Pirmā svētceļnieku grupa uz Aglonu jau devusies ceļā –
liepājnieki simtiem kilometru garo svētceļojumu sāka šorīt, 27.jūlijā, novēroja
portāls.

Kā portālam pastāstīja svētceļojuma vadītājs priesteris
Mariušs Kempa, kurš svētceļojumu vada jau ilgus gadus, ceļš un maršruts
liepājniekiem ir tradicionālais: ”Kopā tie ir 460 kilometri. Dienā vidēji
noiesim 30 kilometrus. 13.aujustā pievakarē plānojam sasniegt galamērķi, lai mazliet
atpūstos un 14.un 15.augustā piedalītos svinīgajā pasākumā.”

Viņš stāsta, ka svētceļnieki galvenokārt pārvietosies pa
šoseju: ”Pa mežiem neiesim. Dosimies Ezeres virzienā, izejot caur Auci, Bausku,
Skaistkalni un Neretu.”

Pēc M.Kempas teiktā šogad svētceļojumā no Liepājas devušies
aptuveni 40 svētceļnieki, kas ir aptuveni tikpat, cik iepriekšējos gados. Daudzi
no viņiem svētceļojumā dodas ne pirmo reizi. Jaunākajam svētceļojuma
dalībniekam ir tikai pieci gadi, taču arī viņš kopā ar ģimeni ceļā devās jau
otro gadu pēc kārtas. Savukārt vecākajam svētceļojuma dalībniekam ir vairāk
nekā 60 gadu.

Svētceļojuma laikā tā dalībnieki, kā pastāstīja M.Kempa,
daudz laika velta lūgšanām, garīgām pārdomām, lai stiprinātu savu ticību.
Brīdis, kad pēc grūtā un garā ceļa parādās Aglonas bazilikas torņu smailes,
esot ļoti emocionāls un daudzu svētceļnieku acīs esot asaras.

Ivars no Nīcas novada svētceļojumā dodas pirmo reizi. Viņš
portālam atklāja, ka svētceļojuma mērķis ir ”atrast sevi”, sakātot domas. Taujāts,
vai nebažījas par gaidāmajām grūtībām, viņš atzina: ”Par to nedomāju, mēģināšu
uzstādīto mērķi sasniegt.”

Rīdzinieks Sandris Cīrulis, kurš, kā pats saka uz vasaru
atgriezies Liepājā, jautāts, cik svētceļojumos jau devies, neslēpj: ”Īsti
neatceros – astoto vai devīto reizi. Motivācijas ir vairākas. Pirmkārt, svētceļojums
ir dvēselei. Tā ir iespēja tikt projām no ikdienas, pārdomāt, kas bijis, ko
varbūt dzīvē vajadzētu izmainīt. Un šis pasākums ir iespēja vairāk pievērsties
Dievam. Ja es svētceļojumu laikā negūtu dvēseles mieru, neturpinātu iesākto. Jo
svētceļojumi ir process. Kā dziesmā, kas tapa kāda svētceļojuma laikā: dzīve ir
svētceļojums. Jo sevis pilnveidošana nebeidzas šeit, tas ir svaigas elpas
vilciens, kam apkārt nav ikdienas rūpes. Svētceļojuma laikā ir daudz vieglāk
sakārtot domas.

Savukārt kāda liepājniece, kura šogad dodas jau savā trešajā
svētceļojumā, stāsta: ”Svētceļojums – tā ir barība dvēselei. Man vairs nav
konkrēta mērķa. Pirmo reizi, dodoties svētceļojumā, gan tāds bija – lūdzu par
radiniekiem. Tagad eju tādēļ, ka man tas ir nepieciešams. Sevis sakārtošanai.
Protams, ka ir grūti. Gan fiziski, gan garīgi. Īpaši pirmās trīs dienas, kad
ļoti gribas atgriezties. Bet vēlāk tas pāriet.

Vēl jūlijā svētceļojumā dosies arī jelgavnieki un
valmierieši. Jelgavnieki uz Aglonu svētceļojumā dosies 30.jūlijā, valmierieši –
31.jūlijā. No Ventspils šogad svētceļnieku grupas nebūs. Savukārt svētceļnieku
grupa no Kolkas uz Aglonu dosies ar velosipēdiem, taču vēl nav precīzi zināms
grupas izbraukšanas datums.

No Rīgas uz Aglonu svētceļnieku grupas no Sv.Jēkaba
katedrāles un Sv.Alberta baznīcas draudzes iezies 1.augustā. Sv.Alberta draudze
norādījusi, ka tai nebūs vairāk par 50 cilvēkiem un svētceļnieku grupu vadīs
tēvi kapucīni.

Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki ir
gada lielākie katoļu svētki, kas Aglonā – starptautiskas nozīmes svētvietā
Latvijā – pulcē tūkstošiem katoļu un citu konfesiju ticīgo gan no Latvijas, gan
citām valstīm. Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki atzīti
par valsts nozīmes pasākumu, un tiem tiek piešķirti līdzekļi arī no valsts
budžeta.

Pērn Aglonas svētkus apmeklēja aptuveni 100 tūkstoši
cilvēku, aizpērn – 120 tūkstoši.

31Skatīt galeriju