liepajniekiem.lv
Nobīda no pjedestāla Tenerifi
Gints ar sievu Kristīni, dēlu Gustavu un viņa draudzeni Samantu Keitu, kā arī vēl dažiem draugiem, kopumā septiņu cilvēku kompānija, uz Madeiru devās pagājušā gada septembrī.
Klēveru pāris ir aktīvi ceļotāji, iepazīt jaunas valstis un vietas viņi dodas vismaz reizi, dažkārt arī divas reizes gadā.
“Madeiru plānojām apmeklēt jau sen.
Faktiski ir divas iespējas tur nokļūt – par lielu naudu izmantot tūroperatora pakalpojumus vai ceļojumu plānot, aviobiļetes un naktsmītni meklēt pašiem,” stāsta Gints.
Liepājnieki izvēlējušies otro variantu un lidmašīnu biļešu iegādei izmantojuši jau pārbaudīto vietni “Skyscanner”. Uz Madeiru lidojuši no Palangas caur Londonas Stanstedas lidostu.
“Vienam cilvēkam lidojums turp (Palanga–Stansteda–Madeira) un atpakaļ (Madeira–Stansteda–Rīga) bez nododamās bagāžas izmaksāja 114 eiro,” atklāj Gints.
Nedaudz nomaļus no Madeiras galvaspilsētas Funšalas, skaistā vietā kalnā, noīrējuši nelielu villu, kas septiņu cilvēku kompānijai izmaksājusi krietni lētāk, nekā nakšņošana viesnīcā.
Klēveri iepriekš pabijuši daudzviet Eiropā, arī ASV. Līdz šim gan viņiem visiemīļotākā vieta bijusi lielākā no septiņām Spānijai piederošajām Kanāriju salām – Tenerife.
Ginta favorīte tagad ir Madeira, bet Kristīnei apmeklēto vietu topa pirmajā vietā joprojām ir Tenerife. Abas salas ir ļoti līdzīgas – vulkāniskas, krāšņas, taču Tenerifes bonuss ir vulkāns Teide, skaidro Kristīne.
“Pirmie iespaidi bija – vou“!
Madeira Atlantijas okeānā atrodas ap 400 kilometru (km) uz ziemeļiem no Kanāriju salām, aptuveni 1000 km uz dienvidrietumiem no Lisabonas un ap 700 km uz rietumiem no Marokas krasta.
Pasaulē slavenākais madeirietis ir portugāļu futbolists Krištianu Ronaldu, kurš dzimis un audzis Funšalā. Viņa vārdā nosaukta Madeiras lidosta, Funšalā futbolistam veltīts muzejs, salā par godu Ronaldu uzstādīta arī skulptūra.
“Vēlāk uzzinājām, ka mūsu naktsmītne atrodas netālu no Ronaldu dzimtajām mājām,”
stāsta liepājnieks.
Madeiru mēdz dēvēt gan par mūžīgā pavasara, gan paradīzes salu. Visu gadu vidējā gaisa temperatūra tur ir ap +23 grādiem.
Gints: “Pirmie iespaidi bija – vou! Viss zaļš, viss zied. Savvaļā krāšņi zied tādi augi, kas pie mums nīkuļo puķupodos, piemēram, strelīcija, kas ir šīs salas simbols. Arī monsteras tur ir ļoti lielas, un tām pat ir augļi, kas pēc garšas līdzīgi gan banānam, gan ananasam. Tur aug tādi augļi, ko dzīvē nebiju redzējis.”
Galvaspilsēta Funšala ir viena no salas interesantākajām apskates vietām.
“Skaista pilsēta ar šaurām ieliņām, ko klāj bruģa un flīžu mozaīkas.
Lai arī tā ir salas galvaspilsēta, Funšala ir ļoti omulīga, ar labi attīstītu sabiedriskā transporta satiksmi,” klāsta liepājnieks.
