“Pūtiena” vienradzis atduras pret politisku pretvēju. Liepājas deputāti spriež par arhitektūru, vēsturi un pilsētas identitāti
Deputātu vairākums Liepājas domes divās komitejās vakar noraidīja darījuma saskaņošanu ar nodibinājumu “Liepāja 2027” par vides objekta izveidi.
liepajniekiem.lv
Iebildumus pret mākslinieka Kriša Salmaņa darbu “Pūtiens”, kas atzīts par pērn notikušā metu konkursa “Pavējā pretvējā” uzvarētāju, daļa domnieku pamato ar nepiemērotu vietu un tēmas nesaistību ar Liepājas vēsturi un jūgendstila apbūvi.
Nodibinājuma “Liepāja 2027” valdes locekle Eva Ciekurze Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē atgādināja, ka pēc nodibinājuma statūtiem visi darījumi, kuru summa pārsniedz 42 tūkstošus eiro, jāsaskaņo ar Liepājas domi.
Vides objekta izmaksas pēc sarunu procedūrām ar mākslinieku iekļaujas iepriekš plānotajā summā – 60 tūkstoši eiro ar PVN.
Vides objekta metu konkursā “Pavējā pretvējā” 2024. gadā saņemts 21 pieteikums, un žūrija par uzvarētāju atzina K. Salmaņa darbu “Pūtiens”.
Viņa piedāvājums: vēja nests piepūšamais vienradzis no pludmales atripojis līdz pilsētas centram, ar ragu ieurbies Graudu ielas laukuma zālienā, kļūstot par laikmetīgās mākslas priekšmetu un selfiju magnētu, jo spoguļmetāls piesaista uzmanību.
Mākslinieks attālināti piedalījās komitejas sēdē un, vēlreiz izklāstot savu ideju, uz kuru iedvesmojušas viņa meitas pludmalē, demonstrēja domniekiem mazu vienradža modeli.
Debatēs Jānis Vilnītis izteicās, ka respektē žūrijas viedokli un par mākslu un gaumi nediskutē.
“Taču pilsētvide gan ir domnieku kompetence – par to domāt un lemt.
Graudu ielas un Kūrmājas prospekta stūrī ir bijusi vēsturiskā apbūve, un, iespējams, kādreiz gribēsim to apbūvēt. Blakus atrodas jūgendstila ēkas, tas ir vēsturiskais centrs ar savu elpu un skatījumu,” viņš pauda.
Deputāts minēja, ka arī iepriekš dome ir lēmusi par pieminekļiem un mākslas objektiem, atrodot saprātīgus kompromisus to novietošanai, tāpēc arī “Pūtiena” vietu viņš saskata tuvāk jūrai un aicina vēlreiz rīkot vides objekta konkursu.
Viņam pievienojās Pāvels Jurs, kurš uzsvēra, ka, ļoti labi zinot Liepājas vēsturi, nevar saskatīt, kāds vienradzim sakars ar vēsturisko kontekstu.
“Es tiešām neatceros, ka Liepājas vēstures avotos būtu kādreiz vienradzis pieminēts,”
viņš teica, piedāvājot, lai vides objekts ir ne tikai radošs, rosinošs un provokatīvs, bet arī izglītojošs.
Finanšu komitejā debašu par jautājumu nebija. Abu komiteju sēdēs deputātu vairākums neatbalstīja lēmumprojektu.
“Domes sēdē jautājumu skatīs jebkurā gadījumā,” uzsvēra domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.
“Kamēr domes sēde vēl nav bijusi, nezinām, kāds būs domes lēmums, deputātiem vēl ir laiks apdomāt savus balsojumus.
Jautājums par atkārtotu konkursu ir nodibinājuma “Liepāja 2027″ ziņā, bet, ja būs sagatavots lēmumprojekts par atkārtotu konkursu, es to virzīšu uz domi,” viņš teica.
Domes sēde notiks 18. decembrī.

Nodibinājuma “Liepāja 2027” valdes priekšsēdētāja Inta Šoriņa atzīmēja, ka lēmumprojektā runa ir par darījuma saskaņošanu, nav runa par mākslu un vietu.
“Ir jābūt deputātu atbildei, kas tad šajā darījumā ir bijis tāds, ka nevar saskaņot. Vai mēs likumīgi, juridiski neesam ievērojuši kādas procedūras?
