Ap šo referendumu sabiedrībā izvērsušās plašas diskusijas, netrūkst arī spekulāciju un apzināti radītu mītu. Tāpēc dienu pirms tautas nobalsošanas vēlreiz pārskatīsim, par ko īsti ir runa. Tātad rīt referenduma balsošanas zīmēs būs rakstīts: “Vai jūs esat par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas satversmē” pieņemšanu?” Vēlētājiem būs jāizvēlas starp atbildēm par un pret.

Atgādināsim, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” paredz grozīt Satversmes 78. un 79. pantu, nosakot, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības rosināt Saeimas atlaišanu. Kā redzams, neatbilst patiesībai populārākais mīts, ko pašlaik aizgūtnēm kultivē referenduma pretinieki, lielākoties no valdošās koalīcijas politiķu aprindām, ka gadījumā, ja referendumā pārsvaru gūs Satversmes grozījumu atbalstītāji, tad viena desmitā vēlētāju daļa varētu atlaist Saeimu, tādējādi mazākums sāktu diktēt noteikumus vairākumam. Tā nav taisnība. Ja grozījumus pieņems, tad desmitā daļa vēlētāju varēs tikai rosināt Saeimas atlaišanu. Atlaist vai ne – par to atkal būtu jārīko referendums.

Satversmes grozījumu sagatavotāja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība skaidro: “Saeimas atlaišanas kārtība nav vienas dienas pasākums, bet gan pietiekami nopietna, dārga un laikietilpīga (6–9 mēneši gara) procedūra: vispirms ir jāsavāc 10000 notariāli apliecinātu parakstu (pašlaik katra paraksta notariāla apliecināšana maksā ap 10 latu). Pēc tam mēneša laikā ir jāsavāc viena desmitā daļa vēlētāju parakstu. Tikai tad, kad lēmuma projekts par Saeimas atlaišanu tiek nodots Saeimai un tā pati sevi neatlaiž, notiek referendums.”

Lai vēlētāju rosinātais Satversmes grozījumu projekts iegūtu likuma spēku, tad rīt tautas nobalsošanā tas būtu jāatbalsta vismaz pusei no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem, kuru skaits šā gada februārī bija 1 508 783, tātad – vismaz 750 000 vēlētāju.

Tautas nobalsošana 2.augustā ritēs no pulksten 7 rītā līdz 22 vakarā, balsot varēs jebkurā vēlēšanu iecirknī gan Latvijā, gan ārvalstīs. Liepājā rīt darbosies 20 iecirkņu – tajās pašās vietās, kur iepriekš. Divi iecirkņi, kā vienmēr, būs izvietoti Latviešu biedrības namā, kā arī 8.vidusskolā un 2.vidusskolā.

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”

Broņislavs Kozlovskis bija viens no pirmajiem, kurš, tikko Liepājā atvēra vēlēšanu iecirkņus, ieradās iepazīties ar referenduma materiāliem, lai zinātu, kādu izvēli tautas nobalsošanā izdarīt.