Ceļu infrastruktūra Madeirā esot ļoti kvalitatīva, daudzviet klintīs iebūvēti tuneļi. Tā kā sala atrodas augstu virs jūras līmeņa, tajā praktiski nav dabisku pludmaļu, taču ir vulkāniskās lavas veidoti dabiskie baseini.
Rīts sākas ar ponču
Ceļotāji arī apskatījuši vienu no Madeiras krāšņākajām vizītkartēm – Funšalas botānisko dārzu, izmēģinājuši salas slavenāko tūrisma atrakciju – aptuveni divus kilometrus garu nobraucienu no kalna pītās kamanās (toboggan).
Uz vienu dienu noīrējot automašīnu, baudījuši arī ainavas augstāk kalnā, apbrīnojuši ūdenskritumus un, protams, mielojušies ar vietējiem ēdieniem, kas esot ļoti gardi, un dzērieniem.
Gints stāsta: “Madeirieši daudz lieto alkoholu, taču zina mēru. Viņu tradicionālais dzēriens ir ponča (poncha).
Ja itāļiem ir svarīgi no rīta iedzert kafiju, tad madeirieši dienu sāk ar ponču.
Ir trīs veidu pončas. Klasiskā dzēriena sastāvdaļas ir citrons, apelsīns, medus un vietējais rums. Visas sastāvdaļas tiek kārtīgi sakratītas, izfiltrētas caur sietu, samaisītas ar ledu, un alkohola stiprumu dzērienā nemaz nejūt. Glāze šī dzēriena maksāja divus eiro. Madeirā ēdieniem un dzērieniem cenas ir ļoti demokrātiskas.”
Gardēži, kuri iecienījuši jūras veltes, tur varot izbaudīt tādas delikateses, kādu citviet nav, piemēram, gliemveidīgos, ko sauc “lapas”. Tos pasniedzot gandrīz katrā kafejnīcā un restorānā.
“Šie gliemji aug uz stāvām klintīm, un tos ir ļoti sarežģīti salasīt. Lapas gatavo speciālās pannās krāsnī. Šīs jūras veltes ir ļoti garšīgas, tās pasniedz ar sviestu un citronu,” atklāj Gints.
Vēls viens tradicionāls salas ēdiens ir zobenzivs. Šīs zivis Atlantijas okeānā mītot tieši Madeiras piekrastē lielā dziļumā.
“Kad zobenzivi izceļ no okeāna, spiediena maiņas dēļ zivij izspiežas acis. Skats tai ir šausmīgs, taču tā ir ļoti, ļoti garšīga,
to pasniedz kopā ar grilētu banānu. Madeirā ir ļoti daudz banānu plantāciju.”
Noteikti esot jāizbauda arī uz lauru koka iesma cepta liellopa gaļa. Madeirā liellopu gaļas ēdieni esot ļoti daudzveidīgi. Lopus salā audzējot uz vietas, kā arī gaļu ievedot no Azoru salām.
Gints novērojis, ka madeirieši ir ļoti laipni, smaidīgi un atsaucīgi. Lielākā daļa salinieku gan ir seniori, kuri bauda nesteidzīgo dzīves ritmu.
“Sala ir lēna un klusa, tur nav trokšņainu ballīšu un skaļas naktsdzīves. Lai gan krodziņi ir vaļā, jau ap pulksten 22 salā viss ir kluss. Taču mums tur ne mirkli nebija garlaicīgi.”
Der zināt
- Madeiras salas garums ir 57 km, galvenie kūrorti – Funšala un Portu Santu.
- Ceļotājiem Madeirā jārēķinās ar daudziem kāpieniem augšup un lejup, jo sala ir ļoti stāva. Līdz ar to jānodrošinās ar ērtiem apaviem.
- Lai arī Madeirā nevalda liels karstums, noteikti jāizmanto aizsarglīdzekļi pret sauli.
- Ziemā, no novembra līdz februārim, Madeirā ir lietus sezona.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.