Ar administratīvi teritoriālo reformu neapmierinātie, kuri sākotnēji pulcējās pie Bastejkalna, vēlāk devās gājienā uz Saeimu, pie kuras saplūda kopā ar mediķu piketa dalībniekiem, veidojot vairāku tūkstošu ļaužu kuplu protestētāju masu, novēroja aģentūra LETA.

Kā novēroja LETA, ap pulksten 9.30 pie parlamenta ēkas bija pulcējušies vismaz 2000 cilvēku, bet aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka saskaņā ar policijas aplēsēm abas akcijas kopumā varētu būt pulcējušas ap 5000 cilvēku.

Sākotnēji ar protestu pie Saeimas dominēja mediķi, kuri savu akciju sāka agrāk, bet pēc tam viņi pamazām izklīda, ļaujot savu vietu ieņemt ar reģionālo reformu neapmierinātajiem.

Protestētāji no Alsungas novada arī padomājuši par otra piketa dalībniekiem – viņi mediķiem atveduši maizes klaipu un zeķes, “lai būtu spēks cīnīties,” novēroja LETA.

Mediķi pie Saeimas skandē “Latvijai būt!”. Tāpat no klātesošajiem izskanēja saukļi “Atlaist Saeimu!” un tika saukts ārā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Tikmēr teritoriālās reformas protesta akcijas dalībnieces – “Suitu sievas” – apdziedāja Saeimu.

Kā novēroja LETA, uz protestēt pret iecerēto reģionālo reformu pie parlamenta ieradušies dažādu paaudžu pārstāvji no no Rūjienas, Alojas, Salacgrīvas, Kandavas, Alsungas, Baltinavas un citiem novadiem.

Piemēram, no Latvijas mazākā – Baltinavas – novada ieradušies 14 cilvēki, no Rūjienas novada atbraukuši aptuveni 60 piketētāji, bet no Kandavas – ap 80. Starp piketētājiem ir arī pašvaldību darbinieki un uzņēmēji.

Reformas pretinieku plakātos norādīts, ka reformas rezultātā iztukšosies lauki, tiek skandēts “Dzimtenei būt!” un citi saukļi, kā arī spēlētas dūdas.

Starp protestētājiem ir arī Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins (Vidzemes partija), Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda (LZS) un Alsungas novada domes priekšsēdētāja Daiga Kalniņa.

Kā ziņots, reģionālās reformas pretinieku protesta akcijas mērķis ir paust neapmierinātību ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecerēto un valdībā jau atbalstīto administratīvi administratīvi teritoriālo reformu, aģentūru LETA informēja Latvijas Zaļās partijas pārstāve Līga Bulmeistere.

Protesta akcija notiek vienā dienā ar veselības aprūpes jomas darbinieku piketu, kurā viņi iestājas pret mediķu atalgojuma palielināšanu mazāk apmērā nekā iepriekš solīts.

Kā ziņots, VARAM izstrādātais likumprojekts paredz reģionālās reformas modeli ar 39 pašvaldībām pašreizējo 119 pašvaldību vietā.

Nepanākot vienošanos par atalgojuma garantiju izpildi, mediķi plāno turpināt protestēt un visā Latvijā rīkos akciju “Nolaid karogu, iededz sveci!”, no 8.novembra līdz 13.novembrim lielākajām slimnīcām, ģimenes ārstu praksēm un citiem aizdedzot sveces, kā arī pusmastā nolaižot valsts karogu, aģentūru LETA informēja Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Jauno ārstu asociācijas pārstāvji.

Jaunajā akcijā vienosies Latvijas Jauno ārstu asociācija, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, kā arī to atbalsta visas veselības aprūpes profesionālās organizācijas un ārstniecības iestādes.

“Politiķiem ir jādzird sabiedrība ne tikai priekšvēlēšanu laikā, bet jo īpaši tad, kad viņi jau ir ievēlēti Saeimā vai kļuvuši par ministriem.

