liepajniekiem.lv
Šādus jautājumus tagad, kad slimošana ar augšējo elpceļu vīrusu slimībām un vienkārši saaukstēšanos pieaugusi, uzdod ne viena vien māmiņa, kurām ir bērni dažādos vecumos.
Divi dažādu stiprumu jūras ūdeņi
“Pilināt to, elpot atkal kaut ko citu,” ar situāciju saskārusies māmiņa Māra, kura ar savu mazāko bērnu bija konsultējusies slimnīcā – dēlam bija stipras iesnas un sāka pietūkt seja.
“Dakteris tā paskaidroja, ka apjuku. Aptiekā atkal pavisam citādi – ka jāizvēlas, ko iegādāties, lai atvieglotu bērnam elpošanu un iztīrītu degunu no iesnām,” stāsta māmiņa.
Aptiekas “Apotheka” sertificētā farmaceite Ilona Sinkeviča norāda, ka
atšķirības starp visiem pieejamiem šķīdumiem tik tiešām pastāv, arī lietošanā ir dažas nianses, kas jāievēro.
Jūras ūdens nav tīrs ūdens, bet līdzīgi kā minerālūdens, ko dzeram, satur dažādus mikroelementus un minerālvielas.
Piemēram, varu ar pretiekaisuma īpašībām, mangānu ar pretalerģiskām īpašībām, sēru, kas veicina gļotādas atjaunošanos, kā arī nātrija hlorīdu 0,9% koncentrācijā.
“Jūras ūdens palīdz uzturēt deguna higiēnu, atvieglo iesnas un mazina aizlikta deguna simptomus.
To var izmantot gan zīdaiņiem, gan pieaugušajiem. Lai gan sastāvs neatšķiras, maziem bērniem to labāk izmantot pilienu veidā, jo aerosola iepūšana zīdaiņiem var izraisīt nepatīkamas sajūtas,” pauž speciāliste.
Aptiekās ir pieejams arī hipertonisks jūras ūdens ar nātrija hlorīdu 2,2% koncentrācijā, kas vēl labāk palīdzēs atbrīvot degunu un mazināt tūsku, jo aktīvāk piesaistīs degunā esošo lieko šķidrumu un palīdzēs to izvadīt.
Taču tas nav domāts pavisam maziem bērniem, piekodina I. Sinkeviča.
Inhalācijām – citi šķīdumi
Par daudzu vecāku ikdienu aptieciņās ir kļuvusi medicīniskā ierīce – inhalators.
Ja pirms aptuveni desmit gadiem tos varēja iegādāties, vien pasūtot no ražotājiem un izplatītājiem, kā arī speciālos medicīnas preču veikalos, šobrīd tie ir nopērkami arī aptiekās (pēc pieredzes – cenas, sākot no 30 eiro – L.K.), turklāt diezgan plašā izvēlē. Ir iespēja tos iznomāt (arī Liepājā, Pļavu ielā).
Portāls liepajniekiem.lv konsultējās Liepājas Reģionālajā slimnīcā pie pediatriem, kuri norāda, ja inhalators ir mājās, stingri jāievēro ierīces tīrīšana un higiēna.
Piemēram, ja inhalators tiek iznomāts, atsevišķi jāiegādājas inhalatora elpošanas caurulīte (caurspīdīgs, garš vads), iemutis vai maska – individuālai lietošanai.
Lai inhalators pildītu savu funkciju – palīdzētu cīnīties ar iesnām, klepu, aizsmakumu, tajā ir jāiepilda speciāls šķīdums.
Taču jūras ūdeni tāpat kā dažādas tējas vai eļļas inhalatoros nav ieteicams izmantot, jo šie mikroelementi var bojāt ierīci.
Portāla uzrunātās mammas atceras, ka savulaik saskārušās ar mītiem – ka inhalatorā var ieliet sāļos minerālūdeņus un ārstēt ar tiem, taču nobremzētas mirklī, kad savu pieredzi pastāstījušas mediķiem.
Inhalatoros jeb nebulaizeros ir jāizmanto fizioloģiskais šķīdums, kas sastāv no ūdens un nātrija hlorīda 0,9% koncentrācijā.
“Lūkojoties pēc sastāva, nav atšķirības starp bezrecepšu fizioloģisko ūdeni un recepšu medikamentu. Atšķirība ir tikai iepakojuma lielumā, jo lielāki domāti izmantošanai sistēmās.
