Rīgas ielā,
kur pārbūvē apgaismojumu un ietves, šopavasar liepām apvilkti dēļu mētelīši.
Tiem jāaizsargā koku stumbri no traktora lāpstas un citiem mehāniskiem bojājumiem.

“Nav
jautājuma, vai tas bija sarežģīti vai nesarežģīti, bet koki ir jāaizsargā, un
tā arī tiks darīts,” atbild SIA “Vega 1” valdes priekšsēdētājs
Uldis Hmieļevskis, taujāts, vai bija dārgi vai grūti šādus koka mētelīšus
liepām sagatavot.

Pērnruden “Kurzemes
Vārds” rakstīja, kā Rīgas ielas pāra numuru pusē daudziem kokiem nežēlīgi
tika apcirstas saknes ar ekskavatora lāpstu un stumbri daudzviet ievainoti.
Būvdarbus neizturēja arī daudzi vecie koki L. Hika un A. Vites ielā,
iedzīvotāji sūdzējās par koku sakņu traumēšanu K. Ūliha ielā. Pēc
vairākkārtējām publikācijām Pilsētas domes Vides un veselības daļa organizēja
pārrunas būvuzņēmumiem, kuri rekonstruē pilsētas ielas. Ziemā notika arī viena
no Latvijā visvairāk atzītajām un izglītotajām autoritātēm kokkopībā arborista
Edgara Neilanda lekcija būvuzņēmējiem. Tagad Rīgas ielas kokus aizsargājošais
ģērbs ir izglītojošo pārrunu un lekciju rezultāts, uzskata Vides un veselības
daļas dabas aizsardzības speciāliste Alda Damberga, nekādas represijas pret
būvniekiem par koku bojāšanu nav bijušas un nav bijušas vajadzīgas.

Pašlaik Rīgas
iela ir vienīgais piemērs no pilsētas būvobjektiem, kurā koki acīmredzami tiek
pasargāti no traumēšanas būvdarbos, atzina Komunālās pārvaldes ceļu nozares
vadītājs Mārtiņš Jākobsons, kurš ir arī vairāku objektu būvuzraugs. Arī viņš
atzina, ka liepu aizsardzība panākta “miermīlīgā ceļā, nebija tik
grūti”. Bet drīzumā pilsētā varētu parādīties arī citi būvobjekti ar
aizsargātiem kokiem, piemēram, skvērs Lielajā ielā, kas drīzumā tiks
rekonstruēts. Jo jaunos projektos koku aizsardzības pasākumi iekļauti jau
būvdarbu iepirkuma nolikumā, un uzņēmējiem jāsāk pierast, ka tādas prasības ir,
sacīja M. Jākobsons.

Pirms
apspriedes, kas notika domē ar būvniekiem pagājušajā rudenī, koku aizsardzība
nebija izrunāta, “katrs darīja pēc savas saprašanas”, tagad atzīst U. Hmieļevskis.
Bet tagad esot skaidrs, ka “tā vienkārši ir lieta, lai būtu padarīts
kulturāli”, un neesot ko apspriest, vai tas ir dārgi, lēti, viegli vai
sarežģīti.