18.novembrī plaši tiks svinēta Latvijas valsts proklamēšanas 100.gadadiena un iedzīvotāji aicināti ne vien rotāt ar karoga lentīti savu apģērbu, bet godā celt arī rakstainus dūraiņus. Gan pašiem rotājies ar rakstainiem dūraiņiem, kuros ievītie tradicionālie simboli dos spēku un vienos cilvēkus svētku pasākumos, gan dāvināt rakstainus cimdus saviem mīļajiem.

Lielākā daļa portāla uzrunāto liepājnieku atzina, ka rakstainiem dūraiņiem gan vēl par siltu, tāpēc viņi vēl domā, vai ar tiem rotāties, dodoties uz svētku pasākumiem.

To, ka dūraiņiem vēl par siltu, atzīst arī rokdarbnieki – Aina un Ondre Tomasi no Medzes pagasta ”Poriņiem”.

Aina ar dzīvesbiedru savus adījumus šajās dienās piedāvā amatnieku tirdziņā Rožu laukumā: ”Šobrīd rakstainiem dūraiņiem nav pieprasījuma. Skatās, priecājas, bet iet tālāk.” ”Silti taču vēl,” pārķer dzīvesbiedrs.

”Bet var taču izmantot arī rakstainus pirkstaiņus vai pirkstaiņus ar rakstainiem kātiņiem,” tā Aina un demonstrē savus mežģīņrakstā adītos pirkstainīšus: ”Pērn visu ziemu ar šādiem izstaigāju, jo arī bija par siltu dūraiņiem.”

Abi stāsta, ka savus adījumus ģimenē lieto ikdienā. ”Es pati vairāk esmu iecienījusi pirkstainos cimdus. Arī pārējie ģimenē ikdienā nēsā adījumus. Mājās tikai ar vilnas zeķītēm staigājam,” tā Aina.

Viņa noskatījusi, ka rokdarbi pēdējā laikā kļūst aizvien iecienītāks vaļasprieks: ”Ļoti daudzi interesējas par iespējām iegādāties rokdarbiem nepieciešamos materiālus. Arī interneta vidē redzams, cik daudzi paši mājās rada sev dažādus brīnumus un prieku. Jautājums vien, kāds materiāls tiek izmantots.”

Taujāta, kāds materiāls rokdarbiem, viņasprāt, būtu piemērotākais, rokdarbniece skaidro: ”Protams, īsta vilnas dzija ir vērtība, bet ne visur un ne vienmēr šis materiāls ir piemērotākais. Īstā Latvijas vilnas dzija noteikti ir īstais materiāls rakstainajiem dūraiņiem. Un arī vilnas zeķēm. Tiesa, tā kā zeķes ātri izdilst, vēlams dzijai likt klāt kādu pavedienu izturībai. Jo vilnas dzija ir dzīva. Tas ir dabīgs materiāls un to ir vērts novērtēt.”

”Un materiāls ir silts un nesviedrē,” pārķer kungs: ”Daudzi, kuriem vasaras laikā jāauj gumijas apavi, arī tad tajos velk vilnas zeķītes. Jo kājas tad nesūt. Un daudzi siltuma dēļ ar vilnas zeķēm dodas gulēt.”

Jāpiebilst, ka Tomasu ģimenē visi ir rokdarbnieki. Ainas rokas ik brīvu mirkli darina rakstainus cimdus vai zeķes, Ondre meistaro krāšņus lielos lakatus, viņa mammīte arī liela adītāja.