Svētdiena, 9. maijs Klāvs, Einārs, Ervīns
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Renovācijas pirmrindnieki

Renovācijas pirmrindnieki
Foto: Egons Zīverts
02.11.2015 14:48

Kristīne Pastore

Liepāja 2013. gadā iesaistījās kustībā “Pilsētu mēru pakts”,
kuru jau atbalstījušas vairāk nekā 6,5 tūkstoši pasaules pilsētu. Tās
brīvprātīgi apņēmušās palielināt energoefektivitāti un izmantot atjaunojamus
enerģijas avotus. Pakta parakstītāji sola ievērot un pārsniegt Eiropas
Savienības mērķi – samazināt CO2 emisiju līdz 2020. gadam par 20%.

Viena no energoefektivitātes sadaļām
attiecas uz tās palielināšanu daudzdzīvokļu namos un pašvaldības ēkās. Šajā
ziņā Liepāja ar vairāk nekā 120 renovētiem namiem ierindojas pirmajā vietā
Latvijā, turklāt renovētās ēkas regulāri iegūst godalgotas vietas Ekonomikas
ministrijas organizētajā konkursā “Energoefektīvākā ēka Latvijā”.

“Daudzdzīvokļu māju
energoefektivitātes palielināšanas programma Liepājā sākās jau 2008. gadā,”
stāsta Liepājas domes izpilddirektora
vietnieks nekustamo īpašumu jautājumos Mārtiņš Tīdens. Tolaik tas bija jaunums,
un pašvaldība piedāvāja 10% līdzfinansējumu, ja tiek veikti atsevišķi
siltināšanas darbi, un 30%, ja pilna renovācija. Šajā projektā iesaistījās vairāk
nekā 40 māju, no kurām pilnu renovāciju veica septiņās. Programmu pašvaldība
slēdza, kad renovācijai tika atvērti Eiropas Savienības struktūrfondi. Kopš
2010. gada liepājnieki, kas dzīvo daudzdzīvokļu namos, ar skubu tos
izmanto, kļūstot par aktīvākajiem māju renovētājiem visā Latvijā.

Kāpēc
Liepājā šī energoefektivitātes sadaļa īstenojas tik veiksmīgi? Uz šo jautājumu
atbildot, M. Tīdens uzskaita iemeslus, kuri, viņaprāt, to veicinājuši:

pirmkārt, iepriekšējā pieredze ar pašvaldības līdzfinansējumu
ēku siltināšanā un pašvaldības vadības attieksme;

otrkārt, pirms energoefektivitātes programmu
uzsākšanas Liepājā bija viens no augstākajiem apkures tarifiem valstī, un
daudzdzīvokļu māju siltināšana bija iespēja samazināt maksu par apkuri;

treškārt, notika aktīva iedzīvotāju informēšanas
kampaņa par namu renovāciju un ieguvumiem no tās, to skaidroja gan vietējie,
gan Ekonomikas ministrijas speciālisti;

ceturtkārt, piemēru iedzīvotājiem rādīja pašvaldība,
renovējot skolas un bērnudārzus un apmācot to darbiniekus efektīvi lietot ēkas
pēc renovācijas, cilvēki šo pieredzi nesa
mājās un ķērās pie līdzīgiem darbiem;

piektkārt, iedvesmas avots pārējiem bija
renovētajās mājās dzīvojošo pozitīvā pieredze.

Lai vēl
vairāk mudinātu iedzīvotājus iesaistīties namu renovācijā, paaugstināt to
energoefektivitāti, Liepājas pašvaldība pieņēma saistošos noteikumus, kas
paredz, ka tiem iedzīvotājiem, kas saņem pašvaldības sociālo pabalstu, bet
balso pret mājas renovāciju, pabalstu var liegt. “Līdz šim gan šī norma
vēl ne reizi nav pielietota, bet iespēja pastāv,” skaidro M. Tīdens.
Renovēto māju iedzīvotājiem ir arī priekšroka pašvaldības līdzfinansētajā māju
iekšpagalmu sakārtošanas programmā. “Cenšamies iedarbināt visas sviras,
lai mudinātu cilvēkus domāt par māju energoefektivitāti un pašu naudas
taupīšanu,” saka M. Tīdens.

Lai
iepazīstinātu Liepājas skolēnus ar enerģijas taupīšanas iespējam, Liepājas
pašvaldība sadarbībā ar Rīgas Menedžeru skolu iepriekšējā mācību gadā īstenoja projektu
“Euronet 50/50 Max”. Šogad skolās saistībā ar ekoloģisko domāšanu un energoefektivitāti rīkos konkursu, kurā
varēs iegūt dažādas balvas.

