Vakar Liepājas Centrālkapos pie deportēto piemiņas akmens aizvadīts svētbrīdis, kurā godināja 1941. gada 14. jūnija komunistiskā genocīda upuru piemiņu. No Liepājas un pilsētas apkārtnes uz Sibīriju šai vēsturiskajā datumā deportēts 1371 iedzīvotājs.

Svētbrīdī piedalījās vairāki desmiti cilvēku, kuru vidū bija arī domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, Liepājas Politiski represēto kluba biedri, Durbes novada represēto apvienības biedri, Liepājas garnizona karavīri, jaunsargi un nacionāli patriotisko organizāciju pārstāvji. “Droši vien daudziem ļaudīm, ko tolaik izsūtīja, bija jautājums – par ko? Turklāt īpašu traģiskuma noti tam visam piešķir fakts, ka mūsu brīvās Latvijas valdība bija pieņēmusi lēmumu nepretoties okupantiem. Tas, manuprāt, ir nepareizi. Pretoties vajag – ar jebkuriem līdzekļiem jebkuros apstākļos! Labākajā gadījumā iespējama uzvara, taču sliktākajā – tas vismaz dod apziņu, ka darījām visu, kas ir mūsu spēkos,” savā uzrunā pauda Zemessardzes 44. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Vilmārs Vecvagaris, piebilstot, ka “labi sagatavoti bruņotie spēki plus tautas atbalsts un uzticami mūsu sabiedrotie – tas ir pietiekami labs arguments un līdzeklis, lai potenciālo agresoru apturētu un viņš vairs neatļautos darīt to, ko agrāk ir darījis.”

Piemiņas pasākumu kuplināja arī Nīcas vīru koris Jēkaba Ozoliņa vadībā un Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra kolektīvu dalībnieki. 

24Skatīt galeriju