Puansetija jeb skaistā eiforbija (Poinsettia/Euphorbia
pulcherrima) tautā tiek saukta par Ziemassvētku zvaigzni, jo tās košās lapas,
ko daudzi maldīgi uzskata par šī auga ziedu, mūsu mājokļus krāšņo tieši
tumšajos mēnešos, pirms Ziemassvētkiem.

Tāpat aplams ir mīts, ka puansetija ir eksotiska
svešzemniece, kura rudens pusē un pirms Ziemassvētkiem pie mums atceļo no
Holandes utt. Protams, lielveikalos varam atrast arī ieceļotājas, bet
puansetijas aug arī tepat mums kaimiņos – Grobiņā, portālam pastāstīja SIA
”Grobiņas ziedi” pārdevēja-floriste Vineta Blūma.

Puansetiju pārsvarā Ziemassvētku laikā iegādājamies kā
viengadīgu augu, jo nepareizi kopts, tas nākamajā gadā vairs nedaiļos telpu
pilnā krāšņumā. Iegādājami visdažādākā lieluma augi – no pussprīža liela
pundurīša līdz prāvam kokam. Atšķirība ir auga vecumā – cik gadus tas jau
audzis, un līdz ar to arī cenā.

Puansetiju īpašu padara krāsainās – ne tikai sarkanās, bet
arī dzeltenas, rozā u.c. krāsas – augšējās lapas, ko nepareizi mēdz uzskatīt
par ziediem. Ziedi patiesībā ir sīki un neievērojami. Sarkanās ir pārveidojušās
lapas.

Puansetija pieder eiforbiju (Euphorbiaceae) dzimtai. Citi
nosaukumi: Ziemassvētku zvaigzne, Atatürk flower, Cuitlaxochit (ādas zieds),
Noche Buena. Spānijā – Lieldienu zieds, Čīlē un Peru – Andu kronis. Tās
izcelsmes valsts ir Meksika.

Puansetija nosaukta ASV pirmā Meksikas vēstnieka Roberta
Puanseta (Poinsett ) vārdā, kurš uz mājām pirmo reizi aizsūtījis šo augu 1825.gadā.

Kā stāsta leģenda, nabadzīga meksikāņu meitene Pepita
Ziemassvētku vakarā, saplūkusi vienkāršas nezāles, nesa tās uz kapelu nolikt
pie Kristus tēla, jo neko citu nav varējusi atļauties. Tajā brīdī nezāles
uzziedējušas neticami skaistiem, degošiem ziediem.

Indiāņi puansetiju lietoja sarkanās krāsas iegūšanai un
medicīnā pret drudzi. Eiropā puansetiju kā telpaugu sāka audzēt 19.gadsimtā.

Dabā puansetija var izaugt līdz 4 metru augstumam, bet
savvaļas puansetija īsti piemērota turēšanai telpās nav, tādēļ  izveidotas
šķirnes, kas ir daudz atbilstošākas telpu apstākļiem. Arī augšējās lapas var
atrast dažās citās krāsās, ne tikai pierastajā sarkanajā.

Iegādājoties puansetiju, der painteresēties, kur tā audzēta.
Vislabāk izvēlēties Latvijas stādus, kas visticamāk priecēs ilgāk par tālu ceļu
nākušajiem ārzemju augiem.

Nenoliedzami, tādējādi atbalstīsim arī vietējo ražotāju.
Nogādājot augu mājās, jāraugās, lai tas neapsalst. Bet, ienesot telpā nevajadzētu
atstāt puķi iepakojumā, tajā skaitā plastikātā.

Puansetija nav ļoti indīgs augs, tomēr ne bērniem, ne dzīvniekiem
nevajadzētu ļaut to košļāt.

Kāds klimats tad tīk Ziemassvētku zvaigznei? Puansetija
jānovieto visgaišākajā vietā, kāda vien telpā ir. Ziemā nekaitēs arī saule, bet
pārējos gadalaikos no tiešiem saules stariem gan jānoēno.

Puansetijai nepatīk straujas temperatūras svārstības. Ziemā jārūpējas,
lai auga lapas nepiekļautos aukstajai loga rūtij.  Tāpat puķe jāsarga no
caurvēja.

Protams, būtisks ir arī jautājums par laistīšanu. Nevar ļaut
zemei izžūt. Tāpat nevar ļaut auga saknēm mirkt liekā mitrumā. Augs jālaista, kolīdz
zemes virsma ir apžuvusi. Vīšana var izsaukt lapu nobiršanu.

Ja nav vēlmes ar augu nopietni ”auklēties, saglabāt
puansetiju labāk nemaz nemēģināt. Labāk to izmest, nevis mocīt izstīdzējušo
krūmiņu, ko rotā vien pāris lapas. Tomēr  ja ir nopietna vēlme puansetiju saglabāt, lai
tā priecētu ne tikai vienos Ziemassvētkos, būs jāiegulda nopietns darbs, taču
iespējams tas ir.

Pēc puansetijas ”pik” sezonas tā jāturpina laistīt līdz
martam, aprīlim, tad lēnām jālaiž ”atpūtā” samazinot ūdens daudzumu. Zemei
starp laistīšanas reizēm ļauj izžūt arvien dziļāk, bet neļauj savīst kātam. Pēc
pāris nedēļām vēlams novietot podu vēsā vietā.

Maijā, kad pavasaris ir pilnā plaukumā, krūmiņu apgriež, pārstāda
jaunā augsnē un, ja nepieciešams, lielākā podā. Novieto gaišā vietā un atsāk laistīšanu.

Kad parādās jaunie dzinumi, laiks atsākt mēslošanu, bet
jūnijā jau var puansetiju iznest ārā dārzā vai verandā, bet ne tiešā saulē.

Jūlijā, ja vien nevēlas izstīdzējušu eksemplāru, laiks
vēlreiz augu apgriezt. Tas veicinās kuplāku krūma augšanu. Apgriešanu vēlreiz
atkārto augustā, atstājot uz katra zara dažas lapas.

Puansetija ir īsās dienas augs, tāpēc oktobrī tai uz desmit
nedēļām  jāsaīsina diena (apsedzot) līdz 10 vai pat mazāk stundām. Iesākot
šo posmu, 5 līdz 8 stundas augs jānovieto pilnīgā tumsā. Neliela auga
apgaismošana var attālināt ziedēšanas laiku. Tomēr nepārtaruc augu laistīt un
mēslot. Novembra beigās, decembra sākumā apsegšanas procesu pārtrauc. Mēslošanu
pārtrauc decembra vidū.

Puansetijas pavairo ar spraudeņiem, bet ērtāk un praktiskāk
ir nopirkt  jaunu stādiņu.