Sestdien Latvijas Poļu savienības Liepājas nodaļa un Polijas vēstniecība Liepājā svinēja Polijas valsts neatkarības atjaunošanas 89.gadadienu. Svinības iesākās no rīta pie Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas filiāles ēkas, kādreizējās klasiskās ģimnāzijas. Tur atklāja atjaunoto piemiņas plāksni pirmajam Polijas Republikas prezidentam Gabrielam Narutovičam, kurš tur mācījies. Svinīgajā brīdī bija klāt gan Liepājas poļu biedrības biedri, gan viesi no Gdiņas un Elblongas, kā arī no Rēzeknes.

Klātesošos uzrunājot, Liepājas poļu līderis Zenons Garkulis-Gurēvičs īsumā atgādināja Gabriela Narutoviča dzīves gaitas. Viņš dzimis Telšos 1865.gada 17.martā mūsdienu Lietuvas teritorijā. Liepājā viņš nodzīvoja desmit gadu, šurp viņa ģimene pārcēlās ar vienu nolūku – lai dēli varētu iegūt labu izglītību, Liepājas ģimnāzija tika uzskatīta par vienu no labākajām mācību iestādēm. Gabriels Narutovičs no Liepājas devās studēt uz Pēterburgu, vēlāk kļuvis par Cīrihes Tehniskās universitātes profesoru, bijis slavens inženieris, vadījis daudzu hidroelektrostaciju būvi Rietumeiropā. Pēc Polijas neatkarības atgūšanas 1918.gadā atgriezies Polijā un iesaistījies politikā, kļuvis ārlietu ministrs. Par Polijas pirmo prezidentu viņu ievēlēja 1922.gada 9.decembrī ar kreiso, centristu, zemnieku un minoritāšu partiju atbalstu. Tas izraisīja protestus no labējo nometnes, jo prezidents tika ievēlēts ar ebreju partiju atbalstu.

Taču ilgi vadīt valsti viņš nepaspēja. 1922.gada 16.decembrī, apmeklējot mākslas izstādi Varšavā, Narutoviču nošāva antisemītiski noskaņots gleznotājs, mākslas profesors un kritiķis Eligiušs Ņevjadomskis, kuram tika piespriests nāvessods.

Narutoviča brālis Staņislavs bija viens no Lietuvas neatkarības deklarācijas parakstītājiem.

Pasākumā klātesošos uzrunāja arī Polijas vēstnieks Macejs Klimčaks un Pilsētas domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde, kura uzsvēra, ka toreizējā Liepāja jaunajam Gabrielam Narutovičam līdzi deva teicamu ceļamaizi un šodien ar savu tautieti droši var lepoties ikviens Liepājā dzīvojošais polis un liepājnieks, bet piemiņas plāksnes atjaunošana simbolizē Latvijas un Polijas savstarpējo attiecību vēsturi un mūsu tautu un pilsētu veiksmīgo sadarbību. Atjaunoto piemiņas plāksni iesvētīja Polijas arhibīskaps Vojcehs Ziemba.

Emocionāli piesātināts izvērtās arī pasākums Latviešu biedrības namā, uz kuru bija ieradušies daudzu Latvijā esošo ārvalstu vēstniecību diplomāti un Latvijas politiķi. To ievadīja Polijas un Latvijas himnas un vēstnieka Maceja Klimčaka uzruna. Viņš atgādināja, ka Polija tikai pēdējos 18 gadus bauda pilnīgu brīvību, uzslavēja Latvijas un Polijas labās attiecības ekonomikā un kultūrā, un pateicās poļiem Latvijas pilsoņiem, kas strādā Latvijas labā. Par Latvijas un Polijas labajām attiecībām runāja arī Pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš. Viņaprāt, zīmīgi bijis tas, ka Liepājā izaudzis Polijas pirmais prezidents, bet arī tas, ka pirmais ārvalstu kuģis, kas 1992.gada 1.janvārī ienāca mūsu ostā, bija ar poļu karogu peldošais tirdzniecības kuģis “Hainovka”. Latvijas un Polijas vēsturiskajām sasaistēm uzmanību pievērsa Latvijas Poļu savienības priekšsēdētājas Vandas Krusovskas vēstījums. Viņa pieminēja kņazu Mihalilu Radzvilu, gan Kurlandiju, Semigaliju un Inflantiju, gan poļu varas gados dibināto pirmo augstāko mācību iestādi Jelgavā “Akademija Petrina”, gan citus interesantus vēstures faktus. Par piemiņu no šī pasākuma Latvijas Poļu savienība visām Liepājas bibliotēkām dāvina apcerējumu un pētījumu krājumu “Poļu pēdas Latvijā.”

Vairāki Latvijas poļi saņēma augstus Polijas valdības apbalvojumus, bet Latvijas Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone saņēma Polijas Kultūras ministrijas sudraba medaļu par poļu kultūras atbalstīšanu Latvijā. Savukārt Pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš Atzinības rakstu par Liepājas kultūras dzīves veicināšanu pasniedza Poļu savienības Liepājas nodaļa biedrei Ivonnai Jadvigai Šakalei.

Svinīgām runām pa vidu mijās mūzika un dziesmas, ko izpildīja Gdiņas koris, Elblongas stīgu kvartets, liepājnieku zvanu koris un Liepājas poļu ansamblis. Galvenais pasākuma vadmotīvs bija poļu un latviešu tautu sapratne, ko ļoti aizkustinošu darīja fragmenti no dokumentālām filmām, kas lika atcerēties nu jau mūžībā esošu cilvēku – Itu Kozakeviču, polieti, kura 1990.gadā saņēma titulu “Sieviete – Latvija”, viņas sirdsskaidrībā izgaismotās domas, viņas teiktos vārdus, veidojot neatkarīgu Latvijas valsti. Pasākuma dalībnieki arī aizlūdza par abām valstīm.

Līvija Leine,
“Kurzemes Vārds”

Svinīgā Mise, kurā tika godināta Polijas valsts, tās pirmais prezidents Gabriels Narutovičs, notika arī Svētā Jāzepa katedrālē.

“Turpmāk sadarbosimies vēl ciešāk, pārliecināts Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, Polijas vēstnieks Latvijā Macejs Klimčaks un Latvijas Poļu savienības Liepājas nodaļas vadītājs Zenons Garkulis-Gurēvičs.

Piemiņas plāksne atgādinās, ka tieši Liepāja ir pavērusi ceļu pirmajam Polijas prezidentam.