Kaut arī laiks kļuvis stipri siltāks un gan Tirdzniecības
kanāla, gan Liepājas ezera ledu klāj ūdens, makšķernieki, par spīti bīstamībai,
kad zem ūdens kārtas nav iespējams izvērtēt ledus biezumu un stiprību, nerimst
– ievērojams skaits vīru ar ”bada pātagām” sēž peļķēs, novēroja portāls.

Ik gadus nelaimes gadījumos uz ledus un ūdens iet bojā
vairāk cilvēku nekā ugunsgrēkos, portālu informēja VUGD Preses un sabiedrisko
attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere. ”Nelaimes gadījumi uz ledus
visbiežāk notiek laika periodā, kad ledus uz ūdens tilpnēm tikai veidojas, kā
arī pavasarī, kad notiek ledus kušana,” viņa uzsver: ”Laika periodu, kad ledus
ir visbīstamākais visā Latvijā vienlaicīgi izziņot nevar, jo gaisa temperatūras
dažādos reģionos ir ļoti atšķirīga. Tātad pašvaldības ir tās, kas savās
teritorijās pie ūdens krātuvēm var izvietot brīdinājuma zīmes.”

VUGD tāpat atgādina, ka ledus uz ūdens krātuvēm nekad nav
pilnīgi drošs: ”Vietas, kur ledus vienmēr būs plānāks, ir upju sašaurinājumi, zem
tiltiem, pie krastiem, niedru tuvumā, kuģu ceļos un to tuvumā, kanalizācijas un
strauta ieteku vietās. Un tā saucamo auksto avotu vietās. Ziemas periodā, kad
ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra zem ledus kārtas ir ap 0 ºC, aukstie avoti
saglabā savu konstanto temperatūru – ap + 8ºC, līdz ar to šajā situācijā tie
kļūst par siltajiem un virs tiem ledus ir plānāks.”

”Bieži vien cilvēki interesējas, kādam jābūt ledus biezumam,
lai tas būtu drošs. Nekādu konkrētu skaitli nosaukt nevar, jo, pirmkārt, ledus
biezums nav vienmērīgs. Otrkārt, rudenī ledus ir elastīgāks un līdz ar to
izturīgāks, bet pavasaros tas kļūst čaugans un pat vairākus desmitus centimetru
biezumā tas ir neizturīgs, līdzīgs sniegam,” uzsver I.Vetere un piebilst: ”Par
negadījumiem uz ledus runā galvenokārt saistot tos ar makšķerniekiem. Faktiski
tie ir gan zemledus makšķernieki, gan bērni un pusaudži, kuri par savu atpūtas
un rotaļu vietu izvēlas ledus klājumus, gan cilvēki, kuri ziemas periodā
izvēlas sev tuvāko ceļu, šķērsojot ūdens krātuves.”

Aktualizējot jautājumu par zemledus makšķernieku atbildību
situācijās, kad tiek nodarīti zaudējumi trešajām personām, tai skaitā
rīkojoties pārgalvīgi un dodoties makšķerēt uz plāna ūdenstilpju ledus,
apdrošināšanas sabiedrība ”BTA Insurance Company” SE (turpmāk – BTA) ieviesusi
līdz šim nebijušu apdrošināšanas pakalpojumu – makšķernieku
civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Lai mazinātu negadījumu skaitu,
kas notiek neapdomīgas rīcības rezultātā, zemledus makšķerniekiem būtu
jāuzņemas atbildība par trešajām personām radītajiem zaudējumiem, tai skaitā
par izdevumiem, kas radušies, veicot glābšanas darbus, ja noteikts
paaugstinātas bīstamības periods uz ūdenstilpju ledus.

VUGD atbalsta apdrošināšanu un pat rekomendē, taču uzsver,
ka tā ir katra paša cilvēka izvēle. Par VUGD veiktajiem glābšanas darbiem
nekādus zaudējumus no cietušā nepiedzen. Cilvēku glābšana – tas ir VUGD
uzdevums.

VUGD aicina līdzcilvēkus: ”Neesiet vienaldzīgi pret tiem,
kas atrodas uz ledus! Ja pamanāt no krasta pārāk tālu atrodošos cilvēkus,
ziņojiet par tiem glābšanas dienestam, zvanot pa tālruni 112! Ja pamanāt
ielūzušos, noteikti izsauciet glābšanas dienestu, zvanot 112!”

Portāls jau informēja, ka Tirdzniecības kanāla krastos, kā
arī Liepājas ezera ziemeļu krastā izvietotas brīdinājuma zīmes, kas aicina
nekāpt uz bīstama ledus. Diemžēl, kā portālam iepriekš atzina biedrības
”Liepājas ezeri” izpilddirektors Ēvalds Urtāns, ūdenstilpes apsaimniekotāji var
vien aicināt nekāpt uz ledus, var brīdināt par bīstamību, bet nevar saukt pie
atbildības: ”Nav, par ko sodīt, jo ne pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa (LAPK), ne pilsētas saistošajiem noteikumiem par šādu pārkāpumu nav
paredzēta atbildība.” Ē.Urtāns uzskata: ”Vajadzētu sistēmu sakārtot.” Viņaprāt,
tā ir bezatbildība, tagad kāpt uz ledus.

14Skatīt galeriju