Mājas apstākļos mazie iepakojumi ir piemērotāki, jo tā var nodrošināt fizioloģiskā ūdens tīrību. Lielo iepakojumu tik ātri nevarēs izlietot, un pastāv risks, ka var savairoties dažādi mikroorganismi,” skaidro farmaceite.
Vienlaikus jāņem vērā, ka atsevišķu saslimšanu gadījumos var būt nepieciešams pievienot kādu papildu zāļu šķīdumu, kas gan ir recepšu medikamenti.
I. Sinkeviča turpina: “Inhalatoriem bez receptes vēl ir pieejams hipertoniskais (sāls) šķīdums. Tas paredzēts tādu elpceļu saslimšanu ārstēšanai, kurām ir raksturīgas biezas iesnas vai krēpas, piemēram, akūts vai hronisks bronhīts, plaušu emfizēma, sinusīts u.tml.
Hipertoniskais šķīdums palīdz šķīdināt un lieko izvadīt no organisma.”
Pārējie medikamenti ir recepšu un lietojami tikai pēc ārsta norādījuma.
Pēdējā laikā populāri ir video, kuros parādīts, kā vecāki ārstē iesnas bērniem. Šķietami viegls un ātrs rezultāts.
Respektīvi, bērns sēdus stāvoklī, speciālā deguna šļircē ievelk kādu no minētajiem šķīdumiem – ielaiž šļirces saturu vienā nāsī, un pa otru nāsi – iesnas laukā.
Ko par to saka ārstniecības personas? “Arī aptiekās ir pieejamas šļirces deguna skalošanai, tomēr neiesaku šo metodi izmantot maziem bērniem, jo tā var radīt nepatīkamas sajūtas un aizrīšanās risku.
Maziem bērniem labāk degunā pilināt jūras ūdeni, jo process būs patīkamāks un rezultāts būs līdzīgs. Ja iesnas rada diskomfortu, deguna attīrīšanai var izmantot arī deguna aspiratorus,” uzsver farmaceite.
Inhalators – vērtīga investīcija
Pacienti sāls šķīdumus atzinuši par labiem, savukārt inhalatorus – par neatsveramu palīgu ārstēšanās procesā.
Daudzas mammas inhalatoru vērtē kā visvērtīgāko investīciju sava bērna un ģimenes veselībā.
Kitija pastāsta, ka dēls savā dzīvē ārstēts tikai ar inhalācijām.
“Divu gadu vecumā ar viņu nonācu slimnīcā un pēc pārbaudēm tika konstatēta diagnoze – bronhīts, kas jāārstē ar inhalācijām. Tas nozīmē vieglāku un ātrāku atveseļošanos.
Pati arī ar lielākām iesnām un grūtāku klepu izmantoju inhalācijas.
Viens gan ir jāpiemin – pēc inhalācijām ir jāizskalo mute, lai izvairītos no zobu bojāšanās,” norāda mamma.
Viņai piekrīt Nataļja: “Inhalators bijis neaizvietojams palīgs gadu garumā! Pat tagad, kaut bērni jau palieli, reizēm to ieslēdzu, arī pati sev, jo laringīta tipa klepus un tūska ļoti labi padodas šādai procedūrai.
Izmantojam nātrija hlorīda šķīdumu. Cilvēkiem ar sarežģītākām elpceļu kaitēm vienmēr noder, lietojot arī recepšu medikamentus, kas patiešām palīdz.
Protams, vispirms jākonsultējas ar ārstu, lai vispār saprastu, ko lietot, cik lielās devās, cik ilgi.”
Arī divu dēlu mamma Velta pārliecinājusies par inhalatora pozitīvo devumu jau 13 gadu garumā. “Godam kalpo, gan lieliem, gan maziem bijis neatsverams palīgs cīņā ar trokšņiem plaušās,” atzīst sieviete.
Savukārt Kristīne atgādina vēl kādu inhalāciju veidu: “Vecais ieteikums ar priežu pumpuru vai kumelīšu tvaika elpošana zem deķa. Un, starp citu, tiktoka triks ar mazo plastmasas pudeli, caurumu un salmiņu sāls tvaiku ieelpošanai arī der. Protams, ne ar karstu tvaiku.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.