Kādu iespaidu uz mūsu veselību un vidi atstāj pārtika, ko ēdam, – tas būs viens no galvenajiem jautājumiem, ko projekta “Ēdam atbildīgi!” laikā pētīs trīs izglītības iestādēs Liepājā – Ezerkrasta sākumskolā, bērnudārzos “Dzintariņš” un “Kāpēcītis”. Par būtiskām lietām globālā mērogā ar bērniem tiks runāts caur dažādām aktivitātēm, tās integrējot mācību saturā.

“Ēdam atbildīgi!” ir mācību programma Ekoskolām, veidota ar uzsvaru uz izglītības ciešu sasaisti ar praktisku rīcību, – teikts mājas lapā videsfonds.lv. Projekts tiks īstenots trīs gadu garumā, kopumā Latvijā iesaistot vismaz 100 izglītības iestāžu. Pirmajā projekta gadā, t.i. pērn, izvēlētas 20 pilotskolas. Starp tām nevienas Liepājas izglītības iestādes nebija.

“Jā, pērn arī pieteicāmies, bet netikām. Bet šogad skaits ir dubultots, un esam izraudzīti,” priecājas projekta koordinatore Liepājas Ezerkrasta sākumskolā Sarmīte Goldmane, un neslēpj, – lai projektu īstenotu, pedagogiem tas ir papildus darbs. “Jo skolotājam ir jāmeklē informācija, materiālu par šo tēmu ir ļoti daudz, tos jāsaprot, lai pēcāk varētu saprotamā veidā izstāstīt bērniem, atbilstoši katram vecumposmam. Projektā ir iesaistīta visa skola – no 1. līdz 4.klasei. Katrā ziņā – izaicinājums būs liels,” S.Goldmane teic, ka iesaistījušies, jo “ir interesanti arvien uzzināt ko jaunu”.

Lai gan Ekoskolas programmā Ezerkrasta sākumskola ir jau 13 gadu, kas nozīmē, – runāts par apkārtējās vides jautājumiem ir daudz un regulāri, piekrituši startēt “Ēdam atbildīgi!”, jo projekts nav par veselīgu ēšanu, kā varbūt varētu šķist, bet gan globālām lietām.

“Par to, kādu iespaidu uz mūsu veselību un vidi atstāj pārtika, ko ēdam, par pārtikas sadalījumu pasaulē – tās trūkuma un pārprodukcijas paradoksu,” S.Goldmane ieskicē galvenos jautājumus, uz kuriem projekta ietvaros bērni mēģinās rast atbildes. “Tā kā pārtika ir viena no mūsu pamatvajadzībām, šis temats ir nesaraujami saistīts ar daudzām vides tēmām, kuru skatīšana caur pārtikas prizmu veicina sistēmisku domāšanu un ilustrē to, kā pārtika ietekmē vidi, mūsu veselību un arī sociālos jautājumus globālā mērogā.”

Projekts ir integrēts mācību saturā, un, kā sacīja S.Goldmane, – ik mirkli bērniem par projektā ietvertām tēmām tiks atgādināts un tās tiks sasaistītas dažādās aktivitātēs. “Būs atsevišķas klases stundas, pastiprināti pētīsim februārī, kad mums būs projektu nedēļa. Būs dažādi ārpusstundu pasākumu, kuros centīsimies stāstīt un skaidrot,” īstenošanu ieskicē projekta koordinatore.

“Centīsimies bērniem palīdzēt apzināsies savu lomu globālajā pārtikas aprites sistēmā, kas cerams viņus motivēs pieņemt atbildīgus, videi draudzīgus lēmumus. Man patīk, ka projektā tiek runāts par lietām par kurām mēs ikdienā neaizdomājamies. Cik ilgs laiks, kādi resursi un enerģija ir iztērēta, lai izgatavotu, piemēram, mazo jogurta trauciņu vai apelsīnu sulu, tātad – par pārtikas ķēdēm. Ir svarīgi apzināties, cik ļoti mūsu rīcība ietekmē to, kas mums ir apkārt.”

Projekta koordinatore pirmsskolas izglītības iestādē “Dzintariņš” Guntra Lazdupe uzskata, ka runāt par atbildīgu pārtikas patēriņu noteikti var arī ar maziem bērniem, tikai informācija jāpasniedz saprotamā veidā. “Bērnus ar šo tēmu iepazīstinās Kāmja kungs – projekta galvenais tēls.

Rotaļnodarbībās un dažādās aktivitātēs meklēsim atbildes uz daudziem jautājumiem: ko mēs ēdam, no kurienes nāk mūsu ēdiens, kā mūsu ēdiens tika ražots, cik daudz ēdiena mēs patērējam, cik daudz ēdiena mēs izmetam utt.”

Apmeklējot pedagogiem domāto semināru par projektu “Ēdam atbildīgi!”, kurā arī saņemti materiāli par galvenajām sakarībām starp pārtikas patēriņu un vides un sociālajām problēmām, G.Lazdupei aizķēries kāds pārsteidzošs fakts – vienai hamburgera kotletītei tiek iztērēts tik daudz ūdens, cik pa pusgadu, ejot vannā. “Kamēr visu izaudzē, apstrādā, pārstrādā utt. – cikls ir garš,” G.Lazdupe uzskata, ka skaidrojošais aspekts ir galvenais projekta ieguvums. “Manuprāt, ir ne tikai jādomā par šodienu, bet arī nākotni. Lai mūsu bērniem un mazbērniem būtu, kur dzīvot, un vislabāk – zaļā valstī. Runa ir par ilgtspējību.”

Jāatzīmē, ka programma ir starptautiska, tajā piedalās deviņas Eiropas valstis – Bulgārija, Horvātija, Čehija, Latvija, Malta, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija.