Šodien, 6.martā, Ziemeļu kapsētā tradicionāli notika piemiņas
brīdis pirmajam Latvijas bruņoto spēku komandierim Oskaram Kalpakam, cildinot
pulkveža veikumu Latvijas bruņoto spēku izveidošanā, piemiņas pasākumā novēroja
portāls.

Pasākumā piedalījās Liepājas nacionāli patriotisko
organizāciju pārstāvji, skolu jaunatne, jaunsargi un Liepājas garnizona
karavīri, kā arī premjere Laimdota Straujuma un Liepājas mērs Uldis Sesks. Uzrunas
pasākumā teica gan Liepājas novada nacionāli patriotisko organizāciju
koordinators Juris Raķis, gan Liepājas garnizonā dislocēto Latvijas Bruņoto
spēku vienību pārstāvji.

Kā uzsvēra runātāji, pulkvedis Oskars Kalpaks kā Latvijas
valstiskuma un neatkarības cīņu simbols ierakstīts Latvijas vēsturē zelta
burtiem. Drosme, kara pieredze, pašaizliedzība un patriotisms ir tikai nedaudzi
saskaitāmie cilvēka un karavīra vērtību skalā. Spēja aizraut un likt sekot
savam piemēram ir dota tikai nedaudziem.

Īsi pēc Latvijas valsts dibināšanas, tās neatkarība tika
apdraudēta. 1919.gada sākumā pulkvedis Oskars Kalpaks izveidoja Latvijas
bruņoto spēku pirmās vienības. Brīvības cīņās tika nosargāta tā laika Latvijas
pagaidu valdība un aizsāktas Latvijas atbrīvošanas cīņas. 1919.gada 6.martā
Skrundas-Saldus ceļa apkaimē ”pārpratuma” dēļ notika kauja starp tā brīža
sabiedrotajiem vācu un latviešu daļām, kurā gāja bojā vairāki Latvijas armijas
virsnieki un kareivji, viņu vidū arī bataljona komandieris pulkvedis Oskars
Kalpaks. 

Par nopelniem Pirmajā pasaules karā pulkvedis apbalvots ar
sešiem ordeņiem un ar pašu augstāko cariskās armijas varonības zīmi – Sv.Jura
ordeni un zobenu. Nepilnu četru kara gadu laikā O. Kalpaks saņēmis gandrīz
visus apbalvojumus, ko iespējams saņemt kājnieku virsniekam. Latvijas valsts
savas armijas pulkvedim jau pēc nāves piešķīra viņa pēdējo ordeni – Lāčplēša
kara ordeņa I pakāpes pirmo eksemplāru – Latvijas brīvības cīņu visaugstāko
apbalvojumu.

Ziemeļu kapi Liepājā bija O.Kalpaka pirmā atdusas vieta līdz
1919.gada septembrim, kad viņš tika pārapbedīts dzimtas kapos Meirānos pie
Madonas.

Pulkveža O.Kalpaka nozīmīgumu apliecina tas, ka pēc viņa
nāves tika izsludinātas divu nedēļu sēras, apliecinot milzīgo zaudējuma sajūtu
tautā. Pirmskara Latvijā Oskara Kalpaka persona ieguva leģendāra varoņa tēlu.
1939.gada 6.martā Ziemeļu kapos tika atklāta O.Kalpaka piemiņas vieta.

Šogad 6.martā aprit 
96 gadi, kopš 1919.gadā apšaudes laikā pie Airītēm krita Latvijas
armijas pulkvedis Oskars Kalpaks. Lai godinātu pulkveža O.Kalpaka un
Atbrīvošanās cīņu dalībnieku piemiņu, šajā dienā svinīgā piemiņas ceremonija notika
arī Airītēs.

Šī piemiņas pasākuma laikā Latvijas Kara muzejs saņēma dāvinājumu
– padomju varas 1950.gadā  nopostītā
O.Kalpaka pieminekļa pamatni, kas visu šo laiku neatšifrēta atradusies kādas
mājas pagalmā Skrundā, portālam pastāstīja O.Kalpaka muzeja vadītājs Roberts
Sipenieks.

”Piemineklis pulkvedim Oskaram Kalpakam pie Airītēm no melnā
Zviedrijas granīta tika uzcelts blakus priedei, pie kuras viņš saņēma nāvīgo
ievainojumu. Piemineklis tika atklāts 1922.gada 3.septembrī. Padomju okupācijas
gados piemiņas ansambli iznīcināja, bet muzeja ēkā iekārtoja pasta nodaļu un
dzīvokļus,” viņš skaidroja.

32Skatīt galeriju