Ja domes lēmums pēc nedēļas būs negatīvs, tad es gaidu skaidrojumu, kas bija nepareizi izdarīts, kā mēs varējām būt labāki,”
viņa teica.
I. Šoriņa norāda, ka skaidrojumu gaidīs kultūras sektors un atbildīgās institūcijas, tai skaitā Eiropas Komisija, Kultūras ministrija, kas uzdos jautājumus.
Viņa piebilda, ka vides objekta iespējamās atrašanās vietas neizdomāja nodibinājums, bet ieteica Liepājas būvvalde – abas bija rekomendētas Graudu ielā.
“Tādu jautājumu mēs vispār neizskatām,” uz jautājumu, vai iespējams rīkot atkārtotu metu konkursu un kas to finansētu, atbildēja “Liepājas 2027” valdes locekle Baiba Bartkeviča.
“Konkurss ir noticis leģitīmi, ar starptautisku žūriju, ir viens uzvarētājs.
Man īsti komentāru nav, jo uzskatu, ka tā ir iejaukšanās “Liepājas 2027″ saturā, man nav tas saprotams,” viņa teica.
Metu konkursā “Interaktīva vides objekta “Pavējā pretvējā” izveide Liepājā” nodibinājums jau ieguldījis 10 tūkstošus eiro.
Par pirmo vietu K. Salmanim piešķīra 4000 eiro, pārējais sadalīts 2. un 3. vietai un divās veicināšanas prēmijās.
Uzziņai
Deputātu balsojums
Izglītības, kultūras un sporta komiteja
- Par – Helvijs Valcis, Jānis Džeriņš, Vilnis Vitkovskis.
- Pret – Jānis Vilnītis, Pāvels Jurs.
- Atturas – Artis Lagzdiņš, Salvis Roga.
- Interešu konflikta dēļ nebalso Uldis Lipskis.
Finanšu komiteja
- Par – Gunārs Ansiņš, Jānis Džeriņš, Vilnis Vitkovskis.
- Pret – Uldis Hmieļevskis, Uldis Sesks, Raivis Kalējs, Jānis Vilnītis.
- Atturas – Edvīns Striks.
- Nebalso – Uldis Lipskis.
Viedokļi
Vilnis Vitkovskis: “Būtu savādi, ja tiek izveidota žūrija, bet tās lēmums tiek apšaubīts. Priekšlikums un plānotā materiālu kvalitāte ir ļoti augsta.
Šķiet, vienradzis simboliski atspoguļo pilsētu un liepājniekus, dažādus uzskatus un viedokļus.
Objekts ir dinamisks tieši sava spoguļa efekta un īpašā novietojuma dēļ. Par to jau tagad izraisīta interese Latvijā. Un man ir saprotama vienradža filozofiskā ideja.”
Artis Lagzdiņš: “Runa nav par mākslu, risinājums ir adekvāts un Liepājai ļoti piestāvošs, bet
par konkursā noteikto objekta atrašanās vietu rodas nesaprašana, kā mākslu ar vēsturi salikt kopā un kur.
Nezinot iepriekšējo stāstu, jo lēmums par vietu pieņemts iepriekšējā domes sasaukumā, man nācās atturēties. Varbūt jātaisa vēl viens konkurss un jānosaka precīzāka vieta, kur to gribam redzēt.”
Helvijs Valcis: “Man nerada šaubas žūrijas komisijas darbs, tur piedalījās nopietnas autoritātes. Tas ir ļoti spēcīgs arguments man.
Šai gadījumā personīgā gaume aiziet otrajā plānā,
svarīgs ir process, kā tas tika organizēts.”
Salvis Roga: “Mākslas objektu, žūrijas lēmumu un stāstu respektēju, bet ļoti grūti būtu piekrist, ka šī vieta ir īstā.
Dzirdam atkal un atkal, ka vietu neļauj mainīt konkursa nolikums un politiskā griba, nu, es nevaru atbalstīt šo vietu. Tāpēc jautājums nenonāca balsošanā pirms vairākiem mēnešiem, ka nebija vienprātības deputātu starpā. Pēc vēlēšanām deputātu sastāvs ir mainījies un jautājums ir lemšanā, gaisīsim rezultātu.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.