Vai, veidojot Karostas kanāla piesārņoto dūņu deponēšanas vietu tā
austrumu galā, ir pietiekami aizsargāti pazemes ūdeņi? Par to satraukts
Liepājas uzņēmuma “Vides un ģeoloģijas serviss” vadītājs Mario
Jaunbērzs.

Tādēļ
šogad aprīlī viņš rakstījis vēstuli Vides pārraudzības valsts birojam, uz kuru
gan atbildi līdz šim tā arī neesot saņēmis.

Valsts SIA
“Vides projekti” savulaik izstrādātais ziņojums, izvērtējot
deponēšanas vietas ietekmi uz vidi, rada neskaidrības – uzskata M. Jaunbērzs.
Viņš domā, ka tam, lai pieņemtu lēmumu neizmantot mākslīgu hidroizolāciju, nav
veikta pietiekama izpēte. Vēstulē arī norādīts, ka pastāv risks – uz
piesārņotajiem nogulumiem, kas jau atrodas gultnē šajā kanāla daļā, var
spiesties šeit nogādātā un ar saistvielām cementētā grunts, kā arī piestātņu
būves, kādas nākotnē plānotas. Tas radītu iespējamību, ka piesārņojums tiktu
cauri morēnas smilšmālam un mālsmiltīm. “Nav arī izvērtēta iespēja pārklāt
ar hidroizolāciju tikai baseina malas, lai aizsargātu gruntsūdens horizontu
smilšainajos nogulumos, lai nepieļautu horizontāla piesārņojuma migrāciju
apkārt rievsienai,” teikts vēstulē.

SIA
“Vides un ģeoloģijas serviss” ir Liepājas uzņēmums, kas
privātpersonām un uzņēmumiem sniedz pakalpojumus ģeoloģijā, vides aizsardzības
jomā un ūdensapgādes urbumu ierīkošanā – lasāms tās mājaslapā.

M. Jaunbērzs
uzskata, ka ir nepieciešams veikt papildu urbšanas darbus deponēšanas vietā,
nosakot pamatiežu porainību un filtrācijas spējas, kā arī izveidot monitoringa
tīklu, ieskaitot urbumus pazemes ūdeņu kontrolei.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 12. decembra numurā.

#kvards-20151212-05#