Ceturtdiena, 9. aprīlis Valērija, Žubīte

Saliedēties biznesam un cilvēkiem. Uzņēmēji sadarbojas un pielāgojas krīzes apstākļiem

Saliedēties biznesam un cilvēkiem. Uzņēmēji sadarbojas un pielāgojas krīzes apstākļiem
Jaunos sejas aizsargvairogus jau saņēmusi Liepājas Reģionālā slimnīca. Attēlā (no kreisās) Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas virsmāsa Jūlija Spicina un Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļas virsmāsa Jekaterina Berezovska. (Foto: publicitātes)
26.03.2020 07:00

Ilze Ozoliņa

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Covid-19, kas radījis satricinājumu ekonomikā, kādu uzņēmumu, visticamāk, nogremdēs, citu padarīs spēcīgāku. Taču, kā jebkura krīze, arī šī paver jaunas iespējas, ja vien uzņēmēji spēs tai pielāgoties un, reaģējot uz esošo situāciju, ātri pārorientēties. Daži pozitīvi piemēri jau ir.

Jauns produkts 48 stundās

No 17. līdz 19. martam Latvijā notika pirmais pilnībā virtuāls hakatons (programmēšanas problēmu un jauno tehnoloģiju izmantošanas iespēju izpētes pasākums) “HackForce“, kura mērķis bija atrast risinājumus koronavīrusa krīzes radītajiem izaicinājumiem, piesaistot brīvprātīgos resursus visas sabiedrības līmenī.

Pirmo vietu un lielāko finansējumu (12 000 eiro) ieguva projekts, kas nu strādā ar zīmolu “Shield 48”, proti, 3D printēts sejas aizsargs medicīnas profesionāļiem un apkalpojošā sfērā strādājošiem. Sejas vairogs irpapildu barjera starp medicīnas personālu un pacientu, samazinot vīrusa izplatīšanos gaisa pilienu ceļā. Tā galvenais uzdevums ir neļaut sejai pieskarties ar rokām, kā arī aizsargāt acis.

Hakatonā pie projekta strādāja liepājnieks, uzņēmuma “Baltic3D” līdzīpašnieks Didzis Dejus, kā arī Jānis Jātnieks, Einārs Edžiņš, Fricis Pirtnieks, Maruta Skudra-Rumba, grafiskā dizainere Sofija Jakobsone, Elvīra Krēķe, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ārsts Armands Buļs un citi, kas palīdzējuši idejas realizācijā. Sejas aizsargvairogu prototipu atzinīgi novērtējuši gan ārsti, gan citi eksperti.

“Ārkārtas apstākļos nepieciešamas komandas, kas spēj šādās situācijās strādāt. Mēs esam viena no komandām, kas piekritusi iet palīgā valstij un mediķiem,” norāda D. Dejus. Šobrīd “Shield 48” komandas darba režīms ir ļoti spraigs. “Maz miega, maz ēdiena, daudz strādājam” raksturo Didzis. “Nepārtraukti tiek uzlabota sejas vairoga funkcionalitāte. Jo tieši tā, nevis dizains, ir produkta prioritāte.”

Nākamajā naktī pēc uzvaras hakatonā jau veikta sejas vairoga dizaina prototipēšana un pabeigta 50 vienību ražošana. Saražotie vairogi piegādāti Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcai un Nacionālajam veselības dienestam novērtēšanai. Uzsākts arī apjomīgs darbs pie sadarbības tīkla izveides visā Latvijā, apvienojot cilvēkus un organizācijas, kuriem pieejamas CNC un lāzera griešanas tehnoloģijas.

Līdz otrdienas rītam “Shield48” bija saņēmis 3500 pasūtījumus, izpildījis aptuveni 370 piegādes. Pieprasījums pēc jaunā produkta ir ne tikai Latvijā – pasūtījumi saņemti arī no Igaunijas un Lietuvas. “Taču mūsu prioritāte ir Latvija. Kā būs pēc tam – skatīsimies,” teic “Baltic3D” līdzīpašnieks.

Tirgum jāpielāgojas strauji

48 stundu laikā ar daudzu cilvēku atbalstu “Shield 48” projektā iesaistītajiem izdevies izveidot decentralizētu vairogu piegādes tīklu, īsā laikā tapusi arī ražotāju sadarbības kopiena. Ražotāju tīkls turpina paplašināties. “Tikai ar kopīgu darbu mēs šo varam paveikt,” uzsver D. Dejus.

Viens no projekta partneriem ir uzņēmuma “Inser IT” struktūrvienība “InCopy drukas studija” Liepājā, kas vairogus ražo pilnībā, nodrošinot pieprasījumu Kurzemē. “Pieprasījuma apjomi turpina augt, nu jau vairs ne pa dienām un stundām, bet minūtēm. Šonedēļ būsim saražojuši tūkstoti vairogu, taču pašu spēkiem esam spējuši attīstīt ražošanas līniju, un nākamnedēļ jau būsim gatavi ražot trīs tūkstošus vairogu vienības nedēļā,” pastāsta “Inser IT” vadītājs Atis Ķīnasts.

