Šodien, 27.februārī, Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldē Bāriņu ielā 3 pulcējās mediju pārstāvji – policijas amatpersonas izvērtēja pērno gadu un informēja par policijas prioritātēm šajā gadā.

Kā žurnālistiem atzina Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Indulis Blīgzna, kurš šos darba pienākumus sāka pildīt salīdzinoši nesen – šā gada 15.februārī, VP Kurzemes pārvaldē 2017.gada izskaņā bija vakantas 10,8% darba vietas: ”Ir struktūras, kur vakantas 20% štata vietas, un tādas, kur vakantas vien 5% štata vietas.”

”Prioritāte ir saprast, kāpēc tā,” viņš skaidro: ”Vai vakances ir darba apstākļu, organizācijas, vai citu iemeslu dēļ. Šis jautājums ir prioritāte – vēlos rast risinājumu, kā situāciju uzlabot.”

Runājot par policijas prioritātēm 2018.gadā, I.Blīgzna klāsta: ”Jautājums numur divi ir policijas prestiža celšana. Mērķis ir radīt sabiedrībā viedokli, ka policists ir prestiža profesija. Trešais  – darbs ar mācību iestādēm un jauniešiem, lai radītu viņos interesi kļūt par policistiem, audzināt jauno maiņu.”

VP KRP Liepājas iecirkņa priekšnieks Gints Ešenvalds, norādot, ka Liepājas iecirknim ir viena no lielākajām apkalpojamajām teritorijām – 3659 kvadrātkilometri, kas ietver Liepāju un 8 novadus.

G.Ešenvalds atzīst, ka 2017.un 2018.gadu mijā Liepājas iecirknī bija 10 vakances: ”Tiesa, līdzīga situācija bija arī 2016.gadā. Un iemesli tam ir dažādi. Daļa darbinieku pāriet dienestā, uz citiem Kurzemes iecirkņiem un Kriminālpoliciju, savukārt vēl citi dodas izdienas pensijā.”

”Jaunu darbinieku piesaistīšanu, kas ir viens no galvenajiem uzdevumiem, veicam gan sadarbojoties ar Liepājas Universitāti, gan citām mācību iestādēm. Ir izveidojusies laba sadarbība ar Policijas koledžu un Priekules vidusskolu. 2017.gadā koledžā iestājās divi vidusskolas absolventi,” tā G.Ešenvalds.

I.Blīgzna pie prioritātēm min arī darbu pie ieteikumiem un norādēm, ko attiecībā uz Valsts policijas darbu minējusi Valsts kontrole: ”Mūsu uzdevums ir rekomendācijas īstenot.” Kā piemēru viņš min darbu pie kriminālprocesu vienkāršošanas, lai pirmstiesas izmeklēšana būtu maksimāli intensīva un rezultatīva.

Un sola izvērtēt līdzšinējo struktūru darbību: ”Jo bijušas sūdzības par nepietiekamu sadarbību. Mērķis ir panākt, lai pakalpojumi būtu kvalitatīvāki un tiktu saņemti operatīvāk.”

Tāpat pēc I.Blīgznas teiktā turpināsies darbs pie vienotās Eiropas savienības valstu datu bāzes apguves un pilnveidošanas: ”Jau tagad mums ir pieejama Šengenas zonas valstu datu bāze. Un tā strādā.”

Jautāts, kurās valstīs Latvijas valstspiederīgie pastrādā visvairāk likumpārkāpumu, I.Blīgzna atzīst, ka šis skaits ir samērojams ar to, kurās valstīs uzturas visvairāk Latvijas valtspiederīgo. Un tās ir Anglija un Īrija.

”Ja Latvijas valtspiederīgais ārvalstīs pastrādā noziedzīgu nodarījumu, izmeklēšana notiek valstī, kur likumpārkāpums izdarīts. No mums prasa tikai informāciju par personu. Personas izdošana tiek prasīta tikai gadījumos, ja persona ārvalstīs izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet atbraukusi uz Latviju.” Un otrādi – mūsu policija citām valstīm lūdz izdot personas, kuras Latvijā pastrādājušas noziegumu, pēc kā devušās ārpus robežas.