Bet,
lai mudinātu tos daudzdzīvokļu namu iemītniekus, kuri vēl nav iedrošinājušies
ķerties klāt savu māju renovācijai, M. Tīdens iesaka iepazīties ar
veiksmīgāko māju pieredzi. Viņš uzsver, ka līdz ar mājas renovāciju palielinās
īpašuma vērtība, un jau tagad skaidri redzama tendence, ka dzīvokļi renovētajos
namos maksā dārgāk un pieprasījums pēc tiem ir lielāks nekā nerenovētajās mājās.

“Un
vēl viena nianse,” nobeigumā saka M. Tīdens, “mājas renovāciju
zināmā mērā var uzskatīt ar tādu kā ceturto pensijas līmeni – kredīta atmaksas
gadi paies, un pēc tiem ietaupījums maciņā būs īpaši jūtams.”

Kā diena pret nakti

Daudzdzīvokļu mājai Vītolu ielā 6/10 sākusies trešā pilnā
apkures sezona pēc nama renovācijas. Pagājušogad, panākot 85% siltumenerģijas
ietaupījumu par apkuri, kas ir absolūti unikāls sasniegums valsts mērogā, šī
māja Ekonomikas ministrijas rīkotajā konkursā par ēku energoefektivitāti ieguva
titulu “Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2014”.

Vītolu ielas 6/10. nams atrodas
Liepājas klusajā centrā. Šīs ēkas kontaktpersona Vita Iesalniece saka, ka
renovācija bija absolūti nepieciešama un gaidīt vairs nevarēja. “Mūsu māja
ir celta pirms vairāk nekā 50 gadiem, apmetums tai krita nost, gar logiem
gandrīz pirkstu varēja izbāzt laukā un ziemā – kurini, cik gribi – vairāk par
15 – 16 grādiem dzīvokli nebija iespējams uzsildīt, bet rēķini bija pamatīgi,”
viņa stāsta.

Renovācijas gaitā siltināja
ārsienas, nomainīja koka logus un balkonu durvis, izremontēja bēniņus un
pagrabu, nomainīja jumtu un izbūvēja jaunu ventilācijas sistēmu, atjaunoja
balkonu stiprinājumus un margas, kā arī vertikālo apkures sistēmu nomainīja uz
horizontālo, nodrošinot individuālu siltuma uzskaiti katrā dzīvoklī. Veica arī
citu komunikāciju atjaunošanu.

“Kā diena pret nakti!” tagadējo
situāciju mājā vērtē Vitas kundze. Pat neskatoties uz paaugstināto
apsaimniekošanas maksu, kas nepieciešama, lai 15 gadu laikā nomaksātu
renovācijai ņemto kredītu, uz apkures izmaksu samazinājuma kopējā summa rēķinā
ir samazinājusies. Maksa par apsaimniekošanu šai mājā svārstās no 1,27 līdz 1,41
eiro. Atšķirība veidojas no tā, vai dzīvoklī mainīja logus vai ne. Nākamajā
gadā pēc renovācijas māja saņēma Liepājas pašvaldības līdzfinansējumu
iekšpagalma sakārtošanai, kas arī jau izdarīts. Nākamā iecere ir sakārtot
šķūnīšus.

Pēc tam, kad šī māja ieguva Latvijā
energoefektīvākās mājas titulu, Vitas kundzi par padomdevēju aicina uz citām
mājām, kurās cilvēki vēl tikai gatavojas renovācijai. Lai pārliecinātu par
ieguvumiem, viņa pat ir vedusi neticīgākos pie sevis, lai viņi paši redzētu, ka
darbu gaitā dzīvokli neizposta, ka radiatoru nav par maz, ka siltums ziemā ir
pietiekams un tamlīdzīgi. Vita priecājas, ka viņai ir izdevies pārliecināt
cilvēkus veikt uzreiz pilnu renovāciju ar Eiropas Savienības struktūrfondu
līdzfinansējumu, nevis krāt naudu gadiem un kaut ko darīt pa daļām.

Pieci soļi ceļā uz energoefektīvu māju

Daudzdzīvokļu māju renovācija ir dārgs prieks, pat saņemot Eiropas
Savienības līdzfinansējumu, tāpēc vienmēr ir pozīcijas, ko no projekta svītrot,
lai tādējādi samazinātu izmaksas. No semināra, kurā par savu pieredzi māju
renovācijā stāstīja namu apsaimniekotāji no Vācijas austrumu bloka,
atgriezušies uzņēmuma “Liepājas namu apsaimniekotājs” speciālisti.
Uzņēmuma projektu vadītājs TOMS CĪRULIS stāsta par pieciem svarīgiem soļiem, kas
jāievēro, lai siltināšanas projekts patiešām būtu efektīvs.

