Bija 2004.gada septembris, kad runājām ar 7.vidusskolas desmito klašu skolēniem. Viņi bija pirmie, kuri iesāka īstenot izglītības reformu, kas paredz pakāpenisku pāreju uz zināšanu apguvi valsts valodā mazākumtautību mācību iestādēs. Tagad ir 2007.gada aprīlis, un tie paši skolēni gatavojas absolvēt vidusskolu un iziet lielajā dzīvē. Sarunājāmies ar abiturientiem par nākotnes izvēli, par gala eksāmeniem un priekšmetiem, kuri apgūti valsts valodā. 

Valoda un zināšanas

Pirms trim gadiem zēni un meitenes no desmitās klases, lai arī zināja, ka ar viņiem sāksies izglītības reforma, savu skolu nepameta un vidusskolas zinību iegūšanai izvēlējās tieši to, kurā bija mācījušies jau iepriekšējos deviņus gadus. Skolēni izvēlējās mācības divās komercklasēs un vienā ar matemātisko novirzienu. Tagad viņi, paužot savas nākotnes ieceres, pastāsta, ka domā par studijām, kas saistītas tieši ar eksaktiem priekšmetiem. Tātad, ko deva tas, ka tādas zinības kā matemātika, fizika un citas nācās mācīties valsts valodā un vai tas bija grūti?

Darja uzskata, ka sākumā, tas ir, kad uzsāka mācības vidusskolā, bijis vieglāk. Grūtāk kļuvis ar katru tālāko klasi, jo mācību viela 11. un 12. klasē jau tāpat nav viegla. Viņas teikto papildina Irina. Meitene pastāsta, ka mācoties labi, bet, lai labās sekmes iegūtu, nākas daudz strādāt. Viņa bilst: lai izprastu jauno vielu, uzdotais mācību grāmatā jāizlasa vairākas reizes, jo vispirms galvā jāiztulko, lai saprastu ne tikai tekstu, bet arī tā jēgu. Aleksandrs domā, ka tagad, pēdējā klasē, jau ir vieglāk, jo pierasts apgūt zināšanas, kuras māca latviski. Vladislavs saka, ka viņam esot pilnīgi vienalga, kādā valodā viņš mācās, galvenais – zināšanas.

Un tomēr starp jauniešiem dominē uzskats, ka pareizāk būtu bijis priekšmetus apgūt dzimtajā valodā, jo tad visu varētu labāk un ātrāk saprast. Tad mācīšanās būtu aizņēmusi mazāk laika, jo tagad, kā sacīja meitenes, viņām nācies daudz ilgāk iedziļināties jaunajā vielā, jo galvā bija jātulko no latviešu valodas uz dzimto un tad, lai atbildētu uzdoto, – atkal otrādi. “Bet varēja jau tajā laikā darīt kaut ko citu!” nenoliedz abiturientes.

Skolotāji ir malači!

Savus nu jau pavisam tuvās nākotnes nodomus 12.klases skolēni atklāj neslēpjoties, lai gan noteikti zināmu daļu ieceru viņi nepasaka, sak, ko var zināt, ko dzīve parādīs, kādas korekcijas izdarīs. Ir meitenes, kuras vēl skaidri nezina, kur ies mācīties, jo galu galā vēl jau beigšanas eksāmeni priekšā. Jā, arī par to norisi jauniešiem ir zināmas neskaidrības un šaubas. Tie, kas izvēlējušies kārtot centralizēto eksāmenu matemātikā, šaubās, vai varēs saprast jautājumu, un tad nebūs neviena, kam pajautāt. Lai gan visi uzrunātie apgalvoja, ka ir gatavi izlaiduma pārbaudījumiem.

Aleksandrs zina, ka ies studēt inženierzinātnes Rīgas Tehniskajā universitātē. Tas prasa zināt eksaktās zinības, kaut gan puisis domā, ka viņam nav nekādu grūtību apgūt, piemēram, fiziku valsts valodā. Tomēr, viņaprāt, vieglāk būtu bijis, ja vidusskolā mācību valoda būtu dzimtā.

