Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens vispirms runāja par pandēmijas un attālināto mācību radītajām sekām skolās. “Varētu būt diezgan lieli pārsteigumi un caurumi zināšanu līmenī,” viņš pieļāva, tāpat pētījumi liecinot, ka psiholoģiskās problēmas varētu pārnesties arī uz klātienes vidi. “Esam izstrādājuši algoritmu, kā gan skolēni, gan vecāki, gan arī pedagogi var vērsties pēc atbalsta, bet liela problēma ir sociālo psihologu trūkums,” uz šo atbildēja Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere, kas norādīja, ka šī problēma skar gan vispārizglītojošās skolas, gan pirmsskolas izglītības iestādes, gan arī iekļaujošo izglītību. Tā kā katrā Liepājas bērnudārzā nav sociālā psihologa, šāds speciālists noalgots Izglītības pārvaldē, un viņa pārziņā ir darbs ar visām pirmsskolas izglītības iestādēm, bet ar to noteikti nav pietiekami.

Liepājas bērnudārzos šobrīd trūkstot aptuveni 27 pedagogu, atklāja pārvaldes pārstāvji, tāpēc, pēc liepājnieku domām, būtu nepieciešama plašāka stipendiju programma, lai veicinātu PII auklīšu vai pedagogu palīgu kvalifikācijas celšanu un interesi par to. Pašvaldība piedāvā stipendijas un savu atbalstu arī pirmsskolas pedagogiem, bet nereti jaunie speciālisti nemaz nepiesakās, norādot, ka darba samaksa nav konkurētspējīga. “Lūkojoties uz problēmu ilgtermiņā, ja nebūs algu palielinājuma, skolotāju pieauguma nebūs,” uzskata Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Vidējā alga pedagogiem šobrīd esot ap 870 eiro mēnesī, bet mērķis esot to palielināt līdz 1200 eiro. Tomēr tuvāko trīs gadu laikā to, visticamāk, sasniegt nebūs iespējams, pieļāva A. Ašeradens. “Pie konkurētspējīga atalgojuma mēs nonāksim, bet objektīvi tas nevar notikt tik ātri, cik gribētos,” viņš skaidroja.

Vēl liepājnieki norādīja, ka skolu optimizācijai, kas kopumā noritējusi veiksmīgi, ir tomēr arī trūkumi pandēmijas kontekstā. “Esam pārapdzīvojuši skolas, un tas rada jaunas problēmas. Visspilgtāk tās izpaužas iekļaujošajā izglītībā. Telpu resurss, pedagogu nodrošinājums, pārslodze, speciālo programmu pieejamība,” uzsvēra K. Niedre-Lathere. Viņai diemžēl bija piemērs par kādu bērnu, kam nepieciešama speciālās izglītības programma, bet šobrīd skolā vienkārši nav vietas. Jo tikai divas Liepājas skolas īsteno speciālās programmas un tajās bērnu kvota ir pilna. Citās izglītības iestādēs pret šīs programmas ieviešanu esot liela pretestība, ņemot vērā ietekmi uz reitingiem, telpu nodrošinājumu, pedagogu noslodzi. Tāpat noteikts, ka šādi bērni drīkst atrasties tikai skolā, kurā īsteno speciālo programmu. “Nepieciešams atbalsta personāls, vismaz speciālais pedagogs, vismaz psihologs. Tam šobrīd nav risinājuma, jo nav nedz budžeta, nedz štata,” skaidroja K. Niedre-Lathere. Tāpat viņa uzsvēra, ka, meklējot labākos risinājumus nozarei, nereti ir svarīgi iedziļināties katras iestādes unikālajā situācijā. “Lai mēs spētu runāt par izglītības kvalitāti, jāveido individualizēti atbalsta mehānismi. Nevaram visām skolām nospraust vienādus, fundamentālus uzstādījumus, jo profils ir ļoti plašs. Ar katru jāstrādā atsevišķi, balstoties uz konkrētajiem novirzieniem un vajadzībām,” Izglītības pārvaldes vadītāja norādīja.