Vairāki portāla lasītāji interesējas: kas tas par šķidrumu, kas tiek laistīts Liepājas ielās pret apledojumu, vai tas nav kaitīgs dabai un cilvēkiem? ”Dienā pēc pēdējās snigšanas izgāju kājām pa pilsētas centru un sabojāju apavus,” sūdzas Raitis: ”Pie tā, ka uz ādas apaviem dienas beigās ir baltie sāls traipi, jau sen pierasts, taču šoreiz bojājumi lielāki – šņorzābaku metāla daļas jau vakarā bija aprūsējušas. Kas tas par šķidrumu, ko laista? Ņemot vērā manu apavu stāvokli, stipri šaubos, vai tā tikai sāls… Izskatās pēc kādas ļoti agresīvas ķīmijas…”

Kinologi un suņu saimnieki savukārt satraucas par dzīvniekiem. ”Suņukam ik reizi pēc pastaigas, kad kājiņas nožūst, tās baltas. Vietām spilventiņi sāk plaisāt,” tā pensionāre Valija: ”Bijām jau pie veterinārārsta, jo sākumā nesapratu, ka tas no sāls, ko kaisa ielās. Dakteris ieteica pēc pastaigas sunītim kājiņas mazgāt un pēc tam smērēt ar vazelīnu. Bet vislabāk esot vilkt zābaciņus. Bet mans sunītis jau vecs, nespēs ar tādiem sadzīvot.”

Auto īpašnieki savukārt satraukušies par savu spēkratu likteni:

”Neizslēdzu, ka pavasarī vienu otru auto nāksies nodot lūžņos, jo tā, kā mašīna rūsē šoziem, iepriekš nav bijis: ”savos novērojumos dalās Linards: ”Metāla diski, uz ko uzmontētas ziemas riepas, pāris nedēļu laikā sarkani. Bail skatīties, kas notiek zem auto. Tā nav sāls, ko laista, tas ir kas niknāks…”

Daļa autovadītāju turklāt pauž pārliecību, ka pretslīdes materiāls tiek lietots par daudz. ”Ir taču ziema! Manis dēļ vispār varētu nekaisīt,” tā Arnis: ”Ja mašīnai labas riepas un ievēro noteikumus, var braukt bez tās žļurgas uz ielām. Kas nemāk, lai iet uz autobusu vai kājām!” Bet liepājnieki, kuriem rūp vide, ir satraukušies par augiem ielu malās. Ja jau šķidrums ”ēd” apavus un mašīnas, tad, nonākot augsnē, tas kaitēs kokiem, krūmiem un dekoratīvajiem augiem, kas ir apstādījumos tuvu brauktuvēm.

Tāpat liepājnieki satraukušies, vai ielu uzturētāji nepārcenšas ar laistīšanu. Kāds vīrietis novērojis un arī portāls pārliecinājās, ka pat pie – 1 grāda pa divām mašīnām reizē brauc pa vienu ielu. Portāls šādu skatu vēroja Zemnieku ielā.

Mitrinātā sāls strādājot efektīvāk

Ar jautājumiem par šķidrumu, ko laista uz ielām vērsāmies Komunālajā pārvaldē, kuras Ziemas dienests koordinē ielu uzturēšanu. 

Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes ”Komunālā pārvalde” sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls skaidro, ka šķidrums, ko laista uz ielām, lai novērstu slīdēšanu, ir ”sāls un ūdens maisījums (mitrināts sāls), kuru sagatavo ar īpašu iekārtu: ”Tas nodrošina, ka sāls graudiņi uz sasalušas virsmas nekur neaizripo vai tos neaizpūš vējš, bet pieķeras asfaltam un sāk iedarboties.”

”Šī ir visplašāk izmantotā tehnoloģija, veicot ielu uzturēšanas darbus ziemā Baltijas valstīs,” viņš stāsta ”To pielieto, kamēr temperatūra nepārsniedz mīnuss 5 grādus. Nereti uz brauktuvēm mitrināto sāli izstrādā tad, kad gaisa temperatūra vēl ir plusos, taču uz ceļa klātnes veidojas vai var prognozēt apledojuma veidošanos.”

”Apledojums bieži vien veidojas zemes virskārtas un gaisa temperatūras starpības dēļ, to veicina arī ziemas mēnešos raksturīgs gaisa mitrums.” 

Brauktuves slīdamības likvidēšana ar mitrinātu sāli notiek, izkaisot divu veidu normas: ”Mazo, kas ir 70 kg uz vienu km 3,5 m platu braucamo joslu, vai lielo normu – izkaisot 140 kg uz km 3,5 m platu braucamo joslu.”

Stipra sniega, apledojuma, zemākas gaisa temperatūras nekā mīnus 5 grādi apstākļos, atkarībā no brauktuves seguma, uz ceļiem un ielām arī šoziem, tāpat kā pērn, izstrādās arī smilts-sāls maisījumu vai kaisīs tīru smilti. Tāpat tiks veikta brauktuvju attīrīšana no sniega, sniega savākšana un izvešana, uzsver Komunālās pārvaldes pārstāvis. 

”Komunālās pārvaldes speciālistu pieredzes apmaiņā ar VAS ”Latvijas autoceļu uzturētājs” speciālistiem, Ventspils un Jelgavas ielu uzturēšanas dienestiem  ir pārrunātas dažādas brauktuves slīdamības likvidēšanas metodes. Katrai ir savas priekšrocības un trūkumi. Ņemot vērā mūsu klimatiskos apstākļus un pieejamos finansu līdzekļus, citas brauktuvju apstrādes metodes nav tik efektīvas un pieejamas.”

Kokus un ķepas uz drošības altāra

”Jā, sāls maisījums nodara kaitējumu vidē, atsevišķās vietās tas ietekmē koku augšanu un attīstību,” piekrīt Komunālās pārvaldes pārstāvis, bet tajā pašā laikā uzsver:

”Taču ziemas laikā ir nepieciešams rūpēties par braukšanas drošību un ievērot ielu tīrīšanas un uzturēšanas noteikumus, ko apstiprinājusi pašvaldība un ko nosaka citi normatīvie akti, kā arī pieprasa sabiedrība.”

”Iznāk, ka ir jāsabalansē dažādas prasības un viedokļi,” viņš piebilst: ”Ceļu uzturētājiem ir viens skatījums, turpretim, piemēram, suņu mīļotājiem vai dabas aizsardzības speciālistiem – pavisam cits skatījums. Manuprāt, valstī būtu nepieciešama plašāka diskusija starp ceļu uzturētājiem un vides speciālistiem par to, kā samazināt kaisāmā materiāla ietekmi uz vidi, bet ievērot arī ceļu kopšanas prasības.”