Priekšvēlēšanu laikā mūs nodarbina svarīgs jautājums – kam ticēt? Redzot skaļos politiskās reklāmas saukļus, plakātus, solījumus, oponentu nomelnošanas kampaņas, aizdomājamies par to, kurš tad saka patiesību, bet kurš melo. Precīzi gan atbildēt uz šo jautājumu, visticamāk, nevarēs neviens. Taču iepazīstot veidus, kādos politiskās partijas mēģina iegūt tautas labvēlību, varam sevi pasargāt no maldiem.

Pavērojot priekšvēlēšanu kampaņas dažādos laikos un dažādās valstīs, var secināt, ka būtībā nekas jau nav mainījies – joprojām, reklamējot politiskās partijas, tiek izmantotas metodes, kas balstītas uz cilvēka un sabiedrības vēlmēm, vajadzībām, gaidām. Juris Avots grāmatā “Melošana, blefošana, avantūrisms…” apskatījis biežāk izmantotos paņēmienus, kas politikā palīdz iegūt iedzīvotāju atbalstu. Lai arī grāmata izdota pirms 17 gadiem, 13. Saeimas vēlēšanas gaidot, iespējams novērot līdzīgas metodes.

“Politiķi, kuri izmanto psiholoģisko iedarbību uz masām, visbiežāk iedarbojas uz zemapziņu, tādēļ visizplatītākie paņēmieni ir nacionālo jūtu iespaidošana, iedarbība uz jūtām un emocijām vispār, dažādu instinktīvo sfēru, piemēram, pašsaglabāšanās, baudu, izmantošana utt. Tāpat arī vēršanās pie aizspriedumiem, mītu fabricēšana un baumu organizēšana,” raksta J. Avots.

Latvijā nacionālo jūtu izmantošana politiskajās reklāmās ir īpaši efektīva, ņemot vērā valsts vēsturisko situāciju. Tā kā šis sabiedrībā ir gana emocionāls temats, ar to ir viegli darboties, pārliecinot kādu iedzīvotāju grupu, ka viņu nacionalitāte tiek apdraudēta. Tāpat iespējams izmantot citas emocionālas tēmas, šobrīd tam labi kalpo, piemēram, Stambulas konvencija – atkarībā no partijas mērķauditorijas, iespējams to noliegt vai atbalstīt.

“Tiek organizētas kampaņas pret kaut ko – pret “tautas ienaidniekiem”, subjektiem, kas vainojami visās nelaimēs, piemēram, baņķieriem, cittautiešiem, varas pārstāvjiem. Vispirms šie mīti briest masās, un tikai pēc tam politiķi tos izsaka koncentrētā veidā,” raksta J. Avots. Šobrīd īpaši aktuāla ir vēršanās pret ātro kredītu izsniedzējiem, kas “vainojami sabiedrības izceļošanā uz ārzemēm”, tātad ir ērti politiskajās reklāmās vērsties pret šīm iestādēm, lai gūtu sabiedrības atbalstu.

Iedarbīgs paņēmiens, kas balstās uz emocijām, ir mītu radīšana. “Dramatizētas iedarbības efekts tiek pielietots, baidot masas ar mītiem, izdomājumiem, tā radot depresiju un emocionālu diskomfortu. Tiek bremzētas vai neitralizētas cilvēka spējas loģiski domāt un racionāli novērtēt sniegto informāciju,” skaidro J. Avots. Ieklausoties politisko partiju solījumos un apgalvojumos, neļaujiet sevi vadīt bailēm, pārliecinieties par faktiem un izdariet secinājumus par situāciju paši.

Tāpat bieži tiek izmantota pozīcija: “Paskatieties, kāds es esmu un kā dzīvoju!” “Politiķis šādā veidā demonstrē savu dzīvesveidu, vienkāršību un cilvēcību,” raksta J. Avots. Arī pašlaik, priekšvēlēšanu laikā, ir politiķi, kas izvēlas runāt “vienkāršās tautas” valodā, cenšoties parādīt izpratni un līdzcietību. Piemēram, solot palielināt minimālo atalgojumu, tiek izmantots ikvienam saprotamais apzīmējums “uz rokas”.

