LPPA prezidents Ivo Ošenieks norāda, ka šobrīd netiek nodrošināta Sabiedriskā transporta pakalpojuma likuma mērķa izpilde – nodrošināt iedzīvotājiem pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus, un ilgstoši tiek ignorēti nozares pārstāvošo organizāciju brīdinājumi par iespējamām problēmām nozarē, un aicinājumi sakārtot sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālās nozīmes maršrutu tīklos.

Biedrība pieprasa Linkaita nekavējošu demisijas pieprasījumu un ATD valdes darbības izvērtēšanu un tās atbilstību ieņemamajiem amatiem.

Vēstulē teikts, ka “esošā situācija ir kliedzoša”, jo sabiedriskā transporta pakalpojuma maršrutu tīkla daļā “Ogre, Aizkraukle” AS “Liepājas autobusu parks” nespēj nodrošināt pērn 9.aprīlī noslēgtā līguma pienācīgu izpildi.

Šā gada 1.jūlijā minētajā maršrutu tīklā daļā jeb lotē netika izpildīti vairāk kā 70 reisi, 4. un 5.jūlijā netika izpildīti vairāk kā 50 reisi. Savukārt, 6.jūlijā pēc pārvadātāja “Liepājas autobusu parks” mājas lapā iekļautās informācijas, netiks izpildīti arī vairāk nekā 50 reisi. Attiecīgi kopumā kopš 1.jūlija nav nodrošināti vairāk nekā 280 reisi.

LPPA vēstulē teikts, ka pakalpojuma nenodrošināšana pilnā apjomā ir ietekmējusi nozīmīgas sabiedrības daļas pārvietošanās vajadzības – pēc datiem par tādu pašu periodu 2021.gadā – aptuveni 16 500 pasažieriem.

Vienlaikus LPPA norāda, ka “Liepājas autobusu parks” ilgstoši nespēj nodrošināt arī visu reisu izpildi maršrutu tīkla daļā Liepāja.

Biedrības raksta, ka papildus ir pārkāpts arī līguma punkts, kurā noteikts, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā izmantojamo autobusu saraksts, saskaņā ar apsekošanas rezultātiem līgumam tiks pievienots ne vēlāk kā 2022.gada 1.jūnijam, noslēdzot atsevišķu vienošanos, taču realitātē šī vienošanās ir ar datumu 2022.gada 9.jūnijā, bet elektroniskā paraksta laika zīmogs ir 20.jūnijs.

Maršruta tīkla daļās “Cēsis” un “Limbaži, Sigulda” pārvadātājs AS “Nordeka” vispār neuzsāka pērn 4.aprīļa līguma izpildi.

LPPA norāda, ka cita pārvadātāja darbība liecina, ka bija visi apstākļi, lai objektīvi uzsāktu pakalpojuma nodrošināšanu no 1.jūlija citā pakalpojuma teritorijā un nepastāvēja nepārvaramu ārējo faktoru ietekme līguma faktiskai darbības uzsākšanai. Līdz ar to LPPA secina par iespējamo “Liepājas autobusu parks” un “Nordeka” maldinošo informāciju, iesniedzot piedāvājumus attiecīgajam konkursam un vēlāk arī jau parakstot līgumu par pakalpojumu nodrošināšanu.

LPPA jau iepriekš ir norādījusi par iepirkumu nolikumu neatbilstībām reālai ekonomiskai situācijai un problēmām iesniegto piedāvājumu izvērtēšanas procesā. 

“Taču līdz šim satiksmes ministrs ir izlicies to nesadzirdam un atbildību centies novirzīt tikai uz ATD,” vēstulē raksta Ošenieks.

LPPA aicina atbildīgās institūcijas steidzami, atbilstoši Iepirkuma biroja vadlīnijām, pārtraukt iepirkuma procedūru par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīkla daļās maršrutu tīkla daļās “Dobele, Jelgava”, “Madona”, “Gulbene, Alūksne, Balvi”, “Rēzekne, Ludza”, “Talsi, Tukums”, “Valmiera, Valka, Smiltene” un “Ventspils”.

Lai vēl būtiskāk nepasliktinātu iespēju iedzīvotājiem saņemt sabiedriskā transporta pakalpojumus, kā arī ņemot vērā “to, ka iepriekš minētie pārvadātāji iespējams ir snieguši nepatiesas ziņas saistībā ar noslēgtiem līgumiem par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīkla daļā “Ogre, Aizkraukle”, “Cēsis” un “Limbaži, Sigulda”” LPPA pieprasa lauzt 2021.gada 9.aprīļa noslēgto līgumu par loti “Ogre, Aizkraukle”, 2021.gada 4.aprīļa līgumu par loti “Cēsis” un 2021.gada 29.aprīļa līgumu par loti “Limbaži, Sigulda”.

