Liepājas dzīvnieku patversmē “Lauvas sirds” nogādāts atpakaļ suns, kad uzzināts – pie jaunajiem saimniekiem tam klājas ļoti slikti. Dzīvnieku patversmes vēsturē šis ir jau otrais gadījums, kad nācies kādreizējo iemītnieku glābt un paņemt atpakaļ.

“Varam vainot tikai sevi, ka ne vienmēr “redzam cauri” cilvēkiem, kuri vēlas adoptēt suni,” par notikušo ”Lauvas sirds” vēstīja savā “Facebook” kontā. “Saņēmām zvanu no Nīcas novada, ka kādam no mūsu bijušajiem iemītniekiem klājas ļoti slikti. Saimnieki, maigi sakot, par suni neliekas ne zinis. Ne ēdiens, ne ūdens, ne normāla būda, nerunājot par citām rūpēm.”

Piektdien, 2.decembrī, kopā ar Nīcas novada pašvaldības policiju “Lauvas sirds” devies apsekot ziņoto adresi. Redzot, kādos apstākļos jādzīvo suņu puikam, pieņemts lēmums to nogādāt atpakaļ patversmē. Fotogrāfijās, kas todien uzņemtas, redzams, ka dzīvnieks ir pie ķēdes, visapkārt ir dubļi, nākas brist caur ūdens peļķēm, arī mājoklis ir pussabrucis.

Liepājas dzīvnieku patversmes vadītāja Nora Brūdere portālam pastāstīja, ka uz Nīcas novadu suņu puika devies pavasarī. “Šajās mājās jau iepriekš bijis suns, taču no slimības nomiris. Tā vismaz mums stāstīja. Tikai tagad uzzinājām, ka arī par to sunīti saimnieki nebija īsti rūpējušies. Nav tikusi laikus sniegta palīdzība, kad kaut kas bija noticis ar acīm un ausīm, beigās suni eitanizēja. Tā kā nav pirmais gadījums, kad pret dzīvnieku šie cilvēki izturējušies vienaldzīgi,” N.Brūdere pateicas kaimiņiem, kuriem nebija vienalga un ziņojuši.

“Protams, esam bēdīgi par notikušo,” atzīst N.Brūdere. “Sevišķi, ja tas attiecas uz lauku cilvēkiem. Nav jau runa par to, ka suns bija pie ķēdes. Ir situācijas, kas viņš ir jāsien, tas nebūtu pats trakākais. Bet ir jābūt normāli siltinātai būdai, barības traukiem, bet šajā gadījumā nekā no tā nebija.”

Pēc notikušā “Lauvas sirds” vērsīsies ar iesniegumu Nīcas novada pašvaldības policijā – par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. “Tas ir vienīgais ko varam. Pievienosim arī fotogrāfijas, kurās redzams – sunim nav ne ēdiena, ne normālu dzīvošanas apstākļu. Par to pienākas naudas sods. Kā rāda pieredze, pirmajās reizēs parasti tikai izsaka brīdinājumu, taču ceru, ka cilvēki par šādu pārkāpumu saņems sodu.”

Tikmēr izņemtais suņu puika atkal meklē jaunas mājas. “Sunim tā, protams, ir trauma. Pirms pusgada bija pie mums, tad aizveda uz “mājām”, un nu atkal viņš ir pie mums. Katrā ziņā, pie mums viņš vismaz ir paēdis un aprūpēts,” N.Brūdere teic, ka ar veselību četrkājainajam draugam viss ir kārtībā. “Nav tā, ka viņš ticis badināts. Ēst ir dots, bet, cik var saprast, dots arī mājas ēdiens – kaut kādas zupas, kartupeļi.”

Jāpiebilst, ka šis nav pirmais gadījums Liepājas dzīvnieku patversmes vēsturē, kad nācies iejaukties un adoptēto dzīvnieku paņemt atpakaļ. N.Brūdere pastāsta, ka pašā pirmajā darbības gadā, 2014.gadā, adoptēts suns izņemts no kādas daudzbērnu ģimenes. “Dzīvnieks bija vairāk rotaļlieta bērniem,” atminas patversmes vadītāja, un arī šajā reizē bija ziņojuši kaimiņi.

Suns drīz vien ticis pie jaunām mājām. “Viņš ir adoptēts uz Grobiņas novadu. Tur viss ir kārtībā,” zināja teikt N.Brūdere.

Vienīgā iespēja, kā uzzināt, vai adoptētajam dzīvniekam klājas patiešām labi, ir pēc diviem trim mēnešiem braukt un pārliecināties pašiem klātienē. “Reāli tas ir, tas nav nekas neizdarāms, taču, protams, paņem laiku un līdzekļus. Tāpēc vēlētos lielāku atsaucību no kaimiņiem, apkārtējiem. Jo viņi tomēr redz ikdienas situācijas,” N.Brūdere vēlreiz norāda, ka ne vienmēr var uzticēties cilvēkiem, arī tad, ja atnāk un ar asarām acīs stāsta, cik ļoti grib sunīti.

“Lūdzam cilvēkus neklusēt par šādiem gadījumiem,” aicina N.Brūdere, “dzīvniekiem nav jācieš cilvēku bezatbildības dēļ.”