Viņš skaidro, ka atbilstoši Eiropas Komisijas uzņēmējdarbības un patērētāju apsekojumu datiem ekonomiskais noskaņojums Zviedrijā un Somijā šobrīd Vāciju apsteidz par 10,6 punktiem, kas ir lielākā atšķirība vairāk nekā 20 gadu laikā.

Purgailis norāda, ka Zviedrijas mazumtirgotāju noskaņojums patlaban ir rekordaugsts – aug pārdošanas apmēri, bet pasūtījumi piegādātājiem sasnieguši augstāko līmeni kopš 2021. gada.

Arī rūpniecībā strauji uzlabojas eksporta pasūtījumu portfeļi.

Līdzīga situācija vērojama Somijā, kur noskaņojums uzlabojas visās tautsaimniecības nozarēs, bet būvniecībā kāpums šogad ir straujākais Eiropā.

Tikmēr Vācijā ekonomiskais noskaņojums saglabājas vienā no zemākajiem līmeņiem pēdējo 40 gadu laikā.

Purgailis skaidro, ka atšķirību lielā mērā nosaka procentu likmju ietekme.

Zviedrijā un Somijā dominē hipotekārie kredīti ar mainīgu procentu likmi, tādēļ procentu likmju kritums salīdzinoši ātri palielina mājsaimniecību rīcībā esošos līdzekļus un stimulē patēriņu, mājokļu tirgu un būvniecību.

Savukārt Vācijas problēmas ir strukturālākas – uz eksportu balstīto rūpniecību ietekmē tarifi un vājš globālais pieprasījums, ko zemākas procentu likmes vien ātri neatrisinās.

Bankas “Citadele” desmit gadu tirdzniecības datu analīze liecina, ka, Ziemeļvalstu ekonomiskajam noskaņojumam apsteidzot Vāciju, Baltijas valstu eksports uz Somiju un Zviedriju parasti sāk pieaugt pēc viena līdz diviem ceturkšņiem.

Vispirms uzlabojas noskaņojums, bet pēc tam seko tirdzniecības plūsmas, norāda ekonomists.

Visātrāk šo efektu izjūt Igaunija, kur eksports uz Ziemeļvalstīm parasti reaģē aptuveni ceturkšņa laikā.

Lietuvā saikne īpaši izteikta mēbeļu ražošanā, ko tieši ietekmē Ziemeļvalstu mājokļu tirgus aktivitāte, bet Latvijā reakcija ir lēnāka – eksporta pieaugums parasti seko aptuveni pusgada laikā.

Purgailis atzīmē, ka noskaņojuma atšķirība starp Ziemeļvalstīm un Vāciju 2026. gada jūlijā sasniedza rekordaugstu līmeni.

Ja vēsturiskā sakarība saglabāsies, Baltijas valstu eksportētāji pieprasījuma pieaugumu varētu sajust no 2026. gada beigām līdz 2027. gada sākumam.

Ekonomista ieskatā Latvijas eksportētājiem tādēļ pieprasījuma kāpumam būtu jāsāk gatavoties jau tagad, jo Ziemeļvalstu mazumtirgotāji un vairumtirgotāji piegādātājus un preču klāstu parasti plāno vienu līdz divas sezonas uz priekšu.

Pirmās Ziemeļvalstu ekonomikas atveseļošanos tradicionāli izjūt mēbeļu, būvmateriālu un interjera aprīkojuma, mašīnbūves un patēriņa preču nozares.

Tas saistīts ar mājokļu tirgus un mazumtirdzniecības atkopšanos – samazinoties finansēšanas izmaksām un uzlabojoties patērētāju noskaņojumam, pieaug mājokļu iegāde un remonti, kā arī preču patēriņš, tādējādi radot papildu pieprasījumu Baltijas valstu ražotājiem.

Purgailis norāda, ka uzņēmumiem laikus jādomā arī par ražošanas jaudām un darbaspēku.

Baltijas valstu darba tirgus joprojām ir saspringts, tāpēc, gaidot pasūtījuma parakstīšanu pirms komandas vai ražošanas jaudu palielināšanas, uzņēmums var zaudēt konkurētspēju piegādes termiņu ziņā.

Nereti tieši spēja piegādāt ātrāk kļūst par izšķirošo faktoru līguma iegūšanā.

Vienlaikus uzņēmumiem būtu jāstiprina sadarbība ar esošajiem partneriem, tostarp interesējoties par to 2027. gada iepirkumu plāniem un nākamās sezonas vajadzībām.

Tāpat uzmanība jāpievērš maksājumu nosacījumiem un pircēju kredītriskam, bet sadarbībā ar jauniem partneriem jāapsver kredītapdrošināšana.

Eksportētājiem uz Zviedriju jāņem vērā arī Zviedrijas kronas valūtas risks.

Savukārt eksportētājiem, kuru galvenais tirgus ir Vācija, Purgailis iesaka saglabāt piesardzību. Vācijas rūpniecība pakāpeniski stabilizējas, taču patērētāju aktivitāte joprojām ir vāja.

Tādēļ tuvākajā laikā daudzsološākās izaugsmes iespējas Baltijas valstu eksportētājiem, visticamāk, būs tieši Ziemeļvalstīs.