Jo tauta deputātus ir ievēlējusi, lai viņi rūpētos par visas valsts prioritātēm un cilvēku interesēm. Tā ir liela atbildība, kas prasa pienācīgu attieksmi un drosmīgu rīcību,” uzsvēra Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.

Savukārt Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis akcentēja, ka nozarē samilzušās problēmas un to atbildīga risināšana varētu kalpot par pagrieziena punktu Latvijas politikā un partiju politiskajā kultūrā.

“Neatkarīgajā Latvijā ir izaugusi jauna paaudze, kas vairs nav gatava samierināties ar “kā var nesolīt” politiku,

tāpēc mēs neesam gatavi kompromisiem un turpināsim iestāties par visu mūsu tiesībām saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi,” norādīja mediķis.

Arī Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris žurnālistiem apliecināja, ka šodienas politiķu un mediķu pārstāvju tikšanās laikā Saeimā neizdevās panākt vienošanos par likumā noteikto mediķu atalgojuma pieauguma garantiju izpildi, tāpēc mediķu cīņu turpināsies.

Keris pateicās Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) par sarunu procesa nodrošināšanu, taču reizē uzsvēra, ka nepiekrīt Mūrniecei, ka būtu jāatvainojas par konkrētību mediķu atalgojuma paaugstināšanā, kas noteikta likumā.

LVSADA vadītājs skaidroja, ka agrāk pieņemtais atalgojuma pieauguma apjoms vērtējams kā politiski profesionāls, tālredzīgs solis, kas radīja cerības par atbilstošu atalgojumu nozarei. 

“Nekādā gadījumā nepieļausim, ka notiek mēģinājumi atgriezties pie vecās, nekonkrētās aizplīvorotās politikas, kurā veselības aprūpe tiek badināta,” pauda Keris.

Vaicāta, vai būtu iespējams atrast vēl papildu summu mediķu atalgojuma pieaugumam pašlaik iezīmētajiem 60 miljoniem eiro, Mūrniece aģentūrai LETA atbildēja, ka pagaidām valdība un partijas strādā, lai nodrošinātu šo 60 eiro miljonu piešķiršanu. 

Kā ziņots, Mūrniece savā un Saeimas vārdā šodien atvainojās par parlamenta iepriekš veikto nepārdomāto balsojumu mediķu atalgojuma pieauguma tempam, kas neatbilst ekonomikas iespējām.

To politiķe pauda pēc šodienas tikšanās ar mediķu pārstāvjiem. Mūrniece norādīja, ka balsojums notika tad, kad bija daudz optimistiskākas prognozes par iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu. 

Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka jautājums par finansējuma pieaugumu medicīnai paliek gan Saeimas, gan valdības prioritāte un ka tiekot darīts “viss iespējamais”, lai veselības aprūpes jomai pārdalītu līdzekļus no citām nozarēm.

Protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem, ceturtdienas rītā pie Saeimas pulcējās prāvs pulks medicīnas darbinieku, kuri gan uzklausīja kolēģu uzrunas, gan izkliedza dažādus saukļus, atskaņoja sirēnas un svilpa, novēroja aģentūra LETA.

Veselības aprūpes jomas darbinieki pauž neapmierinātību, ka 2020.gadā mediķu atalgojuma pieaugumam sākotnēji tika solīti 120 miljoni eiro, kas ļautu palielināt algas par 20%, bet līdz šim valdība tam iezīmējusi ap 60 miljonus eiro. Tāpat mediķi iebilst tam, ka 2022.gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 3,3% no prognozētā iekšzemes kopprodukta, skaidrojušas mediķus pārstāvošās organizācijas. Salīdzinājumam – atbilstoši Veselības ministrijas sniegtajai informācijai, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares finansējumam 2019.gadā ir 3,9% no IKP. Vidēji Eiropas Savienībā (ES) valsts veselības aprūpei atvēl 7% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā – vairāk par 5% no IKP.