Kāpēc es šo redzu?

Lai arī paņēmieni, ar kuriem tiek ietekmēta sabiedriskā doma, ir teju nemainīgi, ievērojami mainījusies platforma, kurā iedzīvotāji tiek uzrunāti. Šobrīd politiskā reklāma visaktīvāk tiek izplatīta tieši sociālajos tīklos, kuros iespējams sasniegt lielāku mērķauditorijas daļu. Efektīvākais instruments ir sociālais tīkls “Facebook”.

Partijas ievieto reklāmas ierakstus savos kontos feisbukā, un reklāma iet savu ceļu, tā izplatās caur citu cilvēku ieteikumiem, taču platforma piedāvā arī mērķtiecīgi sasniegt tieši to auditoriju, kurai reklāma paredzēta. Tas ir maksas pakalpojums, un šādu ziņu var atpazīt pēc norādes “Apmaksāta reklāma”, kas tai pievienota.

Vai varam izvairīties no šādām reklāmām? Īsti nē. Ikvienam ir iespējams izvēlēties, pēc kurām profilā norādītajām kategorijām cilvēkam tiek piedāvātas reklāmas – attiecību statusa, darba attiecībām, izglītības. Tomēr nav iespējams atspējot vecuma, dzimuma un atrašanās vietas kategorijas.

Bet ja gribat noskaidrot, kāpēc esat iekļauts kāda reklāmdevēja mērķgrupā, uzspiežot uz ieraksta labajā augšējā stūrī redzamajiem trīs punktiņiem un izvēloties “Kāpēc es šo redzu?”, parādīsies logs ar informāciju par to, kādu auditoriju reklāmdevējs ir izvēlējies.

Noķert apmaksātus vārdus

Lai iegūtu visaptverošu informāciju par to, cik daudz reklāmu sociālajā tīklā ievieto katras partijas pārstāvji, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” uzsācis analīzi ar aplikāciju “AdCollector”, kas ķer politiskās reklāmas.

Centra vadītāja Inga Spriņģe pamato tās nepieciešamību: “Šī gada sākumā veicām pētījumu par aktivitātēm feisbukā un novērojām, cik milzīgs spēks ir šai informācijai. Tajā pašā laikā no malas to nav iespējams izkontrolēt: feisbuks ir milzīgs, tu vari nomērķēt vēstījumu konkrētai auditorijai, un es savā informācijas burbulī nemaz nezināšu, kādas reklāmas nonāk atšķirīgas mērķauditorijas ziņu lentē. “AdCollector“ palīdz ieraudzīt šīs reklāmas: ja cilvēks rīku iestatījis savā feisbuka lapā, mēs varam reklāmas “savākt” un izanalizēt.” Pašlaik pētījumā aktīvi piedalās ap 400 tūkstošiem cilvēku, kas ar aplikāciju “AdCollector” seko līdzi reklāmām feisbukā un noķertās reklāmas palīdz novērtēt, atzīmējot vai tās ir politiskas vai parastas.

Augustā centrs “Re:Baltica” apkopojis informāciju par teju 800 politiskajām reklāmām. Lielāko daļu – ap 300 – publicējusi partija “Saskaņa”. Tai seko partija “Progresīvie” ar 73 reklāmām un “Attīstībai/Par!” ar 64 reklāmām viena mēneša laikā. Viskūtrāk sociālos tīklus lietojusi partija “No sirds Latvijai”, kas publicējusi vien astoņas reklāmas. Un arī tās ir partijas ģenerālsekretāra Dmitrija Kostojanska (viņš vēlēšanās nepiedalās) kritiskie komentāri par aktualitātēm un līdzšinējiem politiķu darbiem. Šie ieraksti neaicina balsot par partiju, tādēļ, iespējams, nemaz nav uzskatāmi par priekšvēlēšanu reklāmu. Kopumā pētījums parādīja, ka reklāmu sociālajos tīklos izmanto praktiski visi politiskie spēki, kas startē vēlēšanās, turklāt tie reklamējas ne vien oficiālajās lapās, bet arī no atsevišķu biedru vai atbalstītāju profiliem.

