Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Pirmoreiz uz “dārziņu”!

Pirmoreiz uz “dārziņu”!
Foto: Egons Zīverts
20.08.2016 07:09

liepajniekiem.lv

Lai bērniņš veiksmīgi spētu sākt bērnudārza gaitas, ieteicams ņemt vērā vairākus nosacījumus, liela nozīme ir viņa vecākiem – teic pirmsskolas izglītības iestādes “Kāpēcītis” skolotāja Viktorija Urtāne. Ja vecāki pieņems pārmaiņas, notiekošo uztvers mierīgi un uzticēsies, tāds būs arī mazulis. Kas vēl jāņem vērā, lai mazajam palīdzētu iejusties dārziņā?

Uz jautājumu, no kāda vecuma bērniņam būtu vislabāk sākt bērnudārza gaitas, V. Urtāne neslēpj, ka pati bieži par to domājusi. Viktorija saka: “Protams, ir labi, ka bērns ir ilgāk kopā ar mammu, jo laiks, ko iespējams pavadīt abiem kopā, patiesībā ir ļoti īss. Pirmsskola, sākumskola, pamatskola, vidusskola, un, skat, viņš jau ir izaudzis. Bet es tomēr mēģinu saskatīt pozitīvo. Bērns ātrāk iekļaujas sabiedrībā, iegūst jaunus draugus, apgūst daudz jaunu iemaņu un prasmes – runāt, iet uz podiņa, sēdēt pie galda, zīmēt, dziedāt un dejot. Visu nemaz nevar uzskaitīt.” Un ne vienmēr, ja bērniņš dārziņā sāk iet vēlāk, adaptēšanās norit bez grūtībām, kā varētu šķist. “Jo viņi ir stipri pieraduši pie līdzšinējās kārtības,” paskaidro V. Urtāne. “Viņi saprot daudz vairāk, zina, ka var būt mājās ar mammu, un ātri arī saprot, kā to panākt. Bērns var katru rītu raudāt, daudz slimot, tas ir tīri psiholoģiski, lai tikai varētu atgriezties pie vecās sistēmas.”

Viens no galvenajiem nosacījumiem, lai adaptācijas posms būtu veiksmīgs, ir vecāku noskaņojums.

Ja vecāki ir gatavi bērniņu palaist un notiekošo uztver mierīgi, tad arī bērns uzreiz jūtas drošāk – zina teikt audzīte. Viņa pastāsta, ka bieži vien ar vecākiem tiek strādāts, sakot – ir jānomierinās, viss būs labi. Jo satraukums par to, kā būs, negribot tiek pārnests arī uz atvasīti.

Katrai pirmsskolas izglītības iestādei var būt savs risinājums, kā veidot adaptācijas periodu. V. Urtāne pastāsta, ka, sākot jauno mācību gadu “Kāpēcītī”, tiek sastādīts saraksts, kurš bērniņš un kurā dienā nāks. Jo uzreiz visi 16 audzēkņi vienā dienā nenāk. “Vispirms paņemam trīs. Palīdzam tiem pierast, kopā spēlējamies, ejam laukā utt. Viņi šeit uzturas tikai pusi dienas, pēc tam vecāki nāk pakaļ. Pēc dažām dienām pirmajam trijniekam pievienojas vēl divi bērniņi. Un tā uz priekšu. Viss notiek palēnām. Mierīgi un prātīgi viņus iepazīstinām ar svešo vidi,” norāda Viktorija.

Pirmsskolas izglītības iestāde “Kāpēcītis” atbalsta arī pieeju, kad sākotnēji uz dārziņu bērniņš nāk ar mammu vai tēti tikai uz brīdi, lai, piemēram, laukā paspēlētos.

“Mums nav nekas pretī, ja mamma nāk arī grupā un pavada laiku ar mazo. Ja tas bērniņam ir nepieciešams, un mammai ir laiks, lūdzu,” aicina V. Urtāne. Tikai mammai ir jāsaprot, ka kādā brīdī bērns tomēr būs jāatstāj viens. “Ir bijuši gadījumi, kad mamma nekādi nevar atvadīties. Tad jau norādām – ir pienācis īstais brīdis,” smaidot pieredzē dalās pedagoģe.