Pirmie Liepājā saražotie vairogi piegādāti Liepājas Reģionālajai slimnīcai un Liepājas domei. A. Ķīnasts: “Skaidrs, ka šis pavērsiens, kas pirms divām nedēļām notika Latvijā un Eiropā, bija straujš, un to prognozēt nevarēja neviens. Naža dūriens mugurā ir pilnīgi visām nozarēm. Mūsu tiešie darba pienākumi ir informācijas tehnoloģiju apkalpošana, kā arī drukas serviss. Šī situācija ietekmē arī mūs, daudz kas ir pēkšņi apstājies, tāpēc nozares, kas nonākušas grūtībās, šķirot nevar. Jāsaprot, ka tas, kas notiek šobrīd, ir, tā teikt, paraugdemonstrējums situācijām, kādas, visticamāk, tuvākā vai tālākā nākotnē pasaule pieredzēs. Līdzīga veida krīzes būs neizbēgamas, un līdz šim mēs nebijām saskārušies ar tām problēmām, kādas mums un mūsu bērniem nāksies risināt. Līdz ar to uzņēmējdarbībā šobrīd jābūt ļoti elastīgam, lai spētu pielāgoties tirgum ne jau vairs gada vai mēnešu, bet gan stundu laikā. Mēs aicinājumu piedalīties aizsargmasku ražošanā saņēmām pagājušo ceturtdien un 48 stundu laikā, pavadot bezmiegā, izvērtējām savas iespējas, loģistiku utt. Mums, “InCopy” komandai, tas veiksmīgi izdevās, un rezultātā, ja pirmajā dienā izgatavojām desmit vairogus, tad otrajā dienā jau 50, pēc tam 150. Pielāgošanās kaut kādām situācijām nepieciešama ļoti strauja, jo krīzes var būt visdažādākās.”

Septiņus savus 3D printerus sejas vairogu ražošanai aizdevusi arī Raiņa Liepājas 6. vidusskola. Kopā ar Kurzemes Biznesa inkubatora (KBI) diviem printeriem “Coworking Liepaja” telpās pavisam izvietotas 11 šādas iekārtas, kas gatavas printēt vairogam nepieciešamos rāmjus 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā.

“Šis projekts kārtējo reizi pierāda, ka visas sarežģītās lietas patiesībā ir ļoti vienkāršas. Vajadzīgā brīdī, vajadzīgā laikā sanākuši kopā cilvēki ar pareizo izdomu,” par projektu “Shield 48” spriež Kurzemes Biznesa inkubatora vadītājs Salvis Roga. Viņš pieļauj, ka tuvākajā laikā no Latvijas uzņēmējiem gaidāmas vēl kādas jaunas iniciatīvas, kas dos savu artavu Covid-19 krīzes apkarošanā.

Arī KBI drīzumā iecerējis Liepājā realizēt iniciatīvu, lai kopā ar uzņēmējiem strādātu pie risinājumiem tam, kā dzīvot pēc krīzes. “Situācija pasaulē pēc kāda laika normalizēsies, lai gan tā, kā dzīvojām līdz šim, visticamāk, vairs nebūs. Cilvēki un uzņēmēji aizvien vairāk sāks domāt par to, kā būt gataviem šādām ārkārtas situācijām,” teic S. Roga.

Lai noturētos virs ūdens

Liepājā vairāki veļas ražotāji, reaģējot uz lielo pieprasījumu, jau ķērušies pie sejas aizsargmasku ražošanas. Pirmā par to paziņoja SIA “Tonus Elast,” kuras piemēram sekojuši arī citi šūšanas uzņēmumi.

Tas ir gan sociāls projekts, gan arī centieni ražotājam noturēties virs ūdens, spriež SIA “Lana S” vadītāja Oksana Fabiano. Viņas vadītais veļas šūšanas uzņēmums galvenokārt orientēts uz eksportu, kas tagad ir apstājies. “Par peļņu tagad neviens nerunā. Šobrīd svarīgi ir saglabāt cilvēkiem darbu. Mūsu uzņēmumā lielākoties strādā sievietes, arī vientuļās mātes, kuras vienas audzina bērnus. Tāpēc mums ir svarīgi nodrošināt kaut kādu naudas plūsmu, lai cilvēkiem vēl būtu darbs un ienākumi,” skaidro O. Fabiano.

Sieviešu veļas ražošanas apjomi šobrīd būtiski sarukuši. Uzņēmuma darbības 16 gadu ilgajā vēsturē šī ir pirmā reize, kad “Lana S” spiesta pārorientēties, pievēršoties cita produkta – individuālo aizsardzības līdzekļu – ražošanai, turklāt dažu dienu laikā. Uzņēmums nupat sācis ražot divu modeļu sejas maskas no kokvilnas un neaustā materiāla, kas pēc mazgāšanas esot izmantojamas vairākkārt. Dienā varēšot saražot ap tūkstoti masku, pirmie pasūtījumi jau saņemti. “Lana S” cer arī uz pašvaldības atbalstu pasūtījumu nodrošināšanā. “Mums ir rokas un gribēšana, taču vajadzīga palīdzība, lai iegūtu lielākus pasūtījumus,” saka uzņēmuma vadītāja.

“Ceru, ka šobrīd katrs uzņēmējs domā, ka vispirms ir jāstrādā sabiedrības labā, nevis ir vēlme nopelnīt uz citu cilvēku nelaimes rēķina. Protams, īslaicīgi pārorientējoties un ražojot kādu citu produktu, šajā gadījumā – sejas aizsargmaskas, uzņēmumi var arī mazināt krīzes ietekmi uz savu darbību,” spriež Latvijas Veļas ražotāju asociācijas valdes loceklis Juris Hadarovičs.

Viņš gan atzīmē, ka maskas, ko ražo Liepājas uzņēmēji, nav paredzētas medicīnai, jo tās nav attiecīgi sertificētas. Tie ir vien individuālie aizsardzības līdzekļi, kas var aizkavēt dažādu vielu nokļūšanu ķermenī pa muti vai degunu.

Veļas šūšanas biznesam, līdzīgi kā citām nozarēm, šobrīd neklājas viegli, jo daudzviet pasaulē veikalus ver ciet, valūtas kursa svārstību dēļ klientiem par pasūtījumu ir grūtības norēķināties. Vai veļas ražotāji, kas piedzīvojusi ne vienu vien krīzi, spēs tikt galā arī ar šo situāciju? Uz to J. Hadarovičs saka: “Šodien neviens pasaulē nevar atbildēt, kad mēs pārvarēsim šo Covid-19 problēmu. Par to, visticamāk, varēs spriest vien tad, kad tiks izstrādāta vakcīna pret šo vīrusu.”

Pasūtītāji gāž apkārt

Šobrīd, kad liela daļa iedzīvotāju strādā attālināti, atrodas pašizolācijā vai karantīnā, daudzi ēdinātāji orientējas galvenokārt uz ēdienu piegādi, arī atsevišķas zemnieku saimniecības savu produkciju pircējam aizved uz mājām, to skaitā Nīcas pagasta saimniecība “Kinsleri”, kas līdz klientu namdurvīm nogādā dārzeņus, zaļumus, pašu birzītē tecinātas bērzu sulas, tagad arī Aizpuru medu.

Lai arī šādus pasūtījumus zemnieku saimniecība pilda jau trešo sezonu, šis pavasaris no iepriekšējā būtiski atšķiras. “Teikšu godīgi, ir diezgan grūti, jo esam nosacīti mazie zemnieki, bet tagad mūs ar pasūtījumiem gāž apkārt. Tiklīdz izsludinām pieteikšanos pasūtījumiem, tad dienas laikā piesakās tik daudz gribētāju, ka visus apkalpot diemžēl nevaram. Pagrabs pa šo laiciņu mums būs krietni patukšojies,” teic “Kinsleru” pārstāve Ulrika Krētaine.

Viņa spriež: jāraugās, kā situācija attīstīsies tālāk. Šobrīd par nākotni zināt esot ļoti grūti. “Iespējams, būs jāsāk domāt par kooperēšanos ar citiem apkārtnes zemniekiem vai tiem, kas ražo cita veida produkciju. Mums taču šeit ir gan maizes cepēji, gan arī siera darinātāji.”

Uzziņai

  • Covid-19 pandēmijas sekas pirmās vissāpīgāk izjutušas transporta, ēdināšanas, viesnīcu, tūrisma, konferenču organizēšanas, kā arī atpūtas pakalpojumu nozarē strādājošie uzņēmumi. “Lursoft” apkopotā informācija rāda, ka šajās nozarēs strādā 11,8% no visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem.
  • Vislielākais skaits, 4136 uzņēmumi, reģistrēti sauszemes transporta un cauruļvadu transporta nozarē, savukārt vairāk nekā 2000 uzņēmumu ir arī ēdināšanas pakalpojumu un uzglabāšanas un transporta palīgdarbību sfērās.
  • Pandēmijas skartās nozares 2018. gadā kopā Latvijā nodarbinājušas 118,3 tūkstošus cilvēku, kas ir 16,4% no kopējā nodarbināto skaita biznesa sektorā Latvijā 2018. gadā. Vairāk nekā trešdaļa (36,43%) no šiem darbiniekiem bija nodarbināti sauszemes un cauruļvadu transporta apakšnozarē, savukārt vēl 22,31% – ēdināšanas pakalpojumu sektorā.
  • Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem valdība paredzējusi vairākus atbalsta instrumentus – kredītu garantijas, kā arī aizdevumus krīzes risinājumam – tiesa, viens no priekšnosacījumiem, lai to saņemtu, būs arī uzņēmuma līdzšinējā nodokļu maksāšanas disciplīna. Pēc “Lursoft” aprēķiniem, nodokļu parāds, kas lielāks par 150 eiro, reģistrēts 28,72% no visiem Covid-19 krīzes skartajās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem.

Avots: “Lursoft”

Saistītie raksti

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz