Plāno mainīt Latviešu biedrības nama pārvaldes modeli
Liepājas Latviešu biedrības nama (LBN) pārvaldes modelis tiks mainīts pēc šogad ieplānotā energoefektivitātes projekta realizācijas, informēja Liepājas kultūras pārvaldes vadītāja Lelde Vīksna. Viņa apstiprināja, ka jaunajam veidojumam konkursa kārtībā tikšot meklēts arī jauns vadītājs.
Liepājas domes kultūras komisijas loceklis Gunārs Silakaktiņš šonedēļ publiski kritizējis pašreizējo situāciju LBN un nosaucis to par absurdu. Viņš ir neizpratnē, ka pašvaldības finansētai iestādei “Tautas mākslas un kultūras centrs” (TMKC) jāmaksā par telpu īri SIA “LLBN”.
“Liepājas budžeta nauda caur SIA “LLBN” tiek “aizpumpēta” atpakaļ domes kabatā… nu, protams, ka ar “atbirumu”. Man gribētos šo it kā pagaidu sistēmu salīdzināt ar amatpersonu iedētu dzeguzes olu Liepājas kultūras ligzdā, kas tagad parazitē uz pēdējā rēķina,” šādu viedokli paudis Silakaktiņš.
Viņš norāda, ka šogad telpu īrei TMKC tērēs vairāk nekā 30 000 latu. “Tad jau varētu arī nodibināt apsaimniekošanas SIA Liepājas domes ēkai, kur pašlaik ar to tiek galā viens cilvēks ar pieticīgu algu,” norāda Silakaktiņš.
Komentējot Silakaktiņa izteikumus, Vīksna norādīja, ka “šobrīd nevar izjaukt visu LBN pārvaldes struktūru tikai tāpēc, ka “kādam vajag ātrāk”. Reorganizācija notikšot pēc šogad plānotā energoefektivitātes projekta realizācijas.
“Tāds uzdevums ir dots no pašvaldības un to paredz arī domes koalīcijas programma,” informēja Vīksna. Viņa vēl nevarēja pateikt, kāds būs jaunais LBN pārvaldes modelis – SIA, aģentūra vai cits, taču “tas būs vienots kultūras centrs, kas nodrošinās amatiermākslas kolektīvu darbību, kultūras pasākumu organizēšanu un LBN ēkas apsaimniekošanu”. Kā norādīja Vīksna, jaunajam veidojumam konkursa kārtībā tikšot meklēts arī jauns vadītājs.
Jau ziņots, ka pašvaldības atbalsts TMKC, kurā darbojas vairāk nekā 20 pašdarbības kolektīvi, šogad ir palicis pagājušā gada līmenī, taču ir ieviesta jauna kolektīvu vērtēšanas sistēma, kas, pretendējot uz pašvaldības atbalstu, palielinās kolektīvu savstarpējo konkurenci, informēja TMKC direktore Baiba Kļava.
“Turamies pagājušā gada robežās,” runājot par finansējumu TMKC, sacīja Kļava. Šī gada kopējais finansējums iestādei ir nedaudz vairāk kā 130 000 latu. Šajā summā ietilpst kolektīvu vadītāju atalgojums, izdevumi par telpu nomu, līdzekļi dažādu pasākumu rīkošanai, transporta izdevumi u.c.
“Tiesa gan, šogad ir augušas arī komunālo pakalpojumu un citas cenas, līdz ar to neesam varējuši palielināt kolektīvu vadītāju atalgojumu un atvēlēt vairāk naudas radošajiem procesiem,” atzīst Kļava.
TMKC ir seši kori, tikpat daudz deju kolektīvu, četras lietišķās mākslas studijas un citi kolektīvi.
LETA