai mēs to ievērojam.

”Ikviena mērierīce, iekārta un zīme, kas ierobežo braukšanas
ātrumu, atgādina vadītājam par nepieciešamību ievērot noteikumus, ir tikai
apsveicama. Skarbās statistikas attiecībā uz bojā gājušajiem un cietušajiem uz
Latvijas ceļiem cēloņi ir un paliek konkrētai situācijai neatbilstošs ātrums,
jo braucam par ātru. Otra lieta ir sēšanās pie stūres alkohola reibumā. Tie ir
iemesli, kas pamatā izraisa negadījumus. Līdz ar to jebkurš veids, kādā varam
gan informēt vadītājus par maksimālo atļauto braukšanas ātrumu, gan arī
kontrolēt, lai atļautais ātrums tiktu ievērots, ir un būs jautājums numur viens,”
ir pārliecināts G.Ķirsons.