Jautāts, vai tādā gadījumā nebūtu problēmas studiju laikā, jo Latvijas valsts augstskolās mācību valoda ir latviešu, Aleksandrs spriež, ka, iespējams, sākumā būtu grūtāk. Bet tiktu galā arī tad, ja vidusskolas laikā visas mācības būtu apgūtas krieviski. Arī Tatjana par savu nākamo zināšanu apguves vietu izvēlējusies Rīgas Tehnisko universitāti, meitene gatavojas studēt loģistiku un transportu, viņa papildus mācījusies ekonomiku, eksaktie priekšmeti viņai patīk. Un tomēr viņa nenoliedz, ka ir daudz grūtāk, ja tos nākas apgūt latviešu, nevis dzimtajā valodā. Natālija piekrīt Tatjanai, sakot, ka, viņasprāt, pamata zināšanas vajadzētu tomēr mācīties dzimtajā valodā, jo vidusskolas posmā mācību viela ir grūta. Tāpēc nācies daudz vairāk sēdēt pie grāmatām un mācīties, nekā tas būtu tad, ja šīs grāmatas būtu dzimtajā valodā. Aleksandra gatavojas Latvijas Universitātē studēt jurisprudenci, un viņu neuztrauc tas, ka būs jāstudē latviski.

Toties Vladislavam šādu izvēles problēmu vairs nav. Viņš jau iestājies Bostonas koledžā Anglijā, kur studēs datorspecialitāti. Jaunietim valodas padodas, arī latviešu valoda. Skolēni visi kā viens uzslavēja savus priekšmetu skolotājus, kuri centās mācīt latviski.

“Viņiem dažreiz bija pat grūtāk nekā mums, jo mēs jau latviešu valodu mācījāmies no pirmās klases,” ir novērojuši jaunieši. Viņi neslēpa, ka savureiz nākuši talkā saviem pedagogiem pārtulkot vienu vai otru terminu latviski. “Bet vispār mūsu skolotāji ir malači!” uzskata abiturienti.

Skarot tematu par mācību grāmatām, zēni un meitenes sacīja, ka viņi zināšanas apguvuši no tādām pašām kā latviešu skolu skolēni. Bet izrādās, ka dažas, piemēram, matemātikas grāmatas, ir tulkotas no krievu valodas, kas padara smagāku valodu un līdz ar to grūtāk izprotamu. Apkopojot vidusskolas laikā iegūtās zināšanas, zēni un meitenes domā, ka tās viņiem dos iespējas veiksmīgi iestāties augstskolā un studēt. Un arī skola, kuru viņi pēc pāris mēnešiem grasās atstāt, esot mīļa un laba.

Atziņas

Kā jau pirmie, kurus skārusi iecerētā izglītības reforma, mazākumtautību mācību iestāžu šā gada 12.klašu skolēni ir uzmanības lokā. Arī 7.vidusskolas apmēram sešdesmit  beidzējiem ir nācies atbildēt uz anketu jautājumiem, kuru mērķis ir noskaidrot, kādas bija grūtības, kādām problēmām jāpievērš uzmanība turpmākajos gados.

Uz jautājumu, vai esat gatavs eksāmenu darbu saturu lasīt latviski, bet atbildot valodu izvēlēties, no sešdesmit skolēniem divdesmit astoņi teikuši: jā, ir gatavi, bet četrpadsmit domā, ka ir daļēji gatavi. No priekšmetiem, kuri sagādā vislielākās grūtības, mācoties tos valsts valodā, pirmajā vietā ir fizika un matemātika, pēc tam vēsture. Ar pārējiem, pēc skolēnu domām, jau ir vieglāk. Jo visgrūtāk uztvert terminus, kā arī fizikas un matemātikas uzdevumus.

Aptaujājot zēnus un meitenes par reformu, viņi izteikušies, ka visgrūtākais, sevišķi sākumā, ir bijis apvienot krievisko un latvisko mācību materiālu, lasīt tik daudz tekstu latviešu valodā, kā arī apgūt definīcijas. Dažos priekšmetos bērni nav izpratuši mācību vielu, jo daudz laika pagājis tulkojot. Grūti ir bijis pārkārtoties, bet vēlāk jau pieraduši.

12.klašu skolēnu ieteikumi nākamajiem vidusskolēniem:

Nenorakstīt no klasesbiedriem!
Mācīties to, kas patiešām noderēs nākotnē.
Vairāk lasiet latviski un labojiet kļūdas skolotājiem.
Jautājiet, ja ko nesaprotat!
Eksāmenu priekšmetu izvēlieties laikus!
Mācieties centīgi, jo eksāmeni būs tik un tā!

Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds”

7.vidusskolas abiturienti nākamajiem vidusskolēniem novēl: “Mācieties centīgi, jo eksāmeni būs tik un tā!”