”Pirmie interesenti ieradās vēl pirms noliktā laika,” Dabas mājas vides eksperte Sniedze Više priecājas par atsaucību.

Par aktivitātēm bija padomāts gan iekštelpās, gan ārā. Pašā Dabas mājā varēja apskatīt ar putniem saistītas instalācijas, dzirdēt un mēģināt atpazīt dažādas putnu balsis, vērot īsfilmu par lielās gauras attīstību, veikt dažādus ar putniem saistītus uzdevumus.

”2017. gada putns bijusi dzeltenā cielava,”

Inga atzīst, ka, pildot darba lapas, uzzinājusi daudz jauna, tai skaitā minēto faktu.

”Esmu kopā ar saviem dēliem – Aleksi un Eduardu. Šeit ir ļoti interesanti un izglītojoši. Pati šeit iekšā esmu pirmo reizi, no ārpuses vairākkārt ir staigāts apkārt. Bērni gan bijuši caur nometni, ar savām klasēm. Ļoti smuki!”

Inga atceras, ka bērnībā pētījusi putnus, meklējusi oliņas, par tiem lasījusi grāmatas. ”Man patīk putni!” viņa skaidroja nāciena iemeslus.

Arī Svetlana atnākusi ar bērniem Katrīnu un Elizabeti, lai kaut ko vairāk uzzinātu par putniem, vienkārši labi dienu pavadītu.

”Pagaidām arī man darba lapas šķita interesantas. Tajās bija sen aizmirstas lietas.”

Ne pirmo reizi ģimene viesojas Dabas mājā. Bijuši iepriekš skatīt kukaiņus. ”Ja šeit kaut ko rīko, noteikti atbraucam!”

Par spīti brāzmainajam vējam, bija, kas vēlējās doties vērot putnus uz turpat Dabas mājai blakus esošās platformas.

”Dodoties ārā, patiesībā līdzi ņemamā soma kļūst diezgan smaga. Jo tajā iekšā ir binoklis, putnu noteicēju, kas mēdz būt bieza grāmata, plakāts, ko viegli uzreiz attaisīt vaļā un vizuāli redzēt, kuri ir šeit visbiežāk sastopamie ūdens putni.

Ja vēl fotografē, tad milzīga kamera. Un vēl teleskops. Tā kā uzpariktes mēdz būt daudz, ja dodas tā nopietni vērot putnus. Un ne tikai vērot, mēs mēdzam arī teikt – putnot.

Jo putnu vērošana sevī ietver gan balss klausīšanos, gan pēdu novērošanu, jo daudzus putnus ir grūti novērot. Var noteikt tikai pēc tā, ko mēs dzirdam, pēc skaņām.”

Veroties ezerā pirmajā acumirklī šķitis, ka putnu nav. Bet, paņemot rokās binokli, aina mainās. ”Vismaz piecas, sešas putnu sugas varējām saskaitīt,” stāsta S. Više.

”Bieži vien cilvēkiem rodas iespaids, ka ezerā visi redzamie putni ir pīles.

Daudzi nezina, ka ir tāds cekuldūkurs, zivju gārnis un jūras krauklis.” Viens no todien visbiežāk uzdotajiem jautājumiem bijis, kāpēc putni nelido prom, kāpēc paugurknābja gulbis paliek pa ziemu.

S. Više zina teikt, ka patlaban pie Golodova dambja varot ļoti labi novērot putnus. ”Kreisajā pusē var teikt, ka pagaidām ir putnu paradīze. Migrējot viņi tur ir apstājušies, – atpūšas, barojas.

Novērojami ne tikai ziemojošie putni, bet arī tie, kuri šeit vasarā ligzdo. Piemēram, pamanīju, ka cekuldūkurs jau ir atpakaļ, var skaisti redzēt viņu riestu dejas. Arī gaigala, kā riesto. Tas ir putnu vērotāju prieks, ka var redzēt, kā viņi tur dejo pa ūdeni, galviņas groza, izrādās mātītei.”

Putnu dienas aizvadītajā nedēļas nogalē norisa daudzviet Latvijā, programmā piedāvājot putnu vērošanu, putnu būru darināšanu, tematiskas lekcijas, izstādes, ekskursijas.

”Mēs sagaidām gājputnu atgriešanos ar tematiskiem pasākumiem kā putnu vērošanas iesācējiem, tā aizrautīgiem entuziastiem,” piedāvāto klāstu raksturo šā gada Putnu dienu koordinatore Agnese Gaile.

Vēl daudz kas ir priekšā, tādēļ viņa aicina ielūkoties pasākumu kalendārā, ko var atrast mājas lapā putnudienas.lv.

Putnu dienas ik gadu notiek rudenī un pavasarī. Laikā, kad divreiz gadā miljoniem putnu caurceļo Latviju un mēdz pulcēties baros, tādēļ ir viegli apskatāmi. ”Putnu dienās mēs iedrošinām ikvienu vērot, priecāties un tādējādi piedalīties šajā putnu migrācijā,” skaidro organizatore.