Salīdzinājumā ar zilikarogoto jūras pludmali Liepājas ezera krasts pilsētas teritorijā ir kalpu gals un ķēķa puse, uz kurieni karaļus neved. Tik vienkārša ar tūkstoš laivu būdām, no kurām saule loba biezi klātās krāsu kārtas, un ūdensbraucamrīkiem, kuru vērtība ir vairāk emocionāla nekā samaksājama. Kamēr jūras pusē slejas smalkas savrupmājas, Ezermalai, kā sauc šo pilsētas rajonu, vēl pieplakuši pieticīgi namiņi, aiz kuru žodziņiem publiskajā daļā aug drazu kaudzes.

Kad auka no jūras pa Tirdzniecības kanālu ienes ezerā ūdeni, ieliņas te pārvēršas dīķos un apslīkst pagrabu krājumi un narcišu dobes.

Laivinieki tomēr ezeru sauc par zelta bedri, un viņi nav vienīgie, kas to saskatījuši: topošā Liepājas Ezermalas teritorijas plānojuma autori — SIA AKA Birojs un arhitekts Uģis Kaugurs — iecer te pavisam jaunu apbūvi ar privātiem steķiem speciāli izraktos kanāliņos durvju priekšā, vietām atpūtai un sportam. Reizē, gan stipri gausāk, top arī Liepājas ezera dabas lieguma dabas aizsardzības plāns. Ja pašvaldība akceptēs arhitektu priekšlikumus, Ezermalas zeme iegūs lielāku tirgus vērtību, bet vienlaikus šīm iecerēm būs jāsaskan ar lieguma aizsardzības plānā atļauto.

Teniss izgāztuvē

Visneglītākā ezermala ir Zirgu salā, kurā līdz 70.gadiem bija oficiāla izgāztuve, taču nelegāli sala, uz kuru ved dambis, joprojām ir tāda. Pilsētas dome to rezervējusi uzņēmējam Gunvaldim Vēsmiņam, kurš šeit, pēc paša stāstītā Dienai, plāno ierīkot publiski pieejamu sporta un atpūtas kompleksu tenisa, basketbola un airēšanas sporta piekopējiem. “Pāris miljonus [latu] sākumā ieliks,” saka G.Vēsmiņš, norādot, ka projekts teju būs gatavs.

Ezermala, kas vairāku kilometru garumā iežmaudz Liepāju no austrumu puses, kamēr jūra tur pilsētas robežas rietumu pusē, pilsētā nav publiski pieejama. Vietas, kur krasts kaut daļēji ir apkopts, ir aizņemtas — par tām gādā laivu kooperatīvi vai arī pie tām nelikumīgi nožogotas privātmāju saimniecības. Bet vietas, kas būtu pieejamas, kalpo par gružu nomestuvēm.

Plānojuma autori piedāvā ezermalu civilizēt ar jauno dzīvojamo apbūvi bijušajā rūpniecības teritorijā un dienvidu malā, bet ezeru “pievilkt” jaunajām mājām klāt, izrobojot krastu ar kanāliņiem privātām laivu piestātnēm māju durvju priekšā. Paredzētas arī publiskas laivu piestātnes, kas “nodrošinātu publisku pieeju ezera malai”, uzsver U.Kaugurs. Apbūves aizsardzībai no biežajiem plūdiem ierosina ieliņas gar ezermalu, piemēram, Amatas ielu, izbūvēt kā dambi, kas vienlaikus būtu arī apbūves robeža. Plānotāji piedāvā arī vietu jaunām laivu mājām, atpūtas vietām, kā arī apmēram piecus kilometrus garu veloceliņu. Jūlijā dokumentu paredzēts nodot sabiedriskajai apspriešanai.

Daļēji liegumā

Jaunais plānojums daļēji skar sestā lielākā ezera Latvijā — Liepājas ezera — lieguma teritoriju, kas ir iekļauta Eiropas nozīmīgo putnu vietu sarakstā, tajā ligzdo vairāk nekā 100 putnu sugu un konstatētas, galvenokārt ne pilsētas teritorijā, ap 40 aizsargājamas augu sugas. Patlaban pēc Liepājas domes pasūtījuma tiek izstrādāts ezera lieguma dabas aizsardzības plāns, kas varētu būt gatavs gada beigās. Tas noteiks lieguma funkcionālo zonējumu un to, kā konkrētu dabas vērtību aizsargāšanai pakļaut pārējās iespējamās darbības.

Tikmēr Ezermalas teritorijas plānojuma vides pārskats jau ir saskaņots Vides ministrijas Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP). “Liegums ir īpaši aizsargājama dabas teritorija. Kamēr nav skaidrības, ko noteiks lieguma aizsardzības plāns, plānot teritoriju ir velti. Ja radīsies pretrunas ar aizsardzības plānu, plānojums būs jāpārstrādā,” uzsver DAP sugu un biotopu daļas vadītāja Gundega Freimane. Savukārt, ja kāds vēlēsies rakt plānojumā paredzamos kanālus, tad “jebkurā gadījumā būs jāveic ietekmes uz Natura 2000 teritoriju novērtējums, ar vides pārskatu vien nepietiks”, piebilst G.Freimanes vietniece Sindra Elksne.

U.Kaugurs domā, ka pretrunām nevajadzētu rasties, jo plānotāji esot konsultējušies ar aizsardzības plāna izstrādātājiem un rēķinoties ar liegumu. Piemēram, paredz saglabāt Ezerkrasta pļavu, kurā ligzdo aizsargājamas putnu sugas un sastopams Eiropas nozīmes aizsargājamais biotops — jūrmalas pļavas. Pļavas aizsardzībai “vajag laipas izbūvēt, var būt velotaka, putnu torņi, ielaist aitas, govis, lai noēd zāli — nekas īpašs nav jāgudro”, uzskata U.Kaugurs. Taču lieguma aizsardzības plāns vēl ir bērna autiņos — kāds tas būs, ko prasīs, vēl nav zināms.

Iecer citas ērtības

Četras pašvaldības, kuras atrodas Liepājas ezera krastos — Liepājas pilsēta un Grobiņas, Nīcas un Otaņķu pagasts — un individuāli interesenti pirms trim gadiem ezera apsaimniekošanai kopīgi izveidojuši biedrību Liepājas ezeri (LE), kas galvenokārt nodarbojas ar ezera makšķerēšanas licenču pārdošanu. Pērn Latvijas zivju fondā no iekasētās naudas ieskaitīti 3,9 tūkstoši latu, bet par palikušajiem 4,1 tūkstošiem algoti divi zivju inspektori, stāsta LE izpilddirektors zvejnieks Ēvalds Urtāns. LE arī vairākkārt papildinājusi zivju resursus, ielaižot ezerā līdaku kāpurus, pat zandartu mazuļus.

Liepājas dome kopā ar LE pieteikusi 0,5 miljonu latu vērtu projektu Norvēģijas finanšu instrumenta konkursam. Projekts paredz dabai draudzīgu un sabiedrības interesēm atbilstošu Liepājas ezera apsaimniekošanu: iegādāties ezera attīrīšanas aparatūru, uzstādīt informācijas norādes, veidot dabas takas, uzbūvēt ekotualetes laivu kooperatīvos, veikt dažus pētījumus, to skaitā izvērtēt piesārņojumu Liepājas ezera pilsētas daļā. Ja finansējumu iegūs, šos darbus veiks jau nākamajos divos gados, turpretī topošais Ezermalas plānojums veido radikāli citādu pilsētas pašreizējo “ķēķa pusi” tālai nākotnei.

Nora Driķe,
“Diena”