Pirmais solis – pamatsiltināšana, kurā ietilpst
fasādes siltināšana, dzīvokļu logu, ventilējamo logu un ārdurvju nomaiņa, kā
arī pilnīga jumta nomaiņa. “Mūsu
pieredze rāda, ka vidējā siltuma ekonomija renovētajos namos ir ap 60% un
pamatsiltināšana dod aptuveni pusi no visas energoefektivitātes, tāpēc šajā
posmā ir svarīgi ievērot katru šeit nosaukto pozīciju.”

Otrais solis – bēniņu un pagrabu pārsegumu siltināšana.

“Ir dzirdēti gadījumi, kad, cenšoties samazināt izmaksas, no projekta
izslēdz pagraba pārseguma siltināšanu, taču, tikko kā vajadzētu sākt baudīt
renovācijas ieguvumus, pirmajā stāvā dzīvojošie jūt aukstumu no nesiltinātā
pagraba pārseguma. Šajos dzīvokļos apkurei jātērē vairāk enerģijas nekā
augstākajos stāvos, un līdz ar to arī ir lielākas izmaksas par apkuri, kas
nozīmē, ka projekts šiem cilvēkiem nav devis cerēto rezultātu. Savukārt,
nesiltinot bēniņus, ar līdzīgām problēmām saskaras augšējo stāvu iemītnieki.”

Trešais solis – apkures sistēmas renovācija.

“Vislabākais, kaut arī mazliet dārgāks variants, ir vertikālas apkures
sistēmas vietā pāriet uz horizontālo apkures sistēmu ar individuāliem siltuma
skaitītājiem katrā dzīvoklī. Ieguvumi no tā, pirmkārt, ir iespēja regulēt
siltumu dzīvoklī, atbilstoši katra vajadzībām, otrkārt, aizejot uz darbu vai
dodoties prom uz ilgāku laiku, samazināt siltuma padevi, treškārt, iespēja nama
apsaimniekotājam individuāli strādāt ar parādniekiem, vajadzības gadījumā
apkuri atvienojot. Ir mājas, kas naudas taupīšanas nolūkos izvēlas atstāt
vertikālo apkures sistēmu, nomainot vienīgi vecos stāvvadus. Tādā gadījumā
patērētā siltuma uzskaite notiek, izmantojot proporcionalitātes mērītājus
(alokatorus). Metodiku, pēc kuras šajās mājās aprēķina maksu par siltumu,
izvēlas, dzīvokļu kopībai vienojoties. Ir pastāvīgā un mainīgā izmaksu daļa,
taču šīs sistēma liedz individuālu darbu ar parādniekiem, kas nozīmē, ka par
nemaksātājiem maksā pārējie mājas iedzīvotāji.”

Ceturtais solis – regulāra apkures sistēmas pārbaude un attālināta vadīšana
(monitorings).

“Regulāra apkures sistēmas pārbaude nodrošina vienmērīgu siltuma padevi
visos dzīvokļos, savukārt attālinātā vadīšana nodrošina to, ka operators, kurš
strādā pie vadības pults, mājā radušās problēmas tūlīt pamana un novērš vai
vajadzības gadījumā nosūta uz šo māju speciālistus. Tāpat ar attālināto vadības
sistēmu, pēc iedzīvotāju lūguma, ir iespējams samazināt vai palielināt siltuma
padevi siltummezglā.”

Piektais solis – efektīvas ventilācijas sistēmas izveide.

“Šo
soli ievērojot, zūd problēma, par kuru tik daudzi satraucas, proti, pelējuma
veidošanās dzīvokļos pēc renovācijas. Lai ventilācija būtu efektīva, jānotiek
gan gaisa pieplūdei, gan izplūdei. Gaisa pieplūde notiek caur ventilācijas
vārstiem, ko ievieto vai nu logu rāmjos, vai fasādē (
šo risinājumu lielākoties izmanto Hruščova tipa
mājās). Savukārt gaisa aizplūde notiek
caur ventilācijas šahtām, kas atrodas tualetē, vannasistabā un virtuvē. Ja
gaisa pieplūdes vārstu nebūs un nenotiks gaisa apmaiņa, dzīvoklī krāsies
mitrums un veidosies pelējums, tāpēc pareiza ventilācijas sistēmas izveide ir
ļoti, ļoti svarīga. Ja dzīvoklī nav izveidoti gaisa pieplūdes vārsti, jāveic regulāra
dzīvokļa vēdināšana. Vēl svarīga ir regulāra ventilācijas šahtu tīrīšana, kas
saskaņā ar Latvijā esošo likumdošanu jādara reizi trīs gados.”

PIELIKUMS “ZAĻĀ ISTABA” TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

PROJEKTA NR. 1-08/320/2015

20151001-1313-560d0753e1cc6.jpg

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz