Visbiežāk cilvēki par balto spieķi un citiem ar neredzīgo cilvēku ikdienu un dzīvi saistītiem jautājumiem ieinteresējas tad, kad tas skar pašus vai tuviniekus, saka Liepājas Neredzīgo biedrības vadītājs Māris Ceirulis. Un Baltā spieķa diena, ko biedrība rīko jau 14 gadu, ir iespēja parādīt: mēs esam šeit un esam pieejami.

Pirmdienas pēcpusdienā tirdzniecības centrā “Ostmala” rosās Neredzīgo biedrības pārstāvji. Ļaudis lielākoties paiet garām un atvairās no piedāvājuma uzlikt kādas no simulācijas brillēm un izjust, kā ir, kad redzi maz vai nemaz. Kāds atsakās māņticības dēļ, bet M. Ceirulis saka: “Ir runa par empātijas spēju!” Nupat viņš bijis Rīgas domē, ierēdņi izmēģinājuši simulācijas brilles un spieķi uz Vecrīgas bruģa. Arī Liepājas dome esot atsaucīga pret neredzīgu un vājredzīgu cilvēku problēmām. Arī pilsētvidē to varot just. Aigars Bušs piebilst, ka izmēģinājis nesen uzlikto bankomātu neredzīgajiem – esot ērts un labs.

Biedrības pārstāvji izrāda arī runājošos pulksteņus, svarus, kalkulatorus un citas lietas. Lielākoties tie runā krieviski, pieejami arī angliski skanoši. Latviski gan tiflotehnika nerunā – ražotājiem nav izdevīgi to izgatavot tik nelielam tirgum.

“Un jau četrpadsmito gadu esam kaskadieri,” M. Ceirulis smejas. Ar to viņš domā biedrības un satiksmes uzraudzības rotas kopīgi rīkotās akcijas, kad cilvēki ar balto spieķi šķērso ielu, lai atgādinātu autobraucējiem par neredzīgiem cilvēkiem uz ceļa.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Egona Zīverta foto

Ielās vēl nav daudz cilvēku ar balto spieķi. Tāpēc, ka tas ir ilgstošs un grūts process – iemācīties vienam tikt ar to galā, saka Aigars Bušs. Vieglāk ir, ja kāds paņem pie rokas. Tomēr tādu cilvēku būs vairāk un vairāk, viņš ir pārliecināts.