Ir
nepieciešams panākt, ka nevalstiskas organizācijas darbs nebeidzas līdz ar
projekta beigām, kad iztērēts konkrētiem nolūkiem atvēlētais finansējums, saka
Liepājas Neredzīgo biedrības vadītājs Māris Ceirulis. Tāpēc biedrība arī šogad
turpina darbu, lai situāciju valsts līmenī mainītu.

Liepājas Neredzīgo
biedrība turpina projektu “Pilnveidojot sevi sabiedrībai”, kas
uzsākts jau 2013. gadā. Tas aptver ne tikai Liepājas pusi, bet visu Latvijas
teritoriju, un mērķis ir strādāt, lai panāktu izmaiņas, stāsta M. Ceirulis.
Viņam tieši pašlaik pietiek ar šiem jautājumiem saistītu raižu, jo janvārī
beidzas vērienīgs biedrības projekts “Esi aktīvs un iesaisties”, kura
laikā cilvēkiem ar invaliditāti un pensijas vecuma ļaudīm bija iespēja iznākt
no mājām, piedalīties dažādās nodarbībās, apliecināt sevi.

“Mums ir labi
darbinieki, kas sevi pierādījuši, bet, kā lai turpinām strādāt, ja nav par ko
maksāt algas, komunālos pakalpojumus, iegādāties materiālus?” vaicā
Neredzīgo biedrības vadītājs. “Tik nežēlīgi ir pateikt: viss beidzies, ej
un sēdi mājās!” Tagad tiekot meklētas iespējas, lai ļaudīm tomēr tā nebūtu
jāsaka. Ir pasniedzēji, kas piekrituši turpināt vadīt nodarbības bez
atalgojuma. Taču tas ir risinājums tikai uz laiku, atzīst M. Ceirulis.

Ar tādām situācijām
saskaras ne tikai Liepājas Neredzīgo biedrība, bet arī citas, kas strādā sociālajā
jomā. Tādēļ viens no būtiskākajiem darbiem ir panākt, lai biedrības un
nodibinājumus, kas strādā ar cilvēkiem ar invaliditāti, valsts noteiktā apmērā
finansiāli nodrošinātu pastāvīgi. Piemēram, ja projekta laikā izveidota kādam
mērķim nepieciešama infrastruktūra, iekārtotas telpas, tad kā lai šāda biedrība
turpina tās izmantot vēlāk?

Tādēļ Eiropas
Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Sabiedrības integrācijas fonda
finansētā projekta laikā Liepājas Neredzīgo biedrība daudz strādā pie tā, lai
tie, kuru spēkos ir mainīt likumdošanas un normatīvo aktu bāzi, šo un citas šās
jomas problēmas saprastu. Viņi saņem arī konkrētus ierosinājumus un ieteikumus.
“Esam devuši priekšlikumus Nacionālās attīstības plānam, Ministru kabineta
Memoranda padomei, valdības deklarācijai,” uzskaita M. Ceirulis.

Līdz šim panākts, ka
varētu tikt pārskatīts jautājums par subsidētajām darba vietām – lai neredzīgie
cilvēki no valsts varētu saņemt samaksu vismaz pusotras minimālās algas apjomā,
nevis tikai minimālo algu, kā tas ir tagad, un lai viņiem nebūtu ierobežojumu
profesiju izvēlē. Invalīdu lietu nacionālajā padomē ierosināts jautājums, lai
tiktu samazinātas neadekvātās prasības invalīdu asistentiem, kuru dēļ ne viens
vien šā pakalpojuma sniedzējs atsakās turpināt darbu. Tas neattiecas uz
neredzīgiem cilvēkiem vien, bet arī uz citiem ļaudīm ar īpašām vajadzībām.
Latvijas Pilsoniskā alianse cīnās par jau pieminēto pastāvīgo valsts
finansējumu, piemērus min Neredzīgo biedrības vadītājs.

Šogad projekta “Pilnveidojot sevi
sabiedrībai” galvenās aktivitātes būs biedrības biedru interešu aizstāvība
un invalīdu interešu aizstāvēšana valsts politikas izstrādē un īstenošanā
dažādos aspektos. Viens no tiem būs arī sociālās uzņēmējdarbības
popularizēšana. Biedrība centīsies veicināt arī integrāciju un dosies pieredzes
apmaiņas braucienā uz Igauniju.