Biedrības pirmajam sasaukumam, kā atzīmēja Pīlēns, pievienojusies arī uzņēmēja Aiva Vīksna, juriste Baiba Veisa, atvaļinātais ģenerālis Artis Velšs, Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs, uzņēmējs, LDDK prezidents Andris Bite, Daugavpils domes deputāts Pēteris Dzalbe, uzņēmējs Didzis Dejus, uzņēmējs Valdis Cīrulis, docents Valters Bolevics, kādreizējais Liepājas speciālās ekonomiskās zonas vadītājs Jānis Lapiņš, lauksaimnieks Mārtiņš Cimermanis, finanšu un IT jomas uzņēmējs Guntars Vītols, lauksaimniecības jomas uzņēmējs Andris Bružs un start-up jomas uzņēmējs Ģirts Kalniņš.

Biedrības locekļi tās valdē ievēlējuši Veisu, Kalniņu un Pīlēnu, informēja jaunizveidotās biedrības iniciators.

Kā pauda Pīlēns, biedrībā pulcējušies profesionāļi, kas ir gatavi palīdzēt valstij ar savu kompetenci un “uzlabot to, kas pēdējo piecu gadu laikā nav gājis gludi”. Viņaprāt, biedrības locekļi ir profesionāļi, kuriem ir pieredze krīzes pārvaldībā. Apvienība ir dibināta kā krīzes menedžmenta biedrība, atzīmēja uzņēmējs.

Ir jāpiedāvā jauns redzējums par Latviju kā par pašpietiekamu valsti, uzsvēra Pīlēns, norādot uz valsts iespējām tautsaimniecībā.

Meņģelsone aģentūrai LETA sacīja, ka pievienošanās biedrībai nenozīmē, ka viņa plāno startēt politikā vai kandidēt vēlēšanās. Meņģelsone uzsvēra, ka gan viņa, gan citi LDDK pārstāvji – Bite, Vīksna, Kulbergs – biedrībai pievienojušies kā indivīdi, nepārstāvot šajā biedrībā LDDK.

Meņģelsone skaidroja, ka biedrība ir kā platforma cilvēkiem, kuru domas un redzējums par Latvijas attīstības jautājumiem saskan. Biedrība būšot kā vieta, kur tiek radīti plāni par nākotni, un kurus pēc tam savā darbībā varēs izmantot jebkura Latvijas politiskā partija. 

Jautāta, vai nesaskata interešu konfliktu, vienlaikus pārstāvot LDDK, kas ir valdības sadarbības partneris, un biedrību, uz kuras bāzes veidosies konkrēts politiskais spēks, Meņģelsone vēlreiz uzsvēra, ka biedrībā viņa pārstāvot sevi kā indivīdu.

Meņģelsone skaidroja, ka robežjautājumos būšot iespējams nošķirt darbību LDDK un darbību biedrībā, turklāt LDDK lēmumus pieņem nevis kāds konkrēts cilvēks, bet biedru kopumu un kā LDDK ģenerāldirektore Meņģelsone pārstāv nevis savu, bet LDDK biedru kopīgo viedokli. 

Bružs minēja, ka ir jāpanāk pamatnosacījumi visām Latvijas politiskajām partijām, neskatoties uz to pārstāvju etnisko vai citu piederību. Viņš atzīmēja, ka “Apvienotais Latvijas saraksts” nav jāuztver kā politisks spēks, bet gan kā profesionāļu apvienība.

Rajevs kā vienu no viņa iecerēm, darbojoties biedrībā un kandidējot vēlēšanās, uzsvēra Latvijas armijas, infrastruktūras un ekonomikas attīstīšanu. Viņaprāt, jāmaina kaimiņvalstu uztvere par Latviju kā par “vājo posmu” militārajā jomā. Tomēr viņš neplāno pievienoties kādai partijai, jo uzskata, ka svarīgāk ir veicināt pārmaiņas, nevis ieņemt kādu pozīciju.

Biedrībai ir terminēta darbība četru gadu garumā, informēja Pīlēns. Pēc šī laika posma biedri varēs izvēlēties, vai atgriezties savā profesijā, vai arī attīstīt biedrību.

Tuvāko mēnešu laikā apvienībai plāno pievienoties arī tās otrais un trešais sasaukums, atzīmēja Pīlēns.

Jau ziņots, ka Pīlēna biedrība rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās grasās startēt kopā ar Latvijas reģionu apvienību, Latvijas Zaļo partiju un “Liepājas partiju”. Pēdējās divas nesen izstājās no Zaļo un zemnieku savienības.

14.Saeimas vēlēšanas norisināsies oktobra pirmajā dienā.