LETA jau ziņoja, ka ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja, ka saistībā ar “Liepājas autobusu parka” nespēju izpildīt visus paredzētos reisus direkcija pieļauj iespēju pārtraukt līgumu ar pārvadātāju.

Viņš norādīja, ka ceturtdien, 7.jūlijā, ir sasaukta Sabiedriskā transporta padomes ārkārtas sēde, kurā tiks skatīts jautājums par “Liepājas autobusu parka” nespēju izpildīt visus paredzētos reisus, kā arī ir sākta sistemātisko pārkāpumu uzskaites procedūra, kas var novest arī pie tā, ka līgums var tikt pārtraukts, ja uzņēmums netiks galā ar šo problēmu.

Godiņš skaidroja, ka “Liepājas autobusu parks” nespēj izpildīt visus paredzētos reisus saistībā ar šoferu trūkumu.

“Situācija nav apmierinoša. Katru dienu tiek komunicēts ar uzņēmuma vadību, tostarp arī vakar [5.jūlijā] bija tikšanās ar “Liepājas autobusu parka” valdi un padomi, kurā ATD norādīja, ka situācija nav pieņemama un ir nepieciešams maksimāli ātrs risinājums,” teica Godiņš.

Viņš minēja, ka nav pieņemamas divas lietas – attiecīgo reisu neizpilde un kompānijas komunikācija gan ar attiecīgajām pašvaldībām, gan arī ar pasažieriem. “Abas problēmas uzņēmums sola risināt,” teica Godiņš.

Tāpat viņš piebilda, ka vēl dienu pirms līgums stāšanas spēkā uzņēmums apliecināja ATD, ka ir nokomplektēts pilns štats, kas nepieciešams, lai sniegtu līgumā noteiktos pakalpojumus, taču pirmajā dienā apmēram 10 šoferu neieradās darbā.

Savukārt “Liepājas autobusu parka” valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns aģentūru LETA informēja, ka uzņēmums plāno novērst reisu neizpildi Ogrē un Aizkrauklē vēlākais līdz 18.jūlijam.

Viņš norādīja, ka “Liepājas autobusu parks” strādā pie autobusu vadītāju piesaistes. Uzņēmums aicina darbā joprojām dīkstāvē esošos un nenodarbinātos šoferus, kuri iepriekš apkalpoja Ogres un Aizkraukles maršrutus. Tāpat “Liepājas autobusu parks” pārkārto iekšējos resursus tā, lai pēc iespējas mazāk ietekmētu plānoto reisu norisi Ogrē un Aizkrauklē, piesaistot autobusu vadītājus no Liepājas un Pierīgas.

Viņš arī atzīmēja, ka uzņēmums ir palielinājis klientu zvanu centra kapacitāti, lai gadījumos, kad reisi ir atcelti vai kavējas, iedzīvotāji varētu sazvanīt pārvadātāju.

Linkaits savukārt aģentūrai LETA norādīja, ka saistībā ar “Liepājas autobusu parks” nespēju nodrošināt pasažieru pārvadājumus Ogres un Aizkraukles lotē pilnā apmērā ATD steidzami ir jārod risinājums, kas atbilst pasažieru interesēm, un pēc iespējas ātrāk jānodrošina radušos nepilnību novēršanu.

Viņš norādīja, ka šajā situācijā prioritāte ir pasažieru tiesības un iedzīvotāju iespēja izmantot drošu, kvalitatīvu un uzticamu sabiedrisko transportu.

Pēc Konkurences padomes 2022.gada 29.marta lēmumā par Konkurences likuma pārkāpuma konstatēšanu “Liepājas autobusu parka” darbībās, uzņēmuma mazākuma akcionārs (34,85%) ir Liepājas pašvaldība, bet 59,83% akciju pieder SIA “LAP1R”, kas, pēc “Firmas.lv” datiem, pastarpināti pieder Andra Šķēles (67%) un Aināra Šlesera (33%) ģimenēm.

Kompānija “Liepājas autobusu parks” reģistrēta 1995.gadā, un tās pamatkapitāls ir 878 417 eiro, liecina “Firmas.lv” informācija. Uzņēmums 2020.gadā strādāja ar 10,926 miljonu eiro apgrozījumu un 475 752 eiro peļņu.