Atsaucoties biedrības “Optimistu pulks” aicinājumam rīkot piketu Vecajos kapos, lai protestētu pret kapu iznīcību, vakar bija pulcējušies gan paši optimisti, gan citi interesenti.  Protestēju rindās bija redzami arī labi zināmu ļaudis – fotomākslinieki Irina Tīre, Pēteris Jaunzems, vides aizstāvis Andris Maisiņš u.c.

“Optimistu pulka” vadītāja Skaidrīte Solovjova sapulcējušos vārdā izteica nožēlu par Veco kapu bēdīgo stāvokli. Viņa atgādināja, ka optimisti daudzu gadu garumā ir rīkojuši talkas Vecajos kapos, tos sakopuši un centušies glābt no iznīcības. Vadītāja rādīja sanākušajiem “Optimistu pulka” gadagrāmatu, kurā bija fiksēts, ka jau tālajā 1987. gadā tika izplatīts aicinājums uz talku Vecajos kapos. “Piedalījāmies talkās gadu no gada, sakopām, cik varējām. Tagad ir pagājuši 30 gadi, un atkal mēs esam tepat un redzam vēl lielāku postažu,” norādīja S. Solovjova. “Tā ir visu mūsu kopīga atbildība,” viņa atgādināja, nosaucot notiekošo Vecajos kapos par vandalismu daudzu gadu garumā.

Vecie kapi ir Liepājas senākā kapsēta, kur veikti apbedījumi jau vismaz no 1587. gada. Šajā kapsētā pēdējā atdusas vieta kādreiz bija rasta daudziem Liepājas vēsturē nozīmīgiem iedzīvotājiem – slaveno arhitektu Berči dzimtai, pilsētas galvām Karlam Gotlībam Ūliham, Teodoram Breikšam, tirgotājiem un filantropiem, kuri savu īpašumu novēlējuši pilsētas bāreņu patversmei, – Antonam Vitem un Joahimam Lorencam Hikem, rakstnieces Zentas Mauriņas tuviniekiem u.c.

Padomju laikos daļu Veco kapu teritorijas nostūma ar buldozeriem, tur uzbūvēja TEC ēku un cauri kapiem izbūvēja tvaika trasi. Tādējādi tika iznīcinātas daudzas vēsturiskas kapavietas. Pirms aptuveni 30 gadiem Liepājas “Optimistu pulks” sāka sakopt mūspusē nozīmīgus objektus, tajā skaitā arī Vecos kapus.

“Tomēr laika mašīnu atpakaļ nepagriezt,” uzskata Liepājas Būvvaldes pārstāvis Aigars Štāls, kurš arī pats savulaik piedalījies pirmajās Veco kapu sakopšanas talkās. “Toreiz daudzmaz salikām atpakaļ nogāztos kapu pieminekļus, savācām sasistos kapu elementus, sagrābām, izcirtām brikšņus, iztīrījām. Bet jau tad man bija skaidrs, ka tas ir zudis laikmets, zudušas materiālās, vēsturiskās un garīgās vērtības. Viss vandalims Vecajos kapos tika paveikts jau padomju laikā, viss izpostīts un sagrauts, tās šausmas vairs nav iespējams pagriezt uz labu. Tāpēc ļoti jābrīnās, ka tieši šobrīd atkal kāds vērš uzmanību uz vandalismu, un jāteic, ka tas ir nokavēts par daudziem desmitiem gadu. Tā ir tādu tukšu uguņu šaudīšana! Varbūt tam ir kāds sakars ar priekšvēlēšanu aktivitātēm?” pieļāva A. Štāls.

Pašlaik, pēc Veco kapu pārziņa Volda Prancāna vārdiem, kapsētā pakāpeniski notiek sakopšanas darbi, kuru gaitā veco pieminekļu fragmenti ir novietoti žogmalē, atbrīvojot vietu jauniem apbedījumiem. Tas arī raisījis vislielāko sašutumu.

“Kurā brīdī Vecajiem kapiem pazuda kultūrvēsturiskā mantojuma statuss, jo tāds taču savulaik bija?” vēlējās zināt S. Solovjova. Tomēr atbildi nezināja teikt ne Kapsētu pārvaldes vadītājs Ivo Pavlušenko, ne Veco kapu pārzinis Voldis Prancāns, kuri bija ieradušies tikties ar piketētājiem. I. Pavlušenko vien norādīja, ka jautājums par vēsturiskā mantojuma statusa piešķiršanu Vecajiem kapiem jāadresē atbildīgajai ministrijai. “Ne jau Kapsētu pārvalde to izlems,” bilda iestādes vadītājs.