Redakcijā saņēmām vairākas sūdzības, ka salūta laikā, kā arī pirotehniķu pašdarbnieku rosīšanās dēļ nepatīkamus mirkļus nācies piedzīvot iedzīvotājiem. Daži tikuši cauri ar izbīli, bet vairākiem salūta izdedži sabojājuši drēbes. Jaungada nakts salūta laikā stiprā vēja nestie izdedži bira zemē, trāpot arī skatītājiem. Kāda sieviete sūdzējās, ka viņai karstie pelni uzbiruši uz pleca un sabojājuši mēteli. Savukārt kāds vīrietis, nostājies netālu no lielā ekrāna, stāstīja, ka izdedžu gabals uzkritis uz jakas kapuces. Mati, par laimi, neesot cietuši, bet kapucē esot izkusis pamatīgs caurums. Novērojām, kā izdedžus nesa stiprais vējš.

Līdzīga situācija esot bijusi arī salūta laikā 18.novembrī Čakstes laukumā, uzsvēra kāda liepājniece.

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka gadījumā, “ja vēja ātrums pārsniedz deviņus metrus sekundē, izmantot pirotehniskos izstrādājumus nav atļauts”. Liepājas ostas Satiksmes dienestā uzzinājām, ka tieši pusnaktī no 31.decembra uz 1.janvāri Liepājā vējš pūta ar ātrumu no 13 līdz 17 metriem sekundē. Līdz ar to iznāk, ka salūts bija jāatceļ.

 
Jārīkojas par spīti vējam

Kultūras pārvaldes speciālists Valdis Skujiņš atklāja, ka 3800 latu vērto salūtu sarīkojusi Rīgas firma – SIA “Petarde”. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Nutavs atzina, ka noteikumi visiem ir vienādi, taču salūts nav atcelts, jo nav gribējies ļaudīm sabojāt svētkus, sagādājot vilšanos. “Vēja virziens ir vispārējs jēdziens. Norobežotā teritorija bija gana plaša, tika veikti nopietni sagatavošanās darbi,” skaidroja J.Nutavs un piebilda: “Nav teikts, ka izdedži bira no mūsu pirotehnikas. Pūlī bija gana daudz pašdarbnieku, kas nodara ne mazāk posta. Katra pirotehnika rada izdedžus. Cik kilogramus uzšauj gaisā, tik arī zemē nobirst. Mēs izvēlamies materiālus, kas nodara mazāk posta – lai vismaz degoši zemē nebirst.” Viņš arī atgādināja, ka ne pirmo reizi SIA “Petarde” rīko salūtu Liepājā. Šis uzņēmums salutēja arī festivālā “Liepājas dzintars” un Pludmales festivālā. Un pieredze rāda, ka mūsu pilsētā, ievērojot MK noteikumos teikto par vēja ātrumu, salūtu sarīkot vispār nebūtu iespējams.

Pirms pāris gadiem pilsētā aktuāls bija jautājums par gadumijas pasākuma rīkošanas pārcelšanu no Rožu laukuma uz Tirdzniecības kanāla malu. V.Skujiņš atzina, ka vieta nav mainīta divu iemeslu dēļ – pilsētas centrālā egle ir Rožu laukumā, turklāt kanālmalā pūš stiprāks vējš un sarīkojuma dalībniekiem būtu auksti. Iecere pavisam vēl neesot atmesta, saka V.Skujiņš. “Bet vietas maiņa neatrisinās problēmu ar izdedžiem, jo pašdarbniekus izskaust ir praktiski neiespējami. Arī šoreiz nevarēja īsti saprast, kad sākas kroņa salūts. Tas ir uz katra salutētāja sirdsapziņas.”

Savukārt Kultūras pārvaldes vadītāja Lelde Vīksna norādīja, ka pilsētas rīkotie masu pasākumi ir apdrošināti, un gadījumā, ja kādam salūta dēļ radīti zaudējumi, jāvēršas policijā ar iesniegumu, jo ir iespējams saņemt kompensāciju.

Pašdarbniekiem kauna nav

Daudzi liepājnieki sūdzas, ka skatītājus apdraudējuši pašdarbnieki, kas petardes šāva no pūļa. Kaut arī noteikumi aizliedz pirotehniku izmantot masu pasākumu laikā, arī šogad novērojām, ka tas tomēr tika darīts.

Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas preses sekretāre Ineta Mikute informēja, ka policijas darbinieki laika posmā no 2006.gada septembra līdz decembrim sastādījuši  22 administratīvā pārkāpumu protokolus par pirotehnikas lietošanu. Piemēram, 30.decembrī ap puspieciem pēcpusdienā Pašvaldības policijas darbinieki saņēma izsaukumu uz Dzintara ielu 97/99, kur nepilngadīgie spridzināja petardes. Iedzīvotāji bija aizturējuši divus pusaudžus, un tiem abiem tika noformēts protokols par pirotehnikas pielietošanu sabiedriskā vietā. Tajā pašā dienā īsi pirms sešiem pievakarē likumsargi saņēma atkārtotu izsaukumu uz minēto adresi. Atkal tika aizturēti divi nepilngadīgie (1995.un 1993.gadā dzimušie), kuri spridzināja petardes. Zēni tika nogādāti dzīves vietā un vecākiem atstāta pavēste par ierašanos policijā. Arī Jaungada naktī Pašvaldības policija Rožu laukumā ar pirotehniķiem pašdarbniekiem cīnījās kā Dons Kihots ar vējdzirnavām, novēroja “Kurzemes Vārds”.

Ita Cērmane,
“Kurzemes Vārds”