Pirmdiena, 17. maijs Umberts, Herberts, Dailis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Rūpējas par savu vizītkarti

Rūpējas par savu vizītkarti
Foto: Andris Gertsons
11.11.2015 12:03

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Piejūras pašvaldībās galvenās vides problēmas saistītas ar jūras krasta
aizsardzību no cilvēka ietekmes – gan apbūves, gan kāpu izbraukāšanas. Bet
iekšzemē raizes mēdz sagādāt lielfermas un cūkmeni.

Cīņa ar dāņiem galā

Aizputes novads
ir tipiska iekšzemes pašvaldība. Novadā notiek aktīva lauksaimnieciskā darbība,
to šķērso divi tranzītceļi: viens uz Rīgu un otrs uz Kuldīgu. Tomēr pašvaldības
vadītājs Aivars Šilis saka: “Šobrīd ar spēcīgu vides piesārņojumu neesam
saskārušies.”

Ilgus gadus – vēl
pirms Aizputes novada izveides – Lažas pagasts cīnījās ar cūkaudzēšanas
kompāniju “Nygaard International”, kas pieder dāņiem. Pagastā
nožēloja, ka dota atļauja izbūvēt tik lielu kompleksu, kas iedzīvotājiem
pastāvīgi radīja problēmas. Viņi sūdzējās, ka tiek izbraukāti ceļi, blakus
fermai mētājas miruši dzīvnieki, bet pašas galvenās neērtības bija saistītas ar
neciešamo smaku, kas pagalmos uzvēdīja, vējam iegriežoties no fermu puses.

Šā iemesla dēļ
pašvaldība 2009. gada oktobrī noraidīja kompānijai “Nygaard
International” piederošā kompleksa paplašināšanas ieceri. 14 tūkstošu cūku
vietā gadā tika plānots nobarot 82 tūkstošus rukšu. Uzņēmums uzskatīja, ka šāds
domes lēmums ir nelikumīgs, un vērsās tiesā, lai panāktu tā atcelšanu.

Pirms diviem
gadiem tiesvedību izbeidza. Abām pusēm vienojoties, tika noslēgts
administratīvais līgums. Tas paredz, ka fermu paplašināšanu drīkst veikt uz
pusi mazākā apjomā nekā sākotnēji plānots – sivēnmāšu skaits būs 1500, bet gadā
nobaros 35 līdz 38 tūkstošus cūku. Lai “Nygaard International” varētu
turpināt darbu pie fermu paplašināšanas, vispirms jāizstrādā detālplānojums, kā
arī jāveic jauns ietekmes uz vidi novērtējums.

“Situācija
patlaban ir stabilizējusies – uzņēmums strādā, no cilvēkiem nav rakstisku
sūdzību par smakām. Ja izmanto pašvaldības ceļus, to saskaņo ar pagasta
pārvaldi, informē iedzīvotājus, ka izkliedēs uz laukiem mēslus, un atvainojas
par neērtībām,” stāsta A. Šilis. Pašvaldībā neesot manāmas
aktivitātes, kas liecinātu, ka cūku audzētāji kaut ko dara, lai īstenotu
paplašināšanās ieceri. “Varbūt būvniecību apturējis Āfrikas cūku mēris,
iespējams, arī situācija noieta tirgos austrumu pusē.” Novadā ir vēl viens
cūku audzēšanas komplekss – SIA “Ozolāji cūkaudzētava”. Arī par tās
darbību pēdējā laikā sūdzību nav bijis.

Uzmana tautas modrā acs
Tāpat pašvaldībā uzskata, ka veiksmīgi risina atkritumu apsaimniekošanas
jautājumus. Novadu šķērso lielceļi A9 un P112, un caurbraucēji mēdz savus
atkritumus atstāt ceļmalās, konteineros autobusu pieturās, kā arī stāvlaukumos
Kalvenes pagastā. Atkritumu kalnu dēļ tur iepriekš ik pa laikam bija vērojams
nepatīkams skats. “Tur galvenokārt vainojami tālbraucēji, kas apstājas un izmeta
savus gružus,” spriež A. Šilis. Lai arī par kārtību lielceļa malās
būtu jārūpējas valsts ceļu uzturētājam, to vajadzības gadījumā dara arī
pašvaldība. “Mēs nevaram nelikties ne zinis un tikai gaidīt, kad
ieradīsies ceļu uzturētājs. Tā tomēr ir mūsu vizītkarte,” pamato domes
priekšsēdētājs.

