Lai gan Latvijā putnu gripa šoziem nav konstatēta, tomēr ikvienam, kuram pieder kaut vai tikai viena vistiņa, ir jāveic bioloģiskās drošības pasākumi, lai izvairītos no mājputnu saslimšanas ar šo infekcijas slimību. Lielākoties lauksaimnieki drošības prasības ievēro, “Kurzemes Vārdam” pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dienvidkurzemes pārvaldes vadītāja Gunta Kapeniece.

“Mums ir dots uzdevums pārbaudīt putnu turēšanu desmit kilometru rādiusā ap komerciālām novietnēm, tādām kā “Nīckrasti”,” G. Kapeniece sauca piemēru. Dienvidkurzemes pārvaldes uzraugāmajā teritorijā – Liepājas, Saldus, Kuldīgas apkaimē – ir kopumā 42 putnu fermas, kas ražo produkciju pārdošanai, un reģistrēts pavisam ap 600 saimniecību, kurās tur jebkādus mājputnus, arī pavisam mazā skaitā. “Gandrīz visur pārbaudes esam veikuši, un ir bijuši tikai trīs četri gadījumi, kad viens otrs saimnieks pasaka: “Turēju putnus ārā un turēšu!” Sākotnēji mēs tikai brīdinām, bet, ja pārkāpumi būs atkārtoti, tad jau būs jāmaksā naudas sods,” stāstīja pārvaldes vadītāja. “Galvenais pārkāpums ir – putnus turēt ārā. Eiropā putnu gripa draud strauji izplatīties līdz ar savvaļas putnu migrāciju.”

Savvaļas putni ar gripu sirgst maz, taču ir šīs infekcijas pārnēsātāji, it īpaši – ūdensputni. Turpretī mājputni pret slimību ir daudz uzņēmīgāki. Tādēļ mājputnus nedrīkst laist laukā līdz brīdim, kad beigsies putnu pavasara migrācija – konkrēts ierobežojumu beigu datums nav zināms. Ja grib mājputnus turēt ārā, tad vajadzīga nojume ar ūdens necaurlaidīgu jumtu, “lai savvaļas putns nojumē nevar pat iekakāt”, nojumei jābūt tā norobežotai, lai nenotiktu ne vismazākā saskarsme mājputniem ar savvaļas putniem. Saimniekiem jāvalkā maiņas apavi un jāievēro vēl vairākas citas drošības prasības. Tādi paši noteikumi ir spēkā, ja putnus tur pilsētā, uzsvēra G. Kapeniece. Turklāt, pat ja saimniecībā ir tikai viens mājputns, kaut vai tikai viena klukste, tai jābūt reģistrētai.

“Drošības pasākumus ievērot nav pārāk sarežģīti. Taču putni jau ir sajutuši pavasara gaisu. Telpās viņiem nav tādas labsajūtas kā laukā. Ārā laistu putnu olām tomēr ir cita kvalitāte. Bet, ko darīt, likumpaklausīgiem mums jābūt,” atzina Grobiņas novada lauku attīstības konsultante Inga Ratniece, kuras pašas saimniecībā ir pārdesmit dējējvistu, un tās ražo olas ģimenes pašpatēriņam.

Ja iedzīvotāji atrod beigtus putnus, par tiem jāziņo PVD, policijai vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, sacīja G. Kapeniece, piebilstot, tā kā nav pirmā reize, kad Latvijā jāievēro piesardzība putnu gripas draudu dēļ, lauksaimnieki par to ir diezgan labi informēti un aizvien saprotošāki.

PVD ziņo, ka 2020. gadā Polijā putnu gripas uzliesmojumi konstatēti 18 mājputnu fermās, vairākas reizes – Slovākijā, Ungārijā, Rumānijā, pa atsevišķam gadījumam Čehijā, Ukrainā un Vācijā. Savukārt pa vienam savvaļas putnu saslimšanas gadījumam bijis Polijā un Vācijā. Slovākijā šī slimība bijusi arī kādam nebrīvē turētam spārnainim, kurš nav mājputns. Šie visi ir bijuši augsti patogēnas putnu gripas gadījumi, tas nozīmē – slimība izplatījās strauji, izraisot nopietnu putnu saslimšanu ar augstu mirstības koeficientu (līdz 100 procentiem 48 stundu laikā). Savukārt Dānijā kādā mājputnu novietnē konstatēta saslimšana ar zemi patogēnu putnu gripu jeb ar vieglu slimības norisi.

Ornitologs, gulbju pētnieks Dmitrijs Boiko “Kurzemes Vārdam” atzina – putnu audzētājiem drošības noteikumi jāievēro ir, tomēr viņš nedomā, ka mūsu zemē būtu pamats satraukumam par iespējamu putnu bojāeju masveidā. Latvijā gredzenotie gulbji parasti ziemo Vācijā, šoziem ir stipri siltāks un viņi novēroti Polijā, galvenokārt šīs valsts ziemeļos. Taču pa kādam Latvijā gredzenotam putnam var atrast arī Dānijā vai Slovākijā un Ukrainā. Citus gadus Latvijā ir bijušas, bet nav apstiprinājušās aizdomas par savvaļas putnu saslimšanu ar putnu gripu. “Pa divdesmit gadiem, kamēr pētu putnus, neesmu tādus gadījumus redzējis,” atzīst D. Boiko.

Šī ziema ir silta un maiga, ļoti daudzi gājputni nemaz nav no Latvijas aizlidojuši, bet viena daļa jau no Vācijas un Polijas ir klāt – novērotas gan zosis, dzērves, gan ķīvītes. “Ne tikai lielajiem ūdensputniem, arī mazajiem, pat zīlītēm, šī bija viegla ziema. Ir pat grūti saprast, kuri ir bijuši migranti, kuri – ziemotāji. Vieglā ziema nozīmē to, ka izdzīvos arī vājākie, bet sugu populācijām tas nemaz nav tik labi, jo vājāko putnu pēcnācēji arī būs vārgāki,” piebilda D. Boiko.