Šodien divvalodības referendumā lielākā daļa pilsoņu pārliecinoši nobalsojuši PRET krievu valodu kā otru valsts valodu, rāda Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie dati, kas iegūti saskaitot balsis visos vēlēšanu iecirkņos.

No deviņām republikas pilsētām vispārliecinošākais atbalsts latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai ir Valmierā – tur referendumā pret divvalodību nobalsojuši 15 665 jeb 91,86% Latvijas pilsoņu, bet par – tikai 7,98% jeb 1361 vēlētājs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie provizoriskie dati.

Otrajā vietā ir Liepāja, kur pret grozījumiem nobalsojuši 28213 (79,78%) vēlētāju, bet par balsojuši 7070 (19,99%) balstiesīgo. Tiesa, Liepājā vienā no kopumā 21 iecirkņa “Par” balsu skaits bijis lielāks nekā “Pret”. Karostā, 3.pamatskolas iecirknī “Par” balsojuši 890, bet “Pret” – 555 pilsoņu.

Diametrāli pretēja situācija ir Daugavpilī, kur 34 419 jeb 85,15% vēlētāju nobalsojuši par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, bet pret – vien 14,39% jeb 5816 vēlētāji. Rēzeknē par divvalodību nobalsojuši 60,29% jeb 11 395 vēlētāji, bet pret balsojuši 39,27% jeb 7422 vēlētāji.

Jēkabpilī balsis sadalījušās 27,94% par un 71,58% pret, Jelgavā – 25,03% par un 74,24% pret, Ventspilī – 20,02% par un 79,74% pret, bet Jūrmalā – 32,79% par un 66,78% pret.

Latvijā kopumā PAR grozījumiem nobalsojuši 273 347 , bet PRET 821 722 pilsoņu.

Ārzemēs bijusi rekordliela pilsoņu līdzdalība, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) provizoriskie rezultāti. Svētdienas rītā apkopota informācija par referenduma rezultātiem visos 85 ārzemēs izvietotajos iecirkņos. Urnās atrastas 39 703 balsošanas zīmes, kas ir rekordliels skaits. Salīdzinājumam pēdējās divās Saeimas vēlēšanās urnās tika atrastas no 12 līdz 14 tūkstošiem zīmju, bet pēdējā referendumā par 10.Saeimas atlaišanu – nepilni 8000 zīmju. Par divvalodību Latvijā nobalsojuši 8163 jeb 20,56% pilsoņu ārzemēs, savukārt pret Satversmes grozījumiem, kas paredzēja krievu valodai noteikt valsts valodas statusu – 31 461 jeb 79,24% vēlētāju.

Ar grozījumiem bija paredzēts mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā. Lai grozījumi stātos spēkā par tiem bija jānobalso vismaz 772 583 vēlētājiem.

Liepājā tikai vienā no kopumā 21 iecirkņa “Par” balsu skaits bijis lielāks nekā “Pret”. Karostā, 3.pamatskolas iecirknī “Par” balsojuši 890, bet “Pret” – 555 pilsoņu.