Bet ar
neapzinīgiem pašu novada iedzīvotājiem, kas cenšas izmest savus atkritumus tam
neparedzētā vietā, cīnās gan Pašvaldības policija, gan domes darbinieki. Viņi
mājsaimniecības aicina slēgt līgumus par atkritumu savākšanu. Reizēm palīdz arī
tautas modrā acs. A. Šilis min gadījumu, kad pēc mājas nojaukšanas
būvgruži nonāca privātīpašnieka zemē: “Cilvēki ziņoja, likām savākt. Tā ka
iedzīvotāji arī cits citu uzmana.”

Rāda priekšzīmi

Pēc iespējas dabai draudzīgāk savu darbu plāno arī valsts pārvalde –
apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

VARAM Vides
aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere uzsver, ka šai ministrijai ir
jārāda piemērs citām un tas arī tiek darīts. Vispirms viņa piemin tā saukto
zaļo iepirkumu: “Ja ir runa, piemēram, par papīru, vērtējam, vai
pārstrādāts no otrreizējām izejvielām, vai iespējams kopēt un drukāt no abām
pusēm.” Taču tā kā valsts pārvaldē ir ieviesta elektroniskā pārvalde, ļoti
daudzi procesi notiek elektroniskajā vidē un nav nepieciešamības dokumentus par
katru jautājumu izdrukāt un pavairot. Darbinieki to arī izmanto un novērtē,
līdz ar to papīra patēriņš tiek samazināts. Papīru cenšas izmantot pilnībā,
piezīmes rakstot uz lapas, kas no vienas puses jau izmantota.

Tāpat, veicot
iepirkumu par tīrīšanas pakalpojumiem, vērtē, kādi materiāli tiek izmantoti,
cik tie ir videi draudzīgi un kādā apjomā to plānots darīt. Jau vairākus gadus
spēkā ir VARAM rosinātais Ministru kabineta rīkojums par atkritumu šķirošanu
ministrijām. “Tas attiecas uz papīru, elektriskajām un elektroniskajām
iekārtām. Ieviesti dalītās atkritumu vākšanas konteineri, no kurienes nogādā
otrreizējai pārstrādei. Tie ir arī plastmasai, stiklam. Viens ir tas, kas
birojā rodas, bet cilvēki tāpat dzer un ēd, tāpēc nepieciešams nodrošināt, lai
arī šo iepakojumu var šķirot. Ir arī bateriju kastīte. Pasākumiem ūdens tiek
iepirkts stikla pudelēs ar piebildi, ka tās nodod atkārtotai uzpildīšanai,”
R. Vesere apgalvo, ka darbinieki tiek motivēti dzīvot videi draudzīgi. Turklāt
tā kā Rīgā dalīto atkritumu vākšana nav sakārtota, cilvēkiem iespējams sašķirotus
atkritumus atnest arī no mājām un izmest ministrijas konteineros. VARAM
darbiniekiem ir nodrošināta iespēja pie darbavietas atstāt velosipēdus. “Daudzi
uz darbu brauc nevis ar mašīnām, bet ar velosipēdiem, nāk ar kājām,”
stāsta R. Vesere. Viņa apliecina, ka cilvēki iespējas dzīvot videi
draudzīgi arī izmanto. “Pie mums lielākoties strādā tādi, kas ir zaļi domājoši,
jo esam tāda ministrija.”

Tiek apkopota arī
citu ministriju informācija par dalīto atkritumu vākšanu, līdz ar to tām un arī
valsts iestādēm jāveido šāda sistēma. “Lielākoties tas tiek ievērots. Vai
notiek pārējais? Kā nu kurā iestādē,” saka R. Vesere.

VARAM aicina zaļi dzīvot arī pašvaldībās un to
iestādēs. Vai tas tiek darīts, atkarīgs no cilvēka faktora. “Ļoti
svarīga ir izpratne, kādēļ mēs to darām, kas tālāk notiek un ko mēs no tā
iegūstam.”

PIELIKUMS “ZAĻĀ ISTABA” TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

PROJEKTA NR. 1-08/320/2015

20151001-1313-560d0753e1cc6.jpg

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz