Tūkstošiem platsmasas maisiņu pārklājuši ceļmalas, grāvjus un ieķērušies pat tuvējā mežiņa koku zaros, tā ka poligona “Ķīvītes” apkārtne nu izskatās kā nosnigusi. Atbildīgās amatpersonas sola piesārņojumu tuvākajā laikā likvidēt.

“Mēs vācam atkritumus, šķirojam, vedam uz atkritumu poligonu, lai tos varētu pārstrādāt un tie nekaitētu dabai, bet te maisiņi tiek vienkārši izpūsti ar vēju tuvējā mežā iekšā. Briesmīgs skats, tādu ainu vēl nekur nebiju redzējis,” laikrakstam sašutumu pauda kāds dabas draugs, kurš piezvanīja redakcijai.

“Kurzemes Vārds” devās situāciju pārbaudīt, un satraucošie fakti apstiprinājās – tik tiešām, piebraucot poligonam, te viss kā nosēts ar plastmasas maisiņiem. Kas noticis, vai kāda tehniska ķibele vai arī tāda aina šeit vērojama regulāri? – to laikraksts jautāja SIA “Liepājas RAS” vadītājam Normundam Niedolam.

“Diemžēl ik pa laikam tā notiek pēc lieliem vējiem. Ja piesārņojums radies mūsu darbības rezultātā, tad paši to savācam. Bet tas, kas šobrīd ir lielā daudzumā izkaisīts un ko var redzēt, iebraucot poligonā, radies mūsu īrnieka – uzņēmuma “Eko Kurzeme” – ceha darbības rezultātā,” skaidroja N.Niedols. Cehā tiekot sašķiroti mājsaimniecību atkritumi.

“Līgumā esam paredzējuši – ja īrnieks netiks galā ar piesārņojumu, tad nākošais solis pēc brīdinājuma būs tāds, ka mēs savāksim paši un viņiem izrakstīsim rēķinu. Līdz šim gan tas nav bijis vajadzīgs, jo īrnieks parasti pēc brīdinājuma ātri visu sakopa. Nezinu, kāpēc šoreiz tā kavējas. Vajadzēs atgādināt,” piebilda “Liepājas RAS” vadītājs.

Lai noskaidrotu, kāpēc aizkavējusies vēja izsvaidīto maisiņu savākšana, laikraksts sazinājās ar uzņēmuma “Eko Kurzeme” izpilddirektoru Andri Karlsonu.

“Tas vienkārši bija saistīts ar darbinieka slimošanu, tāpēc aizkavējās. Tieši vakar esam pieņēmuši darbā vienu cilvēku, kura uzdevums būs sekot un uzturēt kārtību gan uzņēmuma teritorijā, gan ārpus tās,” skaidroja A.Karlsons. Pēc viņa teiktā, tikko pieņemtais darbinieks sāk darbu ar šodienu. “Pāris dienu laikā visam jābūt tīram un kārtīgam,” solīja izpilddirektors.

Pēc A.Karlsona stāstītā: kamēr pūš valdošie vēji, parasti šādas lietas nenotiekot. Visu teritoriju pārsegt ar milzīgu jumtu neesot iespējams ne finansiālu, ne tehnisku apsvērumu dēļ. Pašreizējā nojume jau esot dažādi uzlabota, lai pasargātu maisiņus no aizpūšanas. “Tomēr ziemas laikā un pēc tās, kad atkritumi ir sausi, izsaluši, un vējš iegriežas no citas puses, tas maisiņus izrauj no nojumes. Bet mēs to zinām un operatīvi savācam. Tikai šoreiz gadījās kavēšanās, bet, kā jau teicu, tas tiks nokārtots,” vēlreiz uzsvēra A.Karlsons.

Jācer, ka jaunajam darbiniekam izdosies savākt pilnīgi visus vēja izkaisītos maisiņus. Zināms taču, cik plastmasas maisiņi ir dabai kaitīgi, cik lēni tie sadalās, kā apdraud zvēru un putnu dzīvību. Tieši tāpēc ES valstīs tiek pieņemti arvien striktāki noteikumie, lai plastmasas maisiņu lietošanu un izplatību pēc iespējas vairāk ierobežotu.