Diskusijas ar… trolli

Nereti internetā izvēršas spraigas diskusijas par politiskām tēmām. Tās ir vērtīgas, jo ļauj cilvēkiem iegūt papildu informāciju, kas nav norādīta, piemēram, partijas programmā. Taču diskusija ir arī labs rīks, ar kuru maldināt publiku. Tā vietā, lai savus mērķus izklāstītu monologā, diskusija politiskajam spēkam sniedz iespēju radīt sarunas iespaidu, kaut patiesībā diskusijas dalībnieki ir viltus profili, paša politiskā spēka kontrolēti.

Pirms notici diskusijas dalībniekam, pārliecinies: kad izveidots profils; kādas aktivitātes veiktas ar šo profilu – vai tajā ievietota arī informācija par privātās dzīves notikumiem vai tikai ar politiku saistīta; vai profila attēlā redzamajam cilvēkam nav vēl citas identitātes (attēlu lejupielādējot un ievelkot google.com meklēšanas laukā, iespējams noskaidrot, kur vēl attiecīgā fotogrāfija izmantota).

No kurienes aug kājas?

Pirms pagājušajā gadā notikušajām pašvaldību vēlēšanām, daudzi Liepājas iedzīvotāji saņēma “Kurzemes Vārdu” svētdienā. Cik patīkami – kāds noteikti padomāja. Taču tas nebūt nebija liepājniekiem pazīstamais laikraksts, bet gan viltojums, kuru, rūpīgi apskatot, varēja atpazīt kā politiskas nomelnošanas kampaņas produktu.

“Kurzemes Vārda” valdes priekšsēdētājs, redaktors Ints Grasis uzsver: “Pats galvenais ir informāciju kritiski izvērtēt un domāt līdzi. Nevajadzētu uzķerties uz skaļām un interesantām lietām. Ja kritiski paskatās uz materiālu un liekas, ka kaut kas nav tā, kā vajag, ir jāmeklē, no kurienes aug kājas. Ja nav avotu, tas ir aizdomīgi. Ja par avotu norādīts kāds dokuments, piemēram, likums, tad ir svarīgi atrast tā oriģinālu un pārliecināties, vai tiešām tur tā teikts. Savukārt ja avots ir kāds cilvēks, tad jāmēģina noskaidrot viņa viedokli – vai tiešām viņš tā domā, kā viņš to zina? Tā dara žurnālisti, bet pēc šīs pašas shēmas var rīkoties ikviens cilvēks. Tā saukto troļļu uzdevums ir izjaukt saprātīgu diskusiju. Tāpēc acis un ausis jātur vaļā, jādomā līdzi, un noteikti nedrīkst pavilkties līdzi pūlim, viss ir jāizvērtē kritiski.”

Pēkšņās pārvērtības

Iespējams, esat pamanījis savā ziņu lentē kādas partijas vēstījumus, lai gan neatceraties, ka būtu izteicis vēlmi tās kontam sekot. Tā var gadīties, jo vēl kāds veids, kā sasniegt publiku un uzreiz iemantot lērumu sekotāju, ir kādu populāru lapu vienkārši pārvērst par politisko skatuvi. Tā notika vasaras sākumā, kad “Rīga Online” – politiski neitrāla vietne ar Rīgas skatiem – pārvērtās par lapu “Saskaņa Online”, protams, līdzi ņemot visus iepriekšējos sekotājus. Tātad katrs, kurš labprāt vēroja galvaspilsētas ainavas, vienā mirklī kļuva par ieinteresētu sekotāju partijas aktivitātēm.

Līdzīgu situāciju piedzīvoja Zolitūdes traģēdijas piemiņas lapas “Esi atbildīgs!” un dziļdomīgu citātu krātuves “Pārdomu pērles” sekotāji. Šīs lapas gan netika pārdēvētas, taču to publikācijas jūlija baigās sāka aizstāt pārpublicēta partijas “KPV LV” reklāma.