Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina
zemes īpašniekus un pašvaldību vadītājus sakopt sev piederošās teritorijas, lai
pavasarī samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, portālam skaidroja Valsts
ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas
priekšniece Inga Vetere.

”Viens no ugunsbīstamākajiem periodiem Latvijā ir pavasaris,
kad ik dienas tiek reģistrēts desmitiem un pat simtiem kūlas ugunsgrēku, kuros
izdeg zeme, sadeg ēkas un gūst apdegumus vai pat iet bojā cilvēki. Pavasarī
cīņa ar kūlas ugunsgrēkiem ir jau cīņa ar sekām – ja rudenī lauki un arī
pilsētas, dzelzceļa un ceļa malas būs sakoptas, nebūs kūlas, kam pavasarī degt,”
viņa uzsver.

Un turpina: ”Var teikt, ka viens pavasaris ir lietaināks,
cits sausāks, un no tā lielā mērā ir atkarīgs kūlas ugunsgrēku skaits. Tomēr,
apskatot statistiku par pēdējiem gadiem, var pārliecināties, ka Latvijā gadu no
gada ir tādi novadi, kur šo ugunsgrēku skaits mērāms desmitos, bet ir novadi,
kur nav reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks. Vai tā ir sagadīšanās vai tomēr attieksme
pret vidi, kurā dzīvojam un saimniekošanas veids?”

Sakarā ar to, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde pašvaldību attīstības un
pārraudzības jomā, VUGD aicina uzlabot pārraudzību pār pašvaldībām attiecībā uz
teritorijas sakopšanu, lai tās veiktu nepieciešamos pasākumus – novērstu kūlas
veidošanos, kā rezultātā pašvaldību pārziņā esošajās teritorijās tiktu
ierobežota kūlas ugunsgrēku izcelšanās iespējamība. Turklāt pēc VUGD rīcībā
esošās informācijas apmēram 70 % kūlas ugunsgrēki notikuši pašvaldībām
piederošajās teritorijās.

VUGD aicina veikt pastiprinātu uzraudzību pār to, kā
pašvaldības veic obligāto zemes aizsardzības pasākumu (zemes apsaimniekošanas
pasākumi un zāles pļaušana, lai novērstu kūlas veidošanos) izpildi un kontroli
savās administratīvajās teritorijās, t.sk., pašvaldībām piederošajos zemes
gabalos, par kuru nepildīšanu atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 51.panta otrajai daļai paredzēta administratīvā atbildība.

VUGD atgādina, ka atbilstoši LAPK 51.panta otrajai daļai par
zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu
kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro,
bet juridiskajām personām – no 700 līdz 2900 eiro. Saskaņā ar LAPK 210.pantu
pašvaldību administratīvās komisijas ir tiesīgas izskatīt šā kodeksa 51.panta
otrajā daļā un 179.panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu
lietas.

Vienlaicīgi VUGD informē, ka saskaņā ar Ministru kabineta
2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 ”Ugunsdrošības noteikumi” 21.punktu,
zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta
teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šās prasības pārkāpšanu, atbilstoši
LAPK 179.panta pirmajai daļai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzliek
naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskai personai –
no 280 līdz 1400 eiro.