“Katrs gaidību laiks ir neatkārtojams ceļojums,” salīdzina trīs dēlu mamma, dūla LĪGA VASARA-BRAKMANE. Brīdī, kad sieviete piedzimst par mammu, ir tik daudz pārmaiņu un emociju. “Arī pats ceļš uz galamērķi – bērniņa nākšanu pasaulē – ir milzu vērtība,” uzskata dūla, tādēļ mudina to izbaudīt un, jā, iepazīt sevi no jauna.

Iemīlēt pašai sevi

Gaidību laikā sievieti mēdz piemeklēt dažādas emocijas, gan prieks un laime, gan skumjas, bailes un nedrošība. L. Vasara-Brakmane paskaidro, – to ietekmē norises ķermenī. “Hormonu svārstības, mūsu domas un sajūtas par grūtniecību, kā arī ārējie apstākļi, – vai jūtamies nodrošināti, vai nav medicīnisku sarežģījumu. Pat gaidīta grūtniecība ir nopietnas pārmaiņas, kas satricina dzīves pamatus, kur nu vēl negaidīta,” stāsta dūla, un norāda, ka ir pilnīgi normāli priecāties par grūtniecību, bet tajā pašā laikā padomāt: kas tagad notiks, kā mainīsies mana dzīve un attiecības utt.

“Reizēm sieviete no pirmajām nedēļām izjūt prieku par gaidāmo mazuli un jūt ar viņu saikni, reizēm paiet gana ilgs laiks, līdz sieviete sajūtas kā mamma, reizēm tas notiek tikai kādu laiku pēc mazuļa piedzimšanas. Ne velti daba devusi šos mēnešus, kuros lēnām un pamazām gatavoties kļūšanai par vecākiem. Turklāt šīs pārmaiņas nenotiek tikai pirmo bērniņu gaidot, mūsu dzīvi izmaina katra grūtniecība un katrs bērniņš prasa pievērsties tam, kā būs, kad viņš ienāks ģimenē.”

L. Vasara-Brakmane uzsver, ka gaidību laiks aicina ne tikai iemīlēt bērniņu. Vēl vairāk tas aicina sievietei iemīlēt pašai sevi: “Iemīlēt savu ķermeni, kas ir brīnums! Tajā aug jauna dzīvība. Tas briest un pielāgojas, tas ir neticami stiprs un gudrs. Gaidību laiks aicina rūpēties par sevi. Piebremzēt, samazināt slodzi. Pateikt nē un novilkt robežas. Atļaut sev kaut ko nevarēt. Nevis tāpēc, ka tas nav iespējams, bet tāpēc, ka pēc tam mēs būsim pārgurušas un iztukšotas. Arī kādu laiku pēc bērna piedzimšanas nebūs iespējams izdarīt visas tās lietas, ko pirms tam, un tas būs normāli.”

“Tāpat gaidību laiks aicina pieņemt sevi ar visām savām šaubām, bailēm un nepilnībām,” turpina L. Vasara-Brakmane. “Bieži sievietes uzliek sev neizpildāmus mērķus, piemēram, būt visu laiku labā noskaņojumā, lai bērniņam viss būtu labi. Bet bērniņš ienāks tādā pasaulē, kāda tā ir. Arī viņš reizēm skums, reizēm dusmosies un reizēm priecāsies. Nešaustīsim sevi par savām domām un emocijām. Ļausim sev sajust to, ko jūtam!” Līga aicina meklēt kādu, ar kuru dalīties savās sajūtās, ja tas ir nepieciešams. Kādu, kurš pieņems un uzklausīs, nevis kušinās un apbērs ar padomiem.

Sarunas ar mazuli

“Gaidību laikā veltiet laiku sev. Ne tikai praktiskiem darbiem vai remontam. Sajūtiet, kas veldzē jūsu dvēseli. Varbūt tie ir rokdarbi vai māksla, varbūt dziedāšana vai mūzikas klausīšanās, varbūt pastaiga gar jūras malu, varbūt tikšanās ar draugiem vai ieritināšanās segā blakus mīļotajam. Veltiet laiku tām lietām, kas jūs dara laimīgas,” iesaka L. Vasara-Brakmane. “Atrodiet laiku, kad skaļi vai domās sarunāties ar savu bērniņu. Tas var šķist jocīgi, īpaši gaidot pirmo bērnu, tomēr pamēģiniet. Jūsos aug cilvēks un viņš nav mazāk īsts, tāpēc, ka viņu vēl sedz mammas vēders. Sarunas ar bērnu ļauj šo īstumu apzināties un atvēlēt viņam vietu ne tikai savā ķermenī, bet arī domās.”

“Zināšanas par gaidību laiku, dzemdībām un to, kas gaidāms pēc bērna piedzimšanas, ir svarīgas,” piekrītoši atbild L. Vasara-Brakmane, vaicāta, vai iesaka meklēt informāciju par sev nezināmo grāmatās, žurnālos, internetā. “Izprotot norises savā ķermenī, mēs varam labāk tam palīdzēt “audzēt” bērniņu un sagatavoties bērniņa dzimšanai. Zināšanas var mazināt bailes un satraukumu. Tomēr ir arī otra galējība,” brīdina Līga. “Mūsdienās informācijas ir ļoti daudz un tā var radīt arī satraukumu. Tāpēc svarīgi ieklausīties savās sajūtās. Ja pēc informācijas iegūšanas esam tādā stresā, ka nevaram pagulēt, varbūt ir vērts izvērtēt avotu ticamību un samazināt informācijas daudzumu.”

Gaidību laiks ir neparasts ar savu daudzveidību, uzskata L. Vasara-Brakmane. “Ar to, cik reizēm vari fiziski justies slikti, un ar to, cik vari būt spēka pilna. Ar to, ka reizēm jūties kā septītajās debesīs, jo tev būs bērniņš, bet reizēm raudi izmisumā, jo nezini, kā atrast spēku bērnam. Reizēm jūti vārdos neizsakāmu mīlestību, bet reizēm nespēj pat iztēloties, ka tas tavā vēderā tiešām ir cilvēks. Reizēm, paveroties spogulī, redzi starojošu skaistuli, bet reizēm – strijas un liekus kilogramus. Skumjas un prieks, asaras un smiekli. Tam visam ir vieta. Šis ceļojums var izvērsties ne tāds, kā bijām domājušas, bet tāpēc jau tas nebūs mazāk vērts. Gaidību laikā kaut kas mūsos beidzas, lai sāktos kas jauns.”