Kā pastāstīja Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus, tas, ka pilsētā ziemā dzīvo gan melnie meža strazdi, gan citi strazdi, nav nekas neparasts. Tā pat ir normāla parādība. Putni izvēlas būt cilvēku tuvumā, jo tā vieglāk atrast barību.

Lielās gauras var uzskatīt par samērā retiem putniem Latvijā. Tās ir caurceļotājas un ziemotājas teritorijās, kur saglabājušies neaizsaluši ūdeņi. Lielo gauru abiem dzimumiem uz galvas ir cekuls, kas bieži ir pieglausts un nav redzams. Tomēr cekuls izteiksmīgāks un garāks ir mātītei, kam tas izskatās pēc izspūrušiem matiem.

Lielie ķīri jeb parastās kaijas ir baloža lielumā, balti, ar zilganpelēku muguru un spārnu virspusi, melniem spārnu galiem un tumšbrūnu galvu. Putni ligzdo kolonijās – daudzi desmiti, simti un pat tūkstoši pāru vienkopus uz virsūdens augāja slīkšņām un zālaugiem klātām salām ezeros, dīķos, upēs. Parasti putns novērojams zvejas ostās, kažokzvēru fermās un izgāztuvēs. 

Laucis ir dumbrvistiņu dzimtas ūdensputns. Lauča izplatības areāls ir ļoti liels. Tas mājo gan Eiropā, Ziemeļāfrikā un Tālajos Austrumos, gan Japānā, Indijā un Jaunzēlandē. Eiropas ligzdotāji pārziemo arī mūspusē.

Laucis ir viena no visbiežāk sastopamajām dumbrvistiņu sugām. Siltās ziemās šis putns ziemo piejūras zonā, sevišķi Latvijas rietumu daļā.

Jūras kraukļi agrāk bija samērā reti sastopami. Tagad Latvijā tie ligzdo daudzviet un putnu skaits turpina pieaugt. Jūras kraukļu dzimtu mēdz saukt arī par kormorānu dzimtu. Nelielā skaitā regulāri ziemo jūras piekrastē, vairāk dienvidrietumos.

Meža pīles ir visbiežāk sastopamā pīļu suga. Pīles ir visēdājas, kas barojas ar zāli, ūdensaugiem, zivīm, kukaiņiem, vardēm, tārpiem, moluskiem. Kopumā pīles ir monogāmas, tomēr tām attiecības ir tikai uz vienu pārošanās sezonu. Par pīlēniem rūpējas māte. Tomēr lielāka auguma putnu sugām mēdz būt ilgstošas pāra attiecības.