Vai atvadīšanās bez asarām ir iespējama? “Jā, ir bērni, kuri jau pirmajā dienā labprāt paliek bez kādas raudāšanas, un viņi ir arī gatavi uzreiz diendusai. Tātad pilnas dienas pavadīšanai bērnudārzā,” saka V. Urtāne. Tādu gadījumu gan neesot daudz. “Šie bērni ir pieraduši palikt bez vecākiem,” paskaidro Viktorija, norādot, ka veiksmīgai adaptācijai tas ir būtiski. “Ja līdz šim savu bērniņu nekur neesat atstājuši vienu – pie omes vai citiem radiniekiem, uzticamiem cilvēkiem, tad iesaku mēģināt. Lai pierod, ka mamma un tētis kādu brīdi nav klāt.” Tāpat bērniņam vajag stāstīt, kas viņu sagaida, uzsverot pozitīvo.

“Sakiet, ka dārziņā būs jauki, varēs rotaļāties ar citiem bērniņiem,” V. Urtāne min piemērus. “Neizrādiet bērnam, ka uztraucaties, baidāties vai neesat par kaut ko pārliecināti. Bērni ir ļoti jutīgi, uztver vismazākās vecāku garastāvokļa izmaiņas.”

Protams, ne jau visi mazuļi ir vienādi, un kāds dārziņā iejusties tomēr nespēj. “Jā, ir bijuši gadījumi, kad vecāki bērnu izņem,” atminas audzīte. “Un viņš atgriežas tikai lielajā grupā, kur ir bērni no trīs gadu vecuma. Bet to var izlemt tikai vecāki paši, vadoties no tā, kā bērniņam būtu labāk. Taču lielākoties grupiņā bērni iejūtas, un viss ir kārtībā.”

Viktorija uzsver – nav vienas formulas, kā vislabāk palīdzēt adaptēšanās procesā. Bērni ir atšķirīgi, katrs ar savām rakstura īpatnībām, temperamentu. “Ir māmiņas, kuras bērnu pamazām, palēnām ievada jaunajos apstākļos, bet ir mammas, kuras uzskata – nav ko stiept gumiju, un nogriež kā ar nazi. “Katrs savu bērniņu pazīst vislabāk,” ir pārliecināta pedagoģe.

Attiecībā uz to, kas bērnam ir jāprot, uzsākot pirmsskolas gaitas, V. Urtāne nosauc vairākas lietas, taču bilst, ka viss ir apgūstams un nav jāsatraucas, ja kaut ko no tā atvasīte nemāk. “Būtu labi, ja bērns vismaz zinātu, kas ir podiņš. Lai nebūtu kā kāds bubulis, kas pirmo reizi ieraudzīts tikai dārziņā. Un jāprot ēst pie galda ar karotīti.” Agrāk, lai sāktu pirmsskolas gaitas, bērnam bija jāprot staigāt. Jāatzīmē, ka Latvijā prakse vest uz dārziņu bērnu gada vecumā tagad vairs nav tik izplatīta, jo vecākiem apmaksāts bērna kopšanas atvaļinājums ir pieejams līdz pusotra gada vecumam un bieži vien ģimenei nemaz nav vajadzības bērnu uz dārziņu vest ātrāk.

“Mazliet patstāvības. Piemēram, rociņu mazgāšanā, piedurkņu uzlocīšanā,” Viktorija papildina vēlamo prasmju sarakstu, bilstot, ka auklīte vai audzinātāja mazajam noteikti palīdzēs, ja tas būs nepieciešams.

“Līdzi var ņemt savu mīļmantiņu. Tāpat arī knupīti un pudelīti, ja tā nepieciešama pirms miedziņa,” V. Urtāne norāda, ka “adaptācijas periodā mēs ne no kā neatradinām, bērnam jau tā ir daudz pārmaiņu”.

 

Uzziņai

Kā atvieglot bērnam adaptācijas posmu

– Jau no bērnības centieties pieradināt bērnu pie dažādu situāciju maiņas – trenējiet adaptēšanās sistēmu.

– Neapspriediet bērna klātbūtnē jūs uztraucošās problēmas, kas saistītas ar bērnudārza apmeklēšanu. Neizrādiet viņam, ka uztraucaties, baidāties vai neesat par kaut ko pārliecināti.

– Laikus uzziniet visu jauno, ar ko saskarsies jūsu bērns bērnudārzā.

– Noskaņojiet bērnu pēc iespējas pozitīvāk – iešanai uz bērnudārzu.

– Nekādā gadījumā nedraudiet bērnam ar bērnudārza apmeklēšanu, ja viņš slikti uzvedas.

– Mēģiniet organizēt savu laiku tā, lai bērns pirmās nedēļas laikā bērnudārzā pavadītu ne vairāk par 2–3 stundām.

– Ģimenē šajā laikā jācenšas radīt mierīgi apstākļi bez konfliktiem.

Avots: http://maras.lv/

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz