Viss vienos dūmos

Džeks Gregorijs Leu savā īpašumā pirmā stāva dzīvokli Brīvības ielas 89. namā ieguvis šī gada 1. aprīlī. Vienīgā iespēja, kā apsildīt dzīvokli, ir malkas apkures krāsns, radiatori nav uzstādīti. ”Gandrīz katru reizi, kad izmantoju krāsni, mans dzīvoklis piepildījās ar dūmiem. Bija pilnībā jāatver logs un ieejas durvis, lai tos izvēdinātu. Visbiežāk tas notika kurināšanas procesa sākumā, aizdedzinot uguni ar daļēji atvērtām krāsns durvīm.

Nebiju pārliecināts, bet domāju, ka iemesls varētu būt nedaudz mitras malkas izmantošana vai arī sliktas kvalitātes malkas krāsns. Piesardzības nolūkos, lai samazinātu risku vai saindēšanos ar CO, es vienmēr pirms gulētiešanas pārliecinājos, ka uguns ir pilnībā izdzisusi,” viņš ieskicē situāciju.

Kad Dž. G. Leu ievācies dzīvoklī, zvanījis mājas apsaimniekotājai Daigai Āreniecei, lai informētu, ka ir jaunā dzīvokļa īpašnieks.

Viņš atzīst, ka D. Āreniece uzreiz viņu informējusi par to, ka malkas krāsni izmantot nedrīkst, jo ir uzrakstīts akts, pamatojoties uz sūdzību no 3. stāva dzīvokļa par dūmiem.

Tas radījis apjukumu, jo citas alternatīvas apsildīt dzīvojamo platību nav, tādēļ vīrietis izlēmis jautājumu risināt.

Mājā kopā ir 15 dzīvokļi. 13 dzīvokļiem ir centrālā apkure un 2 dzīvokļiem malkas apkure ar kopēju dūmkanālu.

Telefonsarunā D. Āreniece precizē, ka tikai viens dzīvoklis šajā ēkā palicis ar malkas apkuri. Vairāk komentārus sieviete sniegt nevēlas, jo uzskata, ka jautājums nav risināms caur presi, bet gan likumiskā ceļā.

Var notikt nelaime

Rudens sākumā pēc ”AG Projekta” ieteikuma Dž. G. Leu izsaucis ugunsdrošības un skursteņslaucītāja meistaru Aldi Zaķi, kurš pēc skursteņa apskates ieteicis meklēt juridisku palīdzību un tālāk jautājumu risināt ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD).

Jaunajam īpašniekam A. Zaķis skaidrojis, ka tehniskā stāvokļa pārbaude un aktu sastādīšana par dūmvadu tehnisko stāvokli daudzdzīvokļu ēkās reizi piecos gados saskaņā ar ugunsdrošības noteikumiem ir jānodrošina apsaimniekotājam.

”Viņa izmantojamais dūmkanāls ir nosprostots ar oderi no 2. stāva dzīvokļa, kas ir pretrunā ar kopīpašuma lietošanu, un likumsakarīgi, kad viņš iekurina savu krāsniņu, kas ir jau vismaz no 2014. gada, dūmi meklē vieglāko ceļu un, iespējams, piedūmo augšējos dzīvokļus.

Dūmvadu šajā situācijā nav iespējams korekti iztīrīt. Dūmkanālā sodrēju slānis ir vismaz 2 metri, kas liecina, ka sodrēju pakāje nav tīrīta ļoti ilgi, nav pat revīzijas atveru. Ja šo lietu nerisinās, var notikt nelaime,” tā atbildot ”AG Projektam”, situāciju apraksta A. Zaķis.

”Dzīvokļa dokumentos atradu 2014. gada aktu par dūmvadu un ventilācijas kanālu tehnisko stāvokli, kurā redzams, ka manā dzīvoklī nav aizliegts kurināšanai izmantot malkas krāsni,” saka īpašnieks.

Aprunājoties ar iepriekšējo dzīvokļa īpašnieku, vīrieši secinājuši, ka apsaimniekotājs vēlas, lai šis dzīvoklis pārietu uz centrālo apkuri. ”Aktā rakstīts, ka jāremontē, jāoderē! Bet tas ir jādara apsaimniekotājai D. Āreniecei. Skursteņi ir kopīpašuma teritorijā. Viņa dūmkanālu netīrīja un netaisās tīrīt,” kungs ir sašutis.

Kurš uzņemsies atbildību?

Meistars A. Zaķis jaunajam īpašniekam minējis, ka 2014. gadā sastādītais skursteņslauķa Daiņa Kreināta akts par dūmvadu un ventilācijas kanālu tehnisko stāvokli ir sastādīts nepareizi, jo nav rakstīts, konkrēti kas jāremontē un ka tas ir jādara apsaimniekotājam.

”Nesaprotu, kāpēc D. Āreniece vai D. Kreināts vairākus gadus neveica nekādu tīrīšanu un apkopi vai neizstrādāja detalizētu informāciju par skursteņu remonta darbiem? Kāpēc nebrīdināja šī dzīvokļa īpašnieku, ka dūmvada kanāls ir aizbūvēts un tas nopietni apdraud cilvēku dzīvību? Kopīpašuma pārbūvei nepieciešams 66% pārējo īpašnieku balsu apstiprinājums, bez kā būvvalde var pieprasīt pārbūvētājam nelikumīgo darbību pārtraukt un būvi demontēt.

Kā var pieļaut kopīpašumā esoša dūmvada aizbūvēšanu jeb nobloķēšanu, liedzot pārējiem iespēju to izmantot?” jautā īpašnieks.

Oktobra sākumā Brīvības ielas 89. namā uz apskati ieradās D. Āreniece un D. Kreināts, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Kurzemes reģiona brigādes Ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības nodaļas vecākā inspektore Agnese Finka un Valsts policijas pārstāvis.

”D. Kreināts, A. Finka un policists bija manā dzīvoklī. D. Kreināts sāka vainot mani, ka esmu brīdināts ar 2014. gadā sastādīto aktu Nr. 426, un teica, ka man vajag izmantot otro dūmkanālu. Atbildēju, ka manas tiesības beidzas vietā, kur krāsns pievads ieiet sienā, un tālāk tas jau ir kopīpašums, kas ir apsaimniekotāja atbildība. Pēc brīža D. Kreināts dzīvokli pameta, neko vairāk nepaskaidrojot,” stāsta Dž. G. Leu.

Glābt var otrs dūmvads

Arī D. Kreināts situāciju stāsta nelabprāt. ”Viņš jau ir saņēmis atbildi no VUGD, ka krāsni kurināt ir aizliegts, jo otrajā stāvā, dzīvoklī virs viņa, ir saremontēts skurstenis, ievietota nerūsējošā tērauda dūmvada caurule, līdz ar to apakša ir aiztaisīta ciet un kurināt pirmā stāva dzīvokli nedrīkst.

Visa epopeja sākās ar to, ka iepriekšējais saimnieks jau 2011. gadā bija informēts, ka skurstenis ir bojāts un tas jāremontē. Pārvaldei līdzekļu tam nebija, pats īpašnieks arī to nedarīja, tā tas arī palika. 2014. gadā apsaimniekotājam bija nepieciešams apstiprinājums, ka skurstenis jāremontē.

Tā kā zināju visu šo iepriekšējo situāciju, sastādīju aktu, kurā apstiprināju to, ka skurstenis jāremontē, ja 1. un 2. stāva dzīvokļi vēlas apsildīt telpas ar malkas apkuri. Ja to nedarītu, tad 3. stāva dzīvoklī tāpat kā iepriekš iekšā nāktu dūmi un draudētu saindēšanās. Pārvalde nāca pretī un ierīkoja šajā mājā centrālo apkuri, tā bija lieliska alternatīva.

Ja tomēr īpašnieks izlēma atteikties no radiatoriem un centrālās apkures un gribēja turpināt kurināt krāsni, tad viņam bija jārēķinās, ka skurstenis jāremontē pa saviem līdzekļiem.

Namu pārvalde savas finanses tur neieguldīs. Te nu sanāca tā, kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. 9. dzīvoklis arī atteicās no centrālās apkures un salaboja skursteni otrajā stāvā. Pēc uguns drošības noteikumiem pirmā un otrā stāva skurstenis nemaz nedrīkst būt savienots. Tāpēc aktā es to arī minu, ka, tā kā otrā stāva skurstenis ir remontēts un pirmā stāva skurstenis aiztaisīts ciet, 4. dzīvoklī apkures ierīci lietot nedrīkst,” laikrakstam situāciju izskaidro D. Kreināts.

Meistars piebilst, ka vienīgais veids, kā sakārtot 4. dzīvokļa apkures jautājumu, ir saremontēt otru dūmvadu.

Kriminālprocess par patvarību

”Uzskatu, ka otrā stāva īpašniece, vienlaikus būdama DzīB valdes locekle, rīkojās pretlikumīgi un bīstami, slepus aizsprostojot kopīpašuma dūmkanālu Nr.1 ar nerūsējoša materiāla oderi. Rezultātā es, kurinot krāsni un izmantojot attiecīgo dūmvadu, tieku apdraudēts ar oglekļa monoksīdu, kas var izraisīt saindēšanos.

Kopš aprīļa apsaimniekotāja uz maniem zvaniem neatbild un ignorē visas manas ziņas. Sūdzības pamatā ir aizrādījums, ka nemāku pareizi runāt latviski.

Dzīvoju Latvijā jau 20 gadus un esmu iemācījies runāt latviski pietiekami labi, lai komunicētu,” saka Dž. G. Leu. Arī laikrakstam situāciju vīrietis izklāsta latviešu valodā.

Viņš apstiprina D. Kreināta teikto, ka pēc dzīvokļa apskates un tikšanās oktobrī VUGD nolēma mājas Brīvības ielā 89 cietā kurināmā apkures iekārtas darbību apturēt.

”Šādā situācijā man tiek nodarīti draudi dzīvībai, jo ziemas periodā nespēšu sasildīt savu dzīvokli. Palīdzību meklēju Valsts policijā un lūdzu uzsākt kriminālprocesu par patvarību personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un noziedzīgu nodarījumu pret personas veselību, kā arī lūdzu apturēt pretlikumīgo darbību – aizsprostojot kopīpašuma dūmkanālu Nr.1 ar nerūsējoša materiāla oderi –, un saukt pie atbildības vainīgās personas no DzīB valdes.”

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.