“Cerība ir pirmais. Cerībai nāk līdzi ticība. Aiz ticības ir rīcība, un tad ir rezultāti,” teica Pīlēns, skaidrojot, ka, kļūstot par Valsts prezidentu, viņš vēlētos iedarbināt procesu, lai Latvijas iedzīvotāji caur paļāvību un ticību saviem spēkiem nonāktu līdz pareizai rīcībai, kas dotu rezultātus.

Vaicāts, vai nedomā, ka šāda pieeja var atdurties pret lielu skepsi iedzīvotājos, kandidāts atbildēja, ka, lai tā nenotiktu, būs jārunā ar cilvēkiem visos līmeņos un novados, lai saprastu viņu problēmas un motivāciju, kas palīdzētu mainīties uz labo pusi.

Šajā kontekstā Pīlēns atsaucās uz savu uzņēmējdarbības pieredzi, liekot noprast, ka tā viņam bijusi gana plaša un sekmīga.

Lūgts atklāt, kādu priekšstatu, kļūstot par Valsts prezidentu, Pīlēns gribētu radīt par Latviju, kandidāts atbildēja, ka vēlētos, lai šo valsti pārējā pasaule pasaule redz kā sabiedriski, politiski un saimnieciski aktīvu, kā arī ļoti atvērtu stratēģiskajām investīcijām galvenokārt no transatlantiskā bloka.

Esot svarīgi ilgtermiņā Latvijai saglabāt vietu starptautiskajā darba dalīšanas procesā, lai šī valsts nekļūtu par globālajai ekonomikai lieku telpu.

Latvijai būtiski esot arī palīdzēt atjaunot Krievijas iebrukumā nopostīto Ukrainu. Tur Pīlēns mūsu valstij saskata milzu potenciālu un iespēju celt arī savus ekonomiskos parametrus.

Komentējot politiskās intrigas ap šīm Valsts prezidenta vēlēšanām, Pīlēns, tāpat kā viņa izveidotā spēka viens no līderiem, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, uzsvēra, ka šajā sarežģītajā laikā, prezidējot Eiropas Padomes Ministru komitejā un gaidot NATO samitu, Latvija nevar atļauties ne iedzīvotājiem, ne ārvalstīm un potenciālajiem investoriem radīt par sevi politiski nestabilas vai nedrošas valsts priekšstatu. Līdz ar to,

viņaprāt, Valsts prezidenta vēlēšanas nedrīkstētu sasaistīt ar kādām izmaiņām valdībā.

Pīlēns domā, ka, ja būtu ar “Jauno vienotību” (JV) ticies agrāk, tad, iespējams, šis politiskais spēks piekristu atbalstīt viņu kā koalīcijas kopējo kandidātu Valsts prezidenta amatam un tādējādi JV nebūtu vajadzējis pēc Egila Levita atteikšanās no kandidēšanas likt pretī savu pretendentu – ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV).

Kā ziņots, maija pēdējā dienā gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimā pārstāvētās partijas ir pieteikušas trīs kandidātus.

Valdošajā koalīcijā ietilpstošais AS augstajam amatam virza savu dibinātāju, uzņēmēju Pīlēnu, premjera partija JV prezidenta krēslam piedāvā ārlietu ministra Rinkēviča kandidatūru, bet opozīcijā esošā frakcija “Progresīvie” prezidenta postenim virza publiskās pārvaldības eksperti Elīnu Pinto.

Nevienam no šiem kandidātiem pagaidām nav skaidra balsu vairākuma, lai uzvarētu vēlēšanās.