“Pēc pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju sniegtajās informācijas, problēmas ar apmācību valsts valodā varētu būt ap 20 procentiem pedagogu,” norāda Liepājas Izglītības pārvaldes Pirmsskolas izglītības iestāžu speciāliste Inga Kārkliņa, kurai vaicājam, cik gatavi bērnudārzi pildīt šonedēļ Saeimas pieņemtos grozījumus par mācību programmu nodrošināšanu valsts valodā.

Saeima vakar galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumos, kas visām pašvaldību pārziņā esošām pirmsskolas izglītības iestādēm uzliek par pienākumu nodrošināt programmas pieejamību valsts valodā. Saskaņā ar tiem, bērnudārziem apmācības valsts valodā obligāti jānodrošina ar nākamā gada 1.septembri.

“Mums ir gads laika, lai palīdzētu pedagogiem sagatavoties darbam valsts valodā. Daļa šo pedagogu ies pensijā, viņu vietā meklēsim citus, taču pārējiem esam piedāvājuši risinājumu valsts valodas nostiprināšanai,” skaidro I. Kārkliņa. Viņa “Kurzemes Vārdam” stāsta, ka pedagogi labprāt izmanto iespēju mācīties valodu kursos, ko organizē Izglītības pārvalde. “Valsts valodas zināšanu apliecības jau ir visiem pedagogiem, tomēr ir skolotāji, kuriem zināšanas jāpapildina,” par kursu nepieciešamību stāsta speciāliste.

Liepājā ir divi mazākumtautību bērnudārzi – “Gailītis” un “Liesmiņa” – un vēl seši jauktā tipa bērnudārzi, kuros apmācības pagaidām vēl notiek divās valodās. Visās šajās iestādēs Inga Kārkliņa paredz iespējamās problēmas ar pedagogu spēju mācības nodrošināt tikai valsts valodā. “Noteikti pirmām kārtām strādāsim ar esošo pedagogu resursu. Ja kāds no skolotājiem nevēlēsies vai nevarēs apgūt latviešu valodu līmenī, kāds nepieciešams bērnu apmācībām, tad risināsim situāciju, pieņemot jaunus speciālistus, bet šobrīd mums nav iemesla pievērsties šim risinājumam,” I. Kārkliņa saka.

Turklāt arī pēc nākamā gada 1.septembra audzēkņi, kuri mācības iesākuši krievu valodā, tās tā arī turpinās. “Valsts valodas programma attieksies uz bērniem, kuri sāks savas bērnudārza gaitas 2021./2022. mācību gadā,” paskaidro Izglītības pārvaldes pārstāve. Viņa ir pārliecināta, ka bērniem valoda problēmas nesagādās, jo šim procesam gan Izglītības pārvalde, gan audzēkņi gatavojas jau visa šī mācību gada garumā. Arī vecāku sūdzību neesot, gluži pretēji – viņi zvanījuši un bažījušies, vai tiešām latviešu valoda tiek mācīta pietiekami lielā apmērā. “Domāju, vecāki apzinās, ka bērniem valoda ir nepieciešama,” teic I. Kārkliņa.