SIA “LNS Surdotehniskās palīdzības centrs” skaidro, kādēļ process nenoris raitāk.

“Rindā iestājos aprīlī, tā paša mēneša beigās saņēmu ziņu, ka esmu pieņemts uzskaitē un tagad tikai jāsagaida sava kārta. Tā nu līdz šai dienai arī gaidu. Pirms kāda laika piezvanīju, interesējos, atbildēja, ka šobrīd rindas kārtībā Liepājā apkalpo tos, kas pieteikušies janvārī,

tātad mana kārta pavisam lēnām, bet tuvojas. Nevar saprast, kādēļ šis process tik lēni iet uz priekšu?”

vaicā Andris.

Noskaidrojam, ka SIA “LNS Surdotehniskās palīdzības centrs” nodrošina valsts apmaksāto surdotehnisko palīglīdzekļu izsniegšanu nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem cilvēkiem piecās Latvijas pilsētās – Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī un Rēzeknē.

“Surdotehniskie palīglīdzekļi ir ierīces, kas palīdz cilvēkiem ar dzirdes zudumu sazināties un pilnīgāk piedalīties ikdienas dzīvē. Tās var būt gan skaņu pastiprinošās ierīces, gan brīdinājuma/signalizējošas ierīces, gan vizuālās komunikācijas ierīces,” laikrakstam skaidro SIA “LNS Surdotehniskās palīdzības centrs” valdes locekle Inese Immure un atzīst, ka vislielākais pieprasījums vienmēr bijis pēc dzirdes aparātiem.

“Dzirdes aparāta saņemšana vienmēr bijusi ilgi jāgaida, līdzīgi kā citi valsts apmaksāti pakalpojumi dažādiem izmeklējumiem vai operācijām.

Rindas garumu ietekmē gan valsts piešķirtā finansējuma apjoms, gan klientu pieprasījums. Tomēr situācija ir uzlabojusies. Kādreiz rinda dzirdes aparāta saņemšanai ilga gadu, bet, pateicoties valsts papildu piešķirtajam finansējumam, pēdējos piecos gados ir izdevies samazināt vidējo gaidīšanas ilgumu, tas katrā struktūrvienībā var būt atšķirīgs.

To ietekmē gan speciālistu esamība un pieejamība, gan pieprasījums konkrētā reģionā. Tradicionāli visgarākās rindas mēdz būt Latgalē, jo tur cilvēki aktīvāk izmanto valsts piedāvātās iespējas,” stāsta I. Immure.

Liepājā pēdējos gados dzirdes aparāts bijis jāgaida apmēram sešus mēnešus, bet šogad situācija ir mainījusies.

“Dzirdes aparāta saņemšanu pirmo reizi visilgāk nācās gaidīt tieši Liepājas klientiem, jo šīs struktūrvienības dzirdes aparātu pielāgošanas speciālists ilgāku laiku nav pieejams veselības stāvokļa dēļ un šādu speciālistu Latvijā ir ļoti maz.

Tika meklēti risinājumi, un no septembra reizi mēnesī vairākas dienas uz Liepāju tiek nosūtīti speciālisti no Rīgas vai Ventspils.

Turpināsim to darīt tik ilgi, līdz rinda pēc dzirdes aparātiem normalizēsies.

Jāatzīmē, ka klientiem ir iespēja pierakstīties dzirdes aparāta saņemšanai arī citā struktūrvienībā. Visīsākais gaidīšanas laiks šobrīd ir Rīgā un Ventspilī, kur jau tagad tiek apkalpoti klienti, kas uzņemti rindā augustā. Tātad, ja kādam Liepājas puses iedzīvotājam ir iespēja un vēlme vai vajadzība saņemt aparātu ātrāk, ir jādodas uz Ventspili vai Rīgu,” iesaka I. Immure.

Valsts pēdējos gados piešķir vairāk līdzekļu dzirdes aparātu izsniegšanai.

Ja laika posmā no 2018. līdz 2021. gadam vidēji gadā izsniegti 5350 dzirdes aparāti (Liepājā vidēji 365 aparāti), tad 2022. gadā jau izsniegti 6345 aparāti (Liepājā 424) un šogad (dati 2. novembrī) jau 7036 aparāti, no tiem Liepājā – 268.

Plāns ir izsniegt 8500 aparātu (Liepājā vismaz 380).

“2023. gadā vidēji mēnesī dzirdes aparātu rindā tiek uzņemti 350 cilvēki, no tiem Liepājā – 23 cilvēki.

Novembrī rindā pēc dzirdes aparāta gaida 1386 cilvēki, no tiem 200 cilvēku Liepājā. Turklāt tie, kuri strādā vai mācās, tehniskos palīglīdzekļus saņem steidzamības kārtā, t.i., mēneša laikā,” papildina I. Immure.

UZZIŅAI

Latvijā pieaugušajiem, sākot ar 3. pakāpes dzirdes zudumu (vismaz 55 dB labāk dzirdošajā ausī), valsts nodrošina šādus surdotehniskos palīglīdzekļus:

• dzirdes aparāts vai valkājams dzirdes palīglīdzeklis (komunikators);
• telefons ar pastiprinātāju vai digitāla vizuālā saziņas ierīce (planšetdators);
• FM radiofrekvenču pārraides sistēma vai savienotājvienība radio un televīzijas uztvērējiem (induktīvā spole);
• signalizēšanas ierīce ar vibrāciju un/vai gaismas signālu;
• signalizēšanas ierīces ar vibrāciju un/vai gaismas signālu bērnu un kopjamu personu uzraudzībai (videoauklītes);
• laikrādis (pulkstenis) ar vibrāciju un/vai gaismas signālu;
• bērni līdz 18 gadu vecumam valsts apmaksātu dzirdes aparātu var saņemt jau ar 1. pakāpes vājdzirdību pie dzirdes zuduma vismaz 15 dB.

Kā pieteikties valsts apmaksātiem palīglīdzekļiem?

– Vispirms jādodas pie ģimenes ārsta, kas nozīmēs pārbaudi pie otolaringologa (LOR). Speciālists pārbaudīs dzirdi, izveidojot audiogrammu. Ja pārbaudē konstatē vidēji smagu vai nopietnāku dzirdes zudumu, cilvēkam ir tiesības uz valsts apmaksātiem palīglīdzekļiem.

– Bērniem dzirdes aparāti ir pieejami arī viegla dzirdes zuduma gadījumā (sākot no 25 decibeliem, dzirdes aparātus izsniedz Latvijas Bērnu dzirdes centrs).

– Pēc tam jāuzraksta iesniegums Surdotehniskās palīdzības centram. Tas var būt brīvā formā vai arī izmantojot veidlapu, kas ir pieejama centra mājaslapā. Saņemtie dokumenti tiek izskatīti mēneša laikā.

– Ja nepieciešams saņemt palīglīdzekli steidzami, iesniegumam jāpievieno izziņa no mācību iestādes vai darba (arī tad, ja cilvēks ir pašnodarbinātais).

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.