Pastaiga pa Liepājas pludmali rīdziniecei Vitai beigusies ar izdedzinātu caurumu virsjakas kabatā. To atstājis par dzintaru noturētais fosfors. Sieviete aicina uzmanīties un aplūkot uzmanīgi, vai paceltais ir tiešām dzintara gabaliņš.

“Bijām Liepājas pludmalē pastaigā un lasījām, kā parasti, dzintariņus,” portālam pastāsta Vita. “Atradām arī lielus gabalus, domājot, ka tie ir dzintari. Bet izrādījās, ka tas ir fosfors.” Viltus dzintars atrasts centra pludmalē, un ielikts jakas kabatā. Vita atminas, ka tas salasīts ap pieciem vakarā. Kad pēc divām stundām tas izņemts no kabatas, – jau mainījies:

“Tas bija kļuvis caurspīdīgs, tāds dzeltens. Vienīgais, kas man likās tā aizdomīgi, ka pēc tam man palika tādas sveķainas rokas, tā kā ar eļļu. Arī smarža bija dīvaina.”

Bet tā kā Vitai ir mazs bērniņš, nav bijis laika īpaši pētīt, un atradums atkal ielikts kabatā.

Kad nākamajā rītā ap deviņiem Vita iedomājusies, ka “dzintars” jāizņem ārā no virsjakas, kabatā atradusi caurumu. “Tas bija izdedzinājis caurumu un aizkritis aiz oderes,” atminas sieviete, un priecājas, ka nebija sācis degt. “Man paveicās, ka tas vienkārši kūpēja. Tad arī sapratu, ka tas ir fosfors.” Kad fosfors dabūt ārā no jakas, Vita nav īsti zinājusi, ko ar to iesākt. Ielikusi stikla burciņā, apbērusi ar smiltīm. “Es tiešām nezināju, ko darīt,” viņa atzīstas, un piekrīt, ka stāsts beidzies salīdzinoši veiksmīgi. “Pēc tam meklēju un lasīju informāciju, kas tas tāds vispār ir. Ļoti bīstama lieta!”

“Abi gabali bija diezgan lieli, likās “wow!”,” sākotnējo sajūsmu par atradumu atminas Vita, taču nu aicina atpūtniekus uzmanīties un tomēr rūpīgi papētīt, ko ņem rokās un nes mājās. Līdz šim Vitai nekas tamlīdzīgs nebija gadījies, lai gan šī nav bijusi pirmā reize, kad viesojusies Liepājā. “Bijām atbraukuši uz vienu dienu. Vienkārši tāpat pastaigāties.” Šajā reizē arī gūta laba mācība.

Uzziņai

– Fosfors ir raupjš, netīri dzeltenbrūns, brūns, var būt arī sarkanīgāk brūns ar it kā rozā nokrāsu. Aizdegas, tiklīdz izžūst.

– Lasot dzintaru, ir svarīgi ievērot drošības ieteikumus – nelasīt rokā vai kabatā, bet kādā trauciņā. Neesi pārliecināts – neņem!

– Mājās, lai atpazītu dzintaru, var izmantot UV lampu – tas izteikti luminiscē.

Avots: dzintara ķērāja Ilze Vainovska, ”Kurzemes Vārds”, 2016. gada 11. februārī