Rūpējoties par vides stāvokli, likumdošana nosaka, ka uzņēmumiem, kas
grasās uzsākt ražošanu, nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu.
Lejaskurzemē vienīgais šo procedūru veic SIA “Vides un ģeoloģijas
serviss”. Uzņēmuma direktors Jānis Lanka skaidro, ko nozīmē IVN, kādēļ to
nepieciešams veikt un ko var ietekmēt tautas balss sabiedriskās
apspriešanas sapulcēs.

Lai sāktu
uzņēmuma darbību, potenciālajiem ražotājiem nepieciešams iziet sākotnējo
ietekmes uz vidi procedūru. Tā ilgst aptuveni divus līdz trīs mēnešus, un pēc
tam Vides pārraudzības valsts birojs pieņem lēmumu par nepieciešamību veikt
pilno IVN – skaidro J. Lanka.

Dokumenta
uzdevums ir vēl pirms darbības uzsākšanas novērtēt esošo vides stāvokli un
paredzēto darbību iespējamo ietekmi uz vidi, cilvēka veselību, bioloģisko
daudzveidību. Tiek vērtēts, vai nodarītais kaitējums videi atsver ieguvumus
sabiedrībai, piemēram, darba vietas, nodokļus. IVN satur potenciālā
piesārņojuma analīzi, tai skaitā skaņu un smaku, ietekmes uz biotopiem
novērtējumu, ainavu novērtējumu un citus. Procedūrai tiek piesaistīti vides
eksperti, veikti dažādi pētījumi, kā arī iesaistīta sabiedrība, proti, rīkotas
sabiedriskās apspriešanas.

Tā kā IVN ir
diezgan ilglaicīgs – ilgst aptuveni gadu – un arī dārgs (desmitos tūkstošu
eiro, atkarībā no objekta sarežģītības) process, daudzi uzņēmumi mēģina
izvairīties no šīs procedūras, samazinot plānoto ražošanas jaudu. Piemēram, pilnais
IVN papīra un kartona ražošanā jāveic, ja gadā saražo vairāk nekā 50 tūkstošus
tonnu, līdz ar to uzņēmums plāno ražot, teiksim, 40 000 tonnas gadā. Naftas un
ķīmisko vielu termināli cenšas nepārsniegt 20 000 tonnu ietilpību, derīgos
izrakteņus plāno iegūt nevis 25, bet 20 hektāru platībā. “Tomēr jebkurā
gadījumā bez sākotnējās IVN procedūras neiztikt un nepieciešami spēcīgi
argumenti, lai pārliecinātu valsts iestādes, ka ietekme nav tik būtiska, lai
piemērotu pilno novērtējumu,” norāda speciālists. “Ja tomēr tiek piemērots pilnais IVN, tas ir labs
pārbaudījums uzņēmumam, vai tā plāni ir tiešām tik nopietni, ka tas gatavs
iziet šo procedūru. Tādejādi veidojas tāds kā filtrs. Šis process ir tik
nopietns tāpēc, ka, pirmkārt, ietekme uz vidi var būt neatgriezeniska, otrkārt,
darbojas piesardzības princips – grūtāk apturēt jau esošu ražotni nekā objektu
projektēšanas procesā.” Pilnie IVN tiek veikti, piemēram, cūku
nobarošanas kompleksiem ar 3000 cūku vietām, vēja elektrostaciju būvniecībai ar
jaudu 15 MW un vairāk.

Tomēr bieži vien rodas jautājums, vai sistēmā
nepastāv interešu konflikts. Ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu finansē
uzņēmums, kuram tas nepieciešams, naudu par darbu saņem vides konsultāciju
firma, kas to veic. Diez vai tā ir ieinteresēta darbu izstrādāt pretēji
ražotāja interesēm. “Firma, kas veic šo
izvērtējumu, faktiski šo procesu tikai vada, eksperti ir neatkarīgi un visas
izpētes firmas – licencētas,” uzsver J. Lanka. Tāpat iedzīvotājiem
bieži vien rodas priekšstats, ka sabiedriskā apspriešana tiek organizēta
formāli. Viņu viedokli tāpat reti ņem vērā. “Tā kā lēmumu atļaut
vai aizliegt darbību pieņem sabiedrības ievēlētie pašvaldības deputāti, tiem
būtu jāņem vērā sabiedrības viedoklis. Un arī pēc projekta akceptēšanas vai
neakceptēšanas sabiedrībai atbildība būtu jāprasa no savas pašvaldības
deputātiem,” norāda SIA “Vides un ģeoloģijas serviss” direktors.
Viņš piebilst, ka IVN procesam vajadzētu būt optimālā risinājuma meklējumam
starp uzņēmējiem, sabiedrību un valsts iestādēm.

PIELIKUMS “ZAĻĀ ISTABA” TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

PROJEKTA